Pirmdiena, 12. janvāris
Vārda dienas: Reinis, Reina, Reinholds, Renāts

Kājām, ar velosipēdu vai tomēr auto? Laiks domāt

Sarmīte Feldmane
03:00, 22. Sep, 2025
2
Velo

Atbilstoši mobilitātes nedēļai. Cēsu novada domes deputāti vakar pēc domes sēdes kopā ar pašvaldības darbiniekiem ar elektro velosipēdiem devās braucienā pa Cēsīm. Sešus kilometrus garais maršruts veda gar izglītības iestādēm. Deputāti iepazina velo infrastruktūru, vērtējot, cik tā atbilstoša, lai audzēkņiem un skolotājiem būtu droši un ērti izmantot divriteņus. No kreisās pirmajā rindā: deputāts Indriķis Putniņš, Jānis Gabrāns, pašvaldības darbiniece Ilze Bībere, deputāts, domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis un deputāte Evita Šīrante. FOTO: Sarmīte Feldmane,

Cēsu pašvaldība allaž uzsvērusi, ka pilsēta ir iedzīvotājiem un videi draudzīga. Eiropas Mobilitātes nedēļā īpaša vērība veltīta ilgtspējīgām pārvietošanās iespējām un pilsētvides kvalitātei, tā attīstot ikvienam drošāku un pieejamāku vidi.

Par ikdienas aktualitātēm, nākotnes nepieciešamību un iespējām    pilsētā ērti un droši pārvietoties, tika vērtēts un diskutēts Mobilitātes forumā “Cēsis kustībā 2025”.

Gan novada attīstības stratēģijā, gan enerģijas un klimata plānā ierakstīts, ka visa novada teritorijā jāattīsta pārvietošanās veidu dažādība ikdienā un    jāsamazina    CO2 izmešu daudzums, pastāstīja pašvaldības Centrālās administrācijas Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone. “Pilsētā, rekonstruējot ielas, tiek veidotas gājēju/velo ietves. Būs aptauja par cēsnieku pārvietošanās paradumiem, analizēs sabiedriskā transporta kustību,” pastāstīja I.Ādamsone. Tas tiek darīts, piesaistot projektu finansējumu.

Foruma dalībnieki pauda, ka trūkst informācijas, kā kursē autobusi, kādi ir to maršruti, kur ir pieturvietas. I.Ādamsone pastāstīja, ka iecerēts pilsētā uzlabot sabiedriskā transporta maršrutus un izveidot jaunas, mūsdienīgi aprīkotas pieturvietas. Stacijas laukumā tiks uzstādīti ekrāni, kuros būs informācija par maršrutiem un reisiem. Te būs pieejami arī koplietošanas velosipēdi vai skrejriteņi, drošas glabātavas un velo novietnes.

Forum3
Idejas jānoformulē. Diskutē Raitis Jelēvics, Santa Rudmieze, Sandija Cacivkina un Vits Landratovs.
FOTO: Sarmīte Feldmane

“Trūkst sabiedriskā transporta nodrošinājuma ārpus Cē­sīm, tas ir sarežģīts jautājums, ko nevar atrisināt pašvaldība. Taču par to nav aizmirsts,” atgādināja I.Ādamsone.

Plašāka diskusija raisījās, kā mainīt iedzīvotāju paradumus – autovadītājiem nebraukt cauri pilsētas centram,    ikdienā biežāk iet kājām vai braukt ar velosipēdu.

Siguldas novada pašvaldības Attīstības un investīciju pārvaldes vadītājs Gatis Konrads pastāstīja, ka trīs gadi pagājuši diskusijās ar dažādu grupu siguldiešiem par to, kādu viņi vēlas redzēt pilsētu. “Tika iezīmētas velo joslas. Vairākos krustojumos salikti stabiņi, lai bremzētu braucējus, esam pārliecinājušies, ka ne visur tie ir labākais risinājums. Viena iela pārtapa par vienu ceļu visiem. Tas sākumā šķita dīvaini. Tā ir domāšanas maiņa, jāprot sadzīvot – autobraucējiem, velosipēdistiem, gājējiem. Informatīvā zīme piesaista uzmanību, un satiksmes dalībnieki rēķinās, ka uz brauktuves nav vieni. Kā gājējiem draudzīgāku veidot pilsētas centru, ja autovadītājam    ietaupīta minūte ir dārgāka par citu interesēm,” par ikdienu un iedzīvotāju gatavību mainīt paradumus pieredzē dalījās G.Konrads.   

