Gaujas NP informācijas speciāliste
Iepazīstinot ar dabai draudzīgo ceļošanu, vēlos pastāstīt par kādu sarežģītāku taku. Marķētais posms gar Amatas upi no Melturiem līdz Kārļu HES ir ne tikai pats grūtākais, bet arī bīstamākais. Plānojot veikt šo sportisko posmu, brīdinu: tas noteikti nav piemērots ģimenēm ar maziem bērniem, kā arī „klases izmēra” skolnieku grupām un ceļotājiem ar nepietiekamu fizisko sagatavotību. Nepieciešami droši pārgājiena apavi, kalnu tūrisma drošības tehnikas zināšanas un pārliecība par savām spējām.
Saspļaujam saujās!
Amatas takas posmu no Melturu tilta līdz Kārļu tiltam var dēvēt par brīvdabas ģeoloģisko muzeju, tādēļ iesaku nesacensties, kurš ātrāk nokļūs galapunktā (maršruts nav garš un būs žēl, ka viss skaistais tik ātri beidzies), bet veltīt apmēram 1,5 stundas nesteidzīgai dabas iepazīšanai.
Nu tad sākam! Maršruta sākumposmu iesaka veikt pa Amatas labā krasta augšmalu, nenokāpjot līdz upei. Kreisajā krastā paliek Melturu iezis, labajā – Īļaku iezis. Pirms tā meklējam taku un dodamies augšup. Iesaku neriskēt un nežonglēt pa kraujas malu, kur ik pa laikam nobrūk dolomīti, aizraujot līdzi virs tiem augošos kokus.
Īļaku ieža augšdaļā kā pelēki pilsdrupu mūri atsedzas Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti. Zem tiem izplūst avoti, kas izmērcē zilganpelēko un violeti sārto mālu un nobiru slāni. Atseguma šķērsošana lejas vai vidusdaļā, it īpaši pēc lietiem, nav ieteicama.
Pretējā Amatas krastā, 200 metrus lejup pa straumi ir Vizuļu iezis. Vasarās atsegums ir pelēcīgi sārts, lāsumo no plaisām dolomītos izplūstošie avoti. Ziemā tie veido leduskritumus.
Labajā krastā klāt Dolomīta krauja. Skaists, stāvs un samērā bīstams atsegums, pēc izskata iezis līdzīgs Īļaku iezim. Lejpus dolomītu joslai līdz upei turpinās mālaini noslīdējumi, nogruvuši akmeņi. Vēlams doties pa kraujas augšmalu. Nav ieteicams traversēt nobiru lauku ieža pakājē. Kraujas nosaukumu devis skolotājs K.Ašmanis 20. gadsimta 20. gados.
Aiz Dolomītu kraujas labajā krastā ir vēl viens iezis, diemžēl bez nosaukuma. Šķērsojam Saltupīti. Pretī ietekai Amatā izveidojusies liela sala, kas turpinās līdz pat Kārļu dzirnavezeram. Labajā krastā koku aizsegā Dambja iezis ar pelēkām un violeti sārtām dolomītu joslām, bet kreisajā krastā līdz pat Amatas tiltam turpinās Staburaga krasts ar atsevišķiem atsegumiem un avotiem. Vienam no lielākajiem atsegumiem skaists un romantisks nosaukums – Varavīksnes iezis.
Klāt Kārļu HES, kur Amatas ūdeņu spēks darbina turbīnas. Ūdenskrātuve un aizsprosts izveidots 1925. gadā bijušo Kārļa muižas ūdensdzirnavu vietā. Te 19. gadsimtā bijusi zāģētava un šindeļu fabrika, kam enerģiju deva ūdens turbīna. Kārļu HES līdz 1963. gadam apgādāja apkārtni un Cēsu pilsētu ar elektroenerģiju. Spēkstacija atjaunota 2002. gadā. Te ierīkots zivju ceļš – savdabīgas „ūdenstrepes” lašveidīgajām zivīm, lai tās varētu doties uz nārsta vietām upes augštecē. Kā vērtē pieredzējuši makšķernieki – šī būve „no aukstasiņu būtnēm ir pilnīgi nepieprasīta”, jo neatbilstot zivju vēlmēm.
Pārejam aizsprosta dambi, tiltiņu un pēdējos apmēram 700 metrus turpinām pa ceļu. Tālāk tūrisma taka gar pašu upes krastu nav ierīkota. Ja ir vēlēšanās arī tālāk sekot Amatas plūdumam, jārēķinās ar līkumošanu gar bebru izgāztiem kokiem. Pirms vairākiem gadiem lejpus aizsprosta upi greznoja savdabīgs objekts – klints sala jeb smilšakmens stabs ar zālēm apaugušu „cepuri”. Tas bija pēdējais „bastions” no smilšakmens arkas, ko, intensīvi skalojot un „graužot”, Amata bija izveidojusi 1978. gadā. Vēl 1999. gadā stabs bija apmēram četrus metrus augsts, ar daudz šaurāku, straumes sadeldētu pamatni. Neparastais dabas veidojums pilnībā sagruva 2002. gada februārī.
Klāt tilts pār Amatu, aiz tā Kārļu zivjaudzētava, kas izveidota 1932. gadā. Šeit var pieteikt ekskursijas, lai redzētu, kā audzē lašu un foreļu mazuļus. Maršruta vērtējums
Pieejamība – laba. Maršrutu var sākt gan pie Melturu tilta, gan no Kārļu tilta pie zivjaudzētavas. Starta vietā var ierasties gan ar automašīnu, gan kājām. Ieteicams atstāt kādu transporta līdzekli galapunktā, lai nodrošinātu mājupceļu. Velobraucējiem maršruts nav izmantojams! Taka ir marķēta ar oranžas krāsas atzīmēm uz koku stumbriem, taču nav labiekārtota.
Informācijai atsegumiem un dabas vērtībām noderēs Gaujas NP administrācijas sagatavotais un 2007. gadā izdotais bezmaksas buklets „Ģeoloģiskā taka gar Amatu”. Pārskatāma maršruta shēma ar vietvārdiem un iežu nosaukumiem atrodama SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” 2007. gada Gaujas NP kartē.
Maršruts pilnībā nodrošina neskartās dabas sajūtas. Komforta līmenis: nav piemērots mierīgai pastaigai – nav speciālu labiekārtojumu, kāpņu, margu, informācijas stendu. Nav piknika vietas. Pārgājiena laikā iespējams baudīt dabas skaņas, reti satiekot citus tūristus.
Komentāri