Kad vakars aiz loga. Gaidīja bibliotēka   

“Bibliotēku pusNakts” daudzus pamudināja doties uz Cēsu bibliotēku. Te no pieciem pēcpusdienā tika piedāvāta daudzveidīga programma: tikšanās, izzinošas spēles, ekskursijas, iespēja atklāt kaut ko jaunu, apstiprināt zināmo.

“Gribam parādīt bibliotekāru daudzpusīgo darbu, kas nav tikai grāmatu izsniegšana. Uz­aicinājām interesantas personības, kuru grāmatas lasītāji iecienījuši,” stāsta Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Lāsma Vas­mane-Mašina, bet bibliotekāre Signija Silauniece atzīst: “Mūsu lasītāji pasākumu gaida kā piedzīvojumu.” Un direktore noslēpumaini piebilst, ka, lai redzētu bibliotēkas spoku, ir jānāk uz šādu īpašu pasākumu.

Tikšanās ar Jāņa Baltvilka balvai nominēto rakstnieci Leldi Jauju, novadnieci Lindu Mūrnie­ci, kuras grāmata “Meitene ar pistoli uz jumta” plauktā neuzglabājas, saruna ar publicistu, mūziķi, teologu un ceļotāju Hariju Vagran­tu ieinteresēja dažādu paaudžu, dažādu žanru literatūras cienītājus.

Ciemos bija atnākusi arī Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēka. “Var lasīt ne tikai ar acīm, arī ar ausīm un rokām,” saka bibliotekāre Irēna Lāce. Ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem tas bija pārsteigums.

“Daudzi atzina, ka dzirdējuši par neredzīgo bibliotēku, bet pirmoreiz redzēja grāmatas Braila rakstā, Braila alfabētu,” saka bibliotekāre Gunta Romanovska. Abas bibliotekāres informēja par iespējām lasīt grāmatu, kad ir problēmas ne tikai ar redzi.    “Mums krājumā ir arī palielinātas drukas grāmatas un    audiogrāmatas. Tādas bibliotēkas Latvijā ir tikai septiņas. Palielinātās drukas grāmatas ir ar lieliem burtiem; lai klausītos audiogrāmatas, nevajag kādu īpašu tehniku. Krājumā ir ap diviem tūkstošