Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Kamēr bites strādā, biškopji tiekas saietā

Sarmīte Feldmane
00:00
26.07.2025
94
Biskopji

Saietā. Zemkopības ministrs Armands Krauze (no kreisās) sarunā ar Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāju Valteru Brusbārdi par nozarē aktuālo. FOTO: Sarmīte Feldmane

Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči” uz “Biškopju vasaras saietu 2025” sabrauca biškopji no visas Latvijas.

Tas ir saiets, lai satiktos, iepazītos, diskutētu par aktuālo, klausītos pieredzes stāstus. Latvijas Biškopības biedrība apvieno 3570 biedrus un ir viena no lielākajām lauksaimnieku organizācijām.   

“Latvijā pamatā ir hobijbiškopība. Ar to nodarbojas dažādu profesiju pārstāvji. Pirms dažiem gadiem tā bija vecākā gada gājuma cilvēku nodarbošanās, tagad ienāk jauni, kuri arī vēlas ieviest jauninājumus. Biškopība ir konservatīva nozare. Stropi ir19.gadsimta konstrukcijas, inventārs nemainās, bet parādās jaunas nianses. Arī bišu ārstēšanā pret ērcēm. Biškopība ir fiziski smags darbs, tiek domāts, kā to atvieglot, kā izmantot jaunās tehnoloģijas. Jaunā paaudze ir ieinteresēta, lai nozare attīstās,” pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brus­bārdis.

Saietā sarunās un diskusijās šovasar uzmanības centrā bija strops: kādu izvēlēties, kā ērtāk aprīkot. Bija iespēja apskatīt norvēģu stropu ar zemāku korpusu, kā arī vairāk uzzināt par iebūvētajiem ziedputekšņu uztvērējiem. Liela bitenieku interese bija par fizioterapeita padomiem ergonomiskam darbam dravā.       
Kā jau biškopju saietā, bija sabraukuši arī biškopības inventāra ražotāji un tirgotāji, Piedāvājumā bija viss dravošanai nepieciešamais.    Kā atzina kāds saieta apmeklētājs: “Ja jau pērk burciņas, traukus medum, tad medus kāres pildās.”

Saietā notika ikgadējais konkurss “Latvijas garšīgākais medus 2025”, tam bija iesniegti ap 40 medus paraugu. V.Brusbārdis atzina,    ka citās vasarās bijis pat divreiz vairāk, samazinājums sais­tīts ar sarežģīto sezonu. Daudzi biškopji tikai tagad sāk sviest vasaras medu. Pavasaris bija auksts un vēls, vasaras medus aizkavējies.    Medus garšas vērtētāji, ikviens saieta apmeklētājs, varēja noteikt favorītu nominācijā “Biškopju iecienītākais medus”.

V. Brusbārdis “Druvai” uzsvēra, ka nozarē sarežģījumu netrūkst. Ne tikai laikapstākļi ik vasaru prot pārsteigt, ir problēmas, kuras, aizstāvot biedru intereses, aktualizē un risina biedrība.

“Eiropā ir medus krīze. Pēc statistikas datiem Latvijā saražojam ap 2300 tonnām medus, vietējais patēriņš ir līdz 1900 tonnām. Biedrība meklē    eksporta iespējas. Mūsu tirgus ir Eiropas Savienība (ES). Taču Vācija, Polija, kur ir noiets, dod priekšroku lētākai produkcijai. Vairum­tirdzniecībā pirms pāris gadiem kilogramu medus pirka par 3,20 eiro kilogramā, patlaban cena ir ap diviem,  pat 1,70 eiro. Mums jākonkurē ar Ķīnu, Ukrainu, kas eksportē lētus produktus. No Ukrainas ES ieved vairāk nekā 40 tūkstošus tonnu medus, no Ķīnas – vairāk nekā 60 tūkstošus tonnu,” pastāstīja biškopju līderis un uzsvēra, ka Latvijā iedzīvotājiem medus ir iecienīts produkts un būtiski kopā ar Zemkopības ministriju cīnīties pret viltota medus ienākšanu mūsu tirgū.   

Saietā piedalījās arī zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš pats savulaik bijis biškopis.

Vērtējot šo sezonu lauksaimniecībā, viņš uzsvēra, ka ir lielas reģionālās atšķirības. Kurzemē, Zemgalē prognozē ļoti labas ražas, bet Vidzemē, Latgalē ir slikts gads. “Noskaņojums lauksaimniekiem    nav labs,” atzina ministrs un atgādināja, ka sliktas ražas gados lauksaimnieki saņem valsts un ES atbalstu.