Ogres novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska uzsvēra, ka allaž, runājot par veloceliņu nepieciešamību, lēmumu pieņēmēji brīnās, kur tad ir velobraucēji. “Kad ierīko veloceliņu, redzams, cik daudzi to izmanto,” sacīja A.Romanovska. Viņai piekrita arī Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte un atgādināja: “ Ir liela atšķirība, vai izbūvēt gājēju/velo celiņus uz Priekuļiem, Līviem, Jāņmuižu vai pilsētā. Ir jārēķinās ar ielu platumu,  reljefu, komunikācijām. Diemžēl ne vienmēr var izdarīt, kā katrs vēlētos, ir jāmeklē kompromisi.”

Foruma dalībnieki arī vērsa uzmanību gājēju drošībai. Vai­rāki pauda viedokli, ka par to netiek domāts ielu remonta laikā, jo nav skaidri norādīts, kur drīkst iet. Ar drošību saistīts arī tas, ka no rītiem vecāki bērnus ar auto pieved pie skolas. Izskanēja ierosinājums ierīkot drošu zonu, lai bērns kaut pārsimt metru līdz skolai varētu noiet kājām. Tāpat skolēni labprāt uz skolu brauktu ar velosipēdiem, bet vecākiem jābūt drošiem, ka uz ielas nekas slikts nenotiks.

Atbalsta centra “Pērle” vadī­tāja Dita Trapenciere atgādināja, ka, būvējot jaunas ēkas, jādomā arī par apkārtējo publisko vidi. “Kā tikt pāri intensīvas satiksmes    ielai uz autobusu pieturu? Blakus “Pērlei” cels arhīvu, kā te nākotnē cilvēki pārvietosies,” problēmu ieskicēja cēsniece.

I.Ādamsone “Druvai” pastāstīja, ka problēmas, ierosinājumi tiks apkopoti un iekļauti, rodot risinājumus drošas, pieejamas, viedas un bezemisiju transporta sistēmas, kas veicina iedzīvotāju veselību un labklājību, izveidē.    Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova    atgādināja, ka pilsētvidē      ir dažādas intereses. “Mobilitāte ir tēma, kas arī mazās pilsētās ir svarīga, bet daudz spilgtāka ir autobraucēju, ne gājēju un velosipēdistu balss. Jāveido dialogs, kā pilsētu veidot videi un cilvēkiem draudzīgu. Politiku veidotājiem, iedzīvotājiem jāmācās sarunāties, kopā meklējot kompromisus,” sacīja I.Suija – Markova.

Mobilitātes nedēļas zīmē notiek arī citi pasākumi. Ne viena vien cēsnieka uzmanību ceturt­dien piesaistīja domes deputātu velobrauciens.

Komentāri

Adel
11:12, 22. Sep, 2025
Jautajums vai visiem ir veselas kaajas vai visi ir sppejigi parvietoties ar velosipeediem..vai par tiem kas to nevar nav domaats...tramps izteicas ka taa zalaa klimata politika ir nepamatota noziedziga afeera un no tas izstajas..protams ka to masiinu par daudz..gaiss tiek piesarnots un dazam ir pat vairakas masinas...manaa bernibaa pagastaa bija tikai paaris ziguli un moskvici...invalidity zaparozecs..toties autobusi kurseja biezi un darbs bija uz vietas visiem..tagad viss ir likvideets mainijies un no laukiem ar auto hjanero pat ceks uz riigu uz pilsetam javed berni uz skolu..jo autobuss kursee divreiz dienaa..un sola pat nakamgad nonemt tos pasus reisus..auto ir vienigais parvietosanas liidzeklus bez kura hevar iztikt.. ar velosipedu uz rigu neaizbraukt.sorit la.lv izlasiju ka nu pienaks gals auto ar dizeluiem jo bus jaaiegadajas gaisa filtri jo liels piesarnojums.kua majkaa no 1000 lidz 3000 eiro bez remonta...tad ludzu kus to var atlauties .jautajums vai.valstij nav naudas vai jaiznicina lauku iedzivoraji..laikam abi divi...autobusi neies masinas nebus...uz tirgu netikt lai aizvestu izaudzeto un uz pilsetu arii...ar autobusu..atliek lauciniekiem pakaarties...nav cilveku nav ..orobkemu vai ne..musu dargaa zalaa kursa deel...varai pilni banks konti..bet tautai uzspkaut..un vienigaa dona ka to apzagt.
Vecais
12:13, 22. Sep, 2025
Manuprāt - notiek Latvijas valsts likvidēšana ārpus pāris lielajām pilsētām. Skolas, slimnīcas, pasts, sabiedriskais transports... Visi redzam, kuri to dara, bet tik un tā par viņiem balsojam. Varbūt mums slinkums domāt par sava balsojuma sekām?