Kam pieder ceļš Liepas muiža – Baķi

“Deviņdesmitajos gados likumdošanā un zemes iemērīšanā ir pieļautas ļoti būtiskas kļūdas, un Liepas muižas ceļš ir tikai viens no daudziem,” saka Priekuļu novada domes deputāte Sarmīte Orehova, klātesot pie ceļa posma Liepas muiža – Baķi kārtējās atbrīvošanas no akmens un koka krāvumiem.

Deputāte šajā lietā iesaistījusies, jo pārstāv to 24 cilvēku intereses, kuriem minētais ceļa posms gadiem bijis īsākais ceļš līdz Liepai.

Domstarpības starp uzņēmēju, kurš iegādājies  Liepas muižu, iedzīvotājiem, Priekuļu novada pašvaldību un nu jau iesaistītajām augstākajām instancēm, ilgst kopš 2015. gada.

Liepas muižas  direktors un valdes loceklis Aleksandrs Ekarts ir pārliecināts, ka Priekuļu novada pašvaldība rīkojas pretlikumīgi, ierobežojot viņa tiesības uz zemes īpašumu – ceļu, kas ved tieši cauri  Liepas muižas  pagalmam.

“Kad pirkām īpašumu, ceļu iegādājāmies kā neatņemamu pri­vāt­īpa­šuma sastāvdaļu. Nevienos dokumentos neparādījās fakts, ka tas būtu pašvaldības ceļš. Tomēr – jā, tas ir servitūta ceļš, un par to zemesgrāmatā ir veikta atzīme. Atzīme paredz, ka pa šo ceļu tiesīgs  pārvietoties tikai viens mūsu tiešais kaimiņš, proti, lauksaimnieks, kura lauksaimniecības zeme ir līdzās ceļam,” skaidro   Liepas muižas direktors.

S. Orehova zina teikt, ka arī lauksaimnieks ir šīs situācijas ķīlnieks:

“Liepas muižas  saimnieki konfliktē ar visiem, ieskaitot lauksaimnieku, kuram pieder apkārtējie lauki. Zemnieks ir rakstījis iesniegumu pašvaldībai, lai atrisina šo saspīlēto situāciju, citādi viņš slēgtā ceļa dēļ ar tehniku nevar aizbraukt uz laukiem.”

Šādam apgalvojumam iebilst A. Ekarts, paskaidrojot, ka kaimiņš labprātīgi atteicies no ceļa izmantošanas. Viņš atklāj, ka kaimiņam minētais ceļš esot neērts, jo ar savu lielo traktortehniku  te nevarot ne apgriezties, ne strādāt. A. Ekarts turpina: “Mums ar kaimiņu ir labas attiecības. Vēl pagājušā nedēļā pie apaļā galda notika darījums, kurā mēs no minētā lauksaimnieka – Dānijas pilsoņa – atpūtas kompleksa paplašināšanai atpirkām dažas mūs interesējošas ēkas. Pretī mēs viņam atdevām astoņus hektārus lauksaimniecības zemes.

Konflikts drīzāk ir ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo tālāk. Viņi cauri pagalmam braukuši gadiem ilgi un tagad atsakās mainīt paradumus, kaut pastāv arī otrs ceļš, pa kuru var izbraukt. Tas ir ļoti labā stāvoklī, vienīgi attālums lielāks.

Tikko sākām darbus pie kompleksa sakārtošanas un celtniecības, ceļa posmu, kas ved cauri Liepas muižas pagalmam, aizvērām, jo, pēc mūsu izpratnes, tas ir privātīpašums. Taču vienu, otru, trešo reizi, un, strīdam saasinoties, ieradās pašvaldības policija, kas sastādīja administratīvo protokolu un uzlika 1000 eiro naudas sodu.

Cēsu rajona tiesa lēma, ka mums ceļš jāatbrīvo, taču viss, ko mēs redzējām, bija kaut kāds nenopietns papīrītis, kura saturs viscaurēm ir apstrīdams. Pēc manām domām, to nevar uzskatīt par lēmumu. Jā,  tiesa šoreiz lēma par labu Priekuļu novada pašvaldībai, taču uzskatu, ka kādam par to labi samaksāja. Nekas. Mēs lietu virzīsim tālāk uz Rīgu un, ja būs nepieciešams, vērsīsimies Eiro­pas tiesā,” tā A. Ekarts, piebilstot, ka jau drīzumā ceļš atkal būs bloķēts.