“Pirmo gadu ir mainījusies kārtība, kā to var saņemt. Nevis par platībām, kas nav devušas ražu, bet vērtē, vai neražas gadā saimniecībai kritušies ieņēmumi. Ja piecos hektāros neizaug kartupeļi, tas nenozīmē, ka saimniecībai nav laba raža 200 hektāros graudaugu. Līdzīgi augļkopībā: vieniem pavasarī dārzi nosala, citiem bija ļoti laba raža, un to varēja pārdot par augstu cenu. Šogad pirmo gadu atbalstu var saņemt, ja ieņēmumu kritums saimniecībā bijis par 20 procentiem vidēji piecos gados,” skaidroja A.Krauze. Lai saņemtu atbalstu, tiek vērtēti      pēdējo    piecu gadu ieņēmumi, augstākos un zemākos atmet, izrēķina vidējos ieņēmumus pa trim gadiem; ja kritums par 20, 30    procentiem, kā kurā valstī, tad valsts vai ES nāk palīgā ar atbalstu.   

“Tas dod stabilitāti. Daudz runājam, ka lauksaimniekiem pašiem jādibina riska fonds. Tādi veiksmīgi strādā lielākajā daļā Eiropas valstu.    ES uzstādījums– saimniecībai jāpalīdz, ja ir ieņēmumu kritums. Ja kāds lauks applūst, izkalst vai izsalst, vai kāds dzīvnieks aiziet bojā, tā ir apdrošināšana. Biškopībā gan tā ir specifiska un dārga,” stāstīja ministrs.

Vērtējot aktuālo biškopībā, ministrs uzsvēra, ka viltotais medus Latvijas tirgū rada satraukumu    gan biškopjiem, gan patērētājiem. “Ir tehnoloģijas, lai no cukura sīrupa saražotu ko līdzīgu medum. Tas nav veselībai kaitīgs produkts, to var saukt par sīrupu, ievārījumu vai kā citādi, bet ne medu.    Taču ar parastām tehnoloģijām atšķirību nevar atklāt,” atzina A.Krauze.      

Gada sākumā laboratorijā Igaunijā veiktās DNS analīzes parāda, ka daļa no veikalos tirgotā medus ir ražots rūpnieciski, nevis to ir ievākušas bites, tas ir mākslīgs, nevis dabīgs produkts un neatbilst ES direktīvā noteiktajam, ka medus ir dabīga, salda viela, ko bite ražo no augu nektāra. Diemžēl patlaban nepastāv ES    atzīta metodika medus DNS tes­tu rezultātu izvērtēšanai.

“Ir sāktas sarunas ar Eiropas Komisiju, lai sakārtotu dabīga medus autentiskuma kontroli, lai patērētājiem, kas uzturā vēlas lietot dabīgu medu, un uzņēmumiem, kas to izmanto pārtikas produktu ražošanā, būtu pārliecība par iegādātā medus dabisko izcelsmi. Igauņi izstrādā metodiku, Eiropā ir arī citas laboratorijas, kas stādā šajā virzienā. Analīzes jāveic akreditētās laboratorijās, lai būtu juridisks pamats viltoto medu    izņemt no veikaliem,” skaidroja A.Krauze.
Pēdējos gados sarukušas bioloģiski apsaimniekoto zemju platības. Arī ne viens vien biškopis mainījis saimniekošanas veidu un izvēlējies konvencionālo biškopību.

“Tas saistīts ar cenām tirgū. Vai medus iegūts konvencionālā vai bioloģiskā saimniecībā, cena būtiski neatšķiras. Līdzīgi ir graudkopībā, bet piensaimniecībā cenas ir pat līdzīgas. Svarīgi, plānojot nākamo ES finansēšanas periodu, sekmēt, lai bioloģiskā ražošana saglabājas līmenī, kāds ir pieprasījums, jo nevar atbalstīt ražošanu, kurai nav tirgus. Vie­nīgais,    lai iedzīvotāji vairāk pērk bioloģiski audzētos produktus,” teica ministrs un bilda, ka biškopībā bijušas dažādas vasaras. Savulaik pazīstamais biškopis Andrejs Mizis stāstījis, ka 60.gados bijusi vasara, kad no saimes iegūti 200 grami medus. Pēdējā pusgadsimtā tā nav bijis. Par šo vasaru dzirdēts, ka Vidzemes pusē daudz griķu un bitēm būs labs ienesums, bet griķu medus cienītāju nav daudz. Kāpēc daudz griķu lauku, iemesls vienkāršs– aizkavējušais un lietainais pavasaris, kad varēja sēt, citām kultūrām jau bija par vēlu.

Bez problēmām, sarežģījumiem nav neviena vasara, neviena lauksaimniecības nozare. Bet daba bez ražas neatstāj.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
15

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
205

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
101

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi