Sākusies intensīva labības novākšana, un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” teritorijā pie graudu elevatoriem veidojas rinda. Graudu raža padevusies, taču zemniekiem raizes sagādā iespēja to laikā nokult. Jau tagad skaidrs, ka mitrā laika dēļ graudu audzētājiem būs papildu izmaksas.
Ja arī nokult graudus saimnieks pamanās, noķerot brīdi, kad nelīst, jārēķinās, ka būs jāatrod, kur tos izkaltēt. “Pašlaik varam runāt par intensīviem kulšanas darbiem, taču sakarā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem tie kavējas par pusotru nedēļu. Diemžēl arī turpmākās laika prognozes nav daudzsološas, tāpēc pieliekam visas pūles, lai šobrīd varētu pieņemt visu novākto, ko drīzumā piegādās,” pauž lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Uz šo brīdi ražas graudu kvalitāte nav zudusi, taču mitruma rādītājs lielākoties pārsniedz 20 procentu atzīmi: “Mitrumu varam samazināt, bet tas būs dārgi. Graudaudzētājiem izmaksas šogad jau no pirmajām dienām ir augstākas, nekā plānots. Arī graudu cena ir zema, jo pēdējos trīs gadus pasaulē bijušas ļoti labas ražas, tāpēc perspektīva ir drūma un ieņēmumi būs nelieli.”
Ņemot vērā, ka lielie kulšanas darbi nupat tikai sākušies, graudu ražību I. Jansons plašāk komentēt nevar, vien saka, ka rudzu ražai prognozes bija labvēlīgas jau vasaras sākumā. “Rudzi ienāk ap sešām tonnām no hektāra, bet diemžēl ir melno graudu neliels piemaisījums. Rapša kvalitāte arī laba. Ziemas kviešu raža izskatās cerīga, kaut pēc ziemas un lielā sausuma maijā bijām gatavojušies, ka būs sliktāk. Tiesa, kviešiem krišanas skaitlis ir augsts, kvalitāte attiecīgi atbilst lopbarībai. Ja krasi nekas nemainīsies, kopējie ražas apjomi būs labi, bet pagājušā gada rekordus mēs nesasniegsim,” teic I. Jansons, piebilstot, ka konkrētus skaitļus un datus varēs sniegt vien tad, kad lauki būs pilnībā nokulti.
Diemžēl laikapstākļi ir tādi, kādi ir. Ar to jārēķinās, un nav jau pirmais gads, kad saimnieki ar tehniku netiek uz laukiem. “Ja atminamies, tad 2015. gadā līdz 15. augustam nevarēja sākt kulšanu. Tāpēc kopīgi ar zemniekiem, kooperatīva biedriem, esam nolēmuši investēt kaltēs, esam arī palielinājuši kaltēšanas jaudas,” saka valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka arī graudu glabāšanas iespējas palielinātas par 20 tūkstošiem tonnu: “Pašlaik mums ir ienākuši 10 % no 200 tūkstošiem tonnu labības, ar kurām rēķināmies.”
Kooperatīvam ir četri pieņemšanas punkti – Valmierā, Matīšos, Varakļānos un Gulbenē. “Šur tur vēl ir privātās kaltes un darbojas mazāki kooperatīvi. Ļoti labi, ka Latvijā graudaudzētājiem ir spēja kooperēties, tādējādi mēs varam pacīnīties par labākām pozīcijām tirgū. Ja graudkopībā kooperācija būtu vāja, mums būtu līdzīga situācija, kāda pašlaik izveidojusies piena nozarē,” saka I. Jansons.
Arī Priekuļu graudu kaltes un zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Kristaps Daģis apliecina, ka kaltes pakalpojumi ir pieprasīti. “Diemžēl mēs savā kaltē ražu no visiem, kas vēlas, nevaram pieņemt, tāpēc daļai zemnieku jāmeklē citas iespējas,” saka K.Daģis un skaidro, ka kaltē maza glabāšanas jauda, uzglabāt varot vien divus tūkstošus tonnu graudu. Priekuļu kaltē vidēji dienā izkaltētās labības daudzums (gatavais produkts) – līdz simts tonnām graudu. Jau vairākus gadus saimniecība koncentrējas tieši uz sēklas audzēšanu. K.Daģis stāsta: “Paši esam apsējuši 140 hektārus, mums ir gan mieži, gan kvieši un auzas, tāpat rapsis, zirņauzas, timotiņš un ganību airene. Pagaidām esam nokūluši zālājus, tagad sākam vākt ziemājus, arī vasarāji kādas divas nedēļas kā gatavi, vien nav bijusi iespēja nokult. Šogad labi izskatās rapsis un āboliņš, ziemāji arī cerīgi, bet vasarāji galīgi drūmi, tiem sīki graudi.”
Kulšanas darbus steidz apdarīt arī Pārgaujas novada Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Jaunzemi” saimnieks Jānis Plūme. “Laiks šodien pieturas labs. Kopā jānovāc vairāk nekā 90 hektāri, bet priekšrocība tā, ka labības lauki atrodas tuvu saimniecībai. Sāksim ar ziemas kviešiem,” atklāj graudkopis un saka, ja tuvākajās dienās graudi netiks nokulti, tad situācija labības kvalitātes ziņā varētu būt bēdīgāka.
Uz lauka strādā arī Uldis Sijāts no Raunas pagasta “Dravēļiem”:”Mums šogad vākšanai ir 120 hektāri rudzu, 55 hektāri ziemas rapsis, 200 hektāri vasaras kviešu un 150 hektāri ziemas kviešu. Pilnībā esam nokūluši tikai ziemas rapsi, tā iekūlums nebija tik labs, kā gribējās, jo ziemas kailsals mazliet apskādējis, bet kulšanu aizkavēja lietus. Graudi, arī rapsis, ir ļoti mitri, līdz ar to dārgas kaltēšanas izmaksas, bet gaidīt ar kulšanu nedrīkst, jo graudu kvalitāte zūd ar katru dienu, jākuļ tādi, kādus citus gadus nemaz nedrīkstētu vākt. Šogad rudzi ļoti padevušies, gandrīz septiņas tonnas no hektāra, rapsis savukārt bija 2,8 tonnas no hektāra, jo daļu arī pārsēju. Izkūlām nedaudz kviešu, un tur katrā laukā situācija atšķirīga. Jāteic, ka pēdējie sētie ir pat sliktāki.”
Komentāri