Direktors pārliecināts par savu taisnību un turpina: “Priekuļu novada pašvaldībai nekad nav piederējis nedz ceļš, nedz zeme, uz kuras ceļš atrodas. Šādas tiesības nekad nav bijušas nostiprinātas zemesgrāmatā, un šādam nostiprinājumam arī nebūtu pamata. Tāpat pašvaldībai nekad nav tikušas piešķirtas tiesības izmantot ceļu, un ceļš nekad nav ticis nodots tās valdījumā.

Neskatoties uz minēto, pašvaldība patvaļīgi to ir lietojusi, un diemžēl sarunas  bijušas neauglīgas un rīcība haotiska. Vienubrīd pašvaldība mūs,  Liepas muižas saimniekus, uzklausīja un uzlika zīmi, ka tālāk ir strupceļš. No sarunu uzsākšanas brīža līdz   prasības celšanai pašvaldība ir mēģinājusi pamatot savas tiesības uz dažādiem pilnīgi atšķirīgiem pamatiem, kas savā starpā pat konfliktē, kā arī īstenojusi dažādas, mūsuprāt, prettiesiskas darbības, lai publiskos reģistros nostiprinātu savas īpašuma tiesības uz ceļu. Šāda rīcība un vairākkārt mainītā pozīcija norāda , ka pašvaldībai pašai nav nekādas pārliecības par tās tiesībām uz ceļu vai tā izmantošanu.”

Tikmēr Priekuļu novada pašvaldības jurista palīdze Inna Ville stāsta: “Tā kā no pašvaldības puses bija sastādīts administratīvais protokols, Administra­tīvā tiesa to izskatīja, taču tas tika pārsūdzēts Cēsu rajona tiesā, vēlāk to pārsūdzēja arī apgabaltiesā, bet tā mums atsūtīja atbildi, kurā teikts, ka atstāj spēkā Cēsu rajona tiesas spriedumu, proti, ka ceļš jāatbrīvo. Ja ceļš atkal tiks patvaļīgi aizšķērsots, atkal sastādīsim administratīvo protokolu par kārtējo likuma pārkāpumu. Šis nav servitūta ceļš, šis ir pašvaldības ceļš.”

Izklāstot uzņēmēju viedokli, ka viņi pirkuma brīdī neesot brīdināti par ceļa piederību pašvaldībai, I.Ville saka: “Pašvaldība jau nevar atbildēt par to, ko viņi pirkuma brīdī ir vai nav zinājuši. No pašvaldības puses ir veiktas visas tās darbības, ko paredz likumdošana. Ka­dastrālā uzmērīšana ir veikta, kadastra informācijas sistēmā ceļš fiksēts  kā pašvaldības ceļš. Tad zemes­grāmatā nostiprināsim īpašuma tiesības.”

Tam nepiekrīt  Liepas muižas  saimnieciskās daļas vadītājs Gun­tis Bērziņš, kurš uzskata, ka kompromisa nav: “Esmu ļoti sarūgtināts. Vienmēr un visur saka, ka par visu atbild zemes īpašnieks. Tagad izrādās, ka ir kāds, kurš ir augstāks par zemes īpašnieku, kuram nevajag zemesgrāmatu un kurš var saimniekot, kā ienāk prātā. Viņš var ierasties tavā īpašumā un atrast kaut kādu sev piederošu mantu, uzliekot tai savu kadastra numuru.”

Savukārt S. Orehova joprojām saglabā optimismu, cerot uz draudzīgu izlīgumu un kompromisu. “Mēs šo lietu mēģinām risināt civilizēti. Ceļam jābūt brīvi pieejamam, un īpašnieki te neko nevar lemt, lemt var tiesa.

Ceļš atspoguļots dažādos domes dokumentos kopš 2006. gada, tas nepieder  Liepas muižai.”

Kam īsti ir taisnība, par to septembrī lems tiesa. Daudz iesaistīto personu un tikpat daudz viedokļu. Protams, ka Priekuļu novada paš­valdībai ir jāaizstāv iedzīvotāju intereses, taču vienlaikus arī jārūpējas par uzņēmējdarbības veicināšanu. Liepas muižas saimnieki rūpējas par vides sakopšanu, atjauno nolaistās ēkas, attīsta degradētu teritoriju. Te vajadzēs daudz diplomātijas, lai pabarotu vilku, bet kazu atstātu dzīvu. Pirmdien pašvaldība, klātesot novada domes priekšsēdētājai Elīnai Sta­pulonei, izpilddirektoram Fjo­doram Puņeiko, pašvaldības policijas vadītājam Guntaram Mu­ceniekam, jurista palīdzei Innai Villei un zvērinātam tiesu izpildītājam Naurim Miglavam, nojauca Liepas muižas saimnieku uz ceļa uzstādīto akmens un koka krāvumu.