Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Kaimiņi nevar sadalīt robežas

Druva
23:00
04.07.2008
92
200807042342558382

Pirms nedēļas „Druvas” redakcijā ieradās Raiskuma pagasta „Mežmuižas” saimniece Ilga Vīksna un sāpošu sirdi stāstīja par strīdiem ar kaimiņiem.

Mājas saimniece sašutusi, ka kaimiņi, ceļot žogu, nav ņēmuši vērā zemes plānu un žogu uzslējuši krietnu metru Ilgai Vīksnai piederošajā teritorijā. Kaimiņi pat esot iebetonējuši kārtīgus vārtu stabus, turklāt vārti veroties uz kundzei piederošo zemi.

Nevaldot asaras, raiskumiete lūdza palīdzēt un atzina, ka nezina, pie kā vērsties pēc padoma. Savstarpēji strīdi un klaigāšana

„Druvas” redakcija devās uz Raiskuma „Mežmuižu” skatīt, kā mājas saimniece Ilga Vīksna dzīvo. Līdzi piekrita atbraukt arī pagasta lauksaimniecības konsultante un pašvaldības zemes ierīkotāja Rūta Griķe, kura gan uzreiz atzina, ka diez vai spēšot palīdzēt divu privātpersonu strīdā.

Jau ierodoties “Mežmuižā”, I. Vīksna, turot rokās zemes plānu, stāstīja, ka pēc savas saprašanas koka sētu cēlusi pa abu īpašumu robežu. Taču kaimiņi savu sētu nedaudz vēlāk sākuši celt pa citu vietu, kuru uzskata par robežu. Pēc I. Vīksnas domām, sēta atrodas jau uz viņas zemes.

I. Vīksna lauksaimniecības konsultantei teica: “Gribu zināt, kur iet robeža. Kaimiņš teica, ka esat iedevusi viņam pliku lapu, un viņš te pats zīmēja, kur atrodas kūts, kur māja un kur it kā vajadzētu atrasties robežai. Kaimiņa sieva pati norādīja, kur būs žogs un kur atradīsies vārti. Tā arī sētu uzcēla.”

R. Griķe gan nezināja teikt, kādu baltu lapu iedevusi kaimiņmājas saimniekam un I. Vīksnai skaidroja: “Es neesmu zvērināta mērniece, un man nav tiesību norādīt jebkādas robežas. Turklāt man nav arī nekādu tiesību iejaukties divu privātpersonu strīdā. Es nemaz nedrīkstu to darīt. Šo strīdu var izšķirt tikai zvērināts mērnieks, kas atjaunos jums kupicu vietas un noteiks taisnu robežlīniju, kā tas pēc zemes plāna paredzēts.” R. Griķe vien noteica, ka pēc acumēra redzams – ne viena, ne otra sēta nav uzcelta pareizi.

Konflikts ar kaimiņiem sācies ne jau robežu, bet suņa dēļ. I.Vīksna atzinusi, ka kaimiņu māju, “Kļavkalnu” saimnieki nav pieskatījuši savu dzīvnieku un tas nācis viņas pagalmā. Sācies strīds, un kaimiņi viens par otru pat rakstījuši ziņojumus policijai.

“Bija atbraucis policists pēc tam, kad kaimiņi par mani bija uzrakstījuši apmelojošu ziņojumu, ka viņiem esmu skrējusi virsū ar izkapti un rāvusi laukā sētas mietus. Ja policijas darbinieks nebūtu atļāvis, kaimiņi tik droši nebūtu šo sētu cēluši un varbūt būtu izsaukuši mērnieku,” neizpratnē stāstīja Raiskuma pagasta iedzīvotāja.

R. Griķe vien noteica: “Jums ir jāsameklē zvērināts mērnieks, viņš jūsu strīdus atrisinās.”

“Man nav jāmeklē mērnieks. Tas prasa naudu. Šī problēma nav tikai mana. Kaimiņi manā zemē ielika savu sētu, lai viņi sauc mērnieku un pārmēra zemi. Nevis uz savu galvu iztaisīja sētu, vārtus, kuri piedevām vēl arī veras uz mana pagalma pusi. Es gribu, lai viņi nojauc no manas zemes sētu un pasauc mērnieku. Nekur nav redzēts, ka šādā veidā kaimiņi mēģinātu klaji nozagt otra zemi,” paceltā balss tonī teica “Mežmuižas” saimniece.

Uz šo teikumu kaimiņu mājas “Kļavkalnu” īpašniece Ilze Pelne-Bērziņa teica: “Mums robeža ir skaidra, un sētai jābūt tur, kur tā atrodas. Ja jums nav skaidra robeža, sauciet pati mērnieku. Mums zemes dienests paskaidroja, kur atrodas kupicas un ka ir jābūt taisnai līnijai… Un kāpēc man jāklausās jūsu apvainojumi? Nojauciet vispirms savu sētu…”

Karstās sarunas noslēgumā I.Vīksna vien noteica, ka esot ar mieru atkāpties.

“Es nojaukšu savu uzcelto sētu, bet neesmu ar mieru, ka manā zemē ir viņu sēta. Vēlos, lai tiktu izsaukts mērnieks, kurš pateiktu īsti, kā žogam jāiet,” piebilda I. Vīksna. Loģiskajam saprātam jāuzvar

Sazinoties ar mērniecības un teritorijas plānošanas firmas SIA “Metrum” mērnieci Vitu Važu, “Druva” noskaidroja, ka “Mežmuižas” saimniece Ilga Vīksna jau mērniecei zvanījusi un pati aicinājusi ierasties, lai

palīdzētu sasāpējušo strīdu šķirt.

“Tā arī ir, ka noteikt pareizo robežu un izšķirt šo strīdu var vai nu zvērināts vai licencēts mērnieks. Jāsaka, ka šis ir tipisks gadījums- vienam zeme bijusi privāta, otram- pirkta no pašvaldības. Šādos gadījumos visbiežāk arī domstarpības sanāk. Taču lielākoties zemju īpašnieki dabā par robežām vienojas. Ja nevar, tad jāiet caur tiesu,” komentēja V. Važa un teica, ka jau nākamajā nedēļā dosies uz Raiskuma pagasta “Mežmuižu”, lai klātienē redzētu izveidojušos situāciju.

Jautājot par vārtiem un to, ka tie veras uz I. Vīksnas mājas pusi, V. Važa saka: “Tas gan nav korekti. To jau nosaka civillikums, ka savi vārti īpašniekam ir jāver uz savu pusi. Ja nu vienīgi cilvēki vienojas par šādu situāciju.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
166

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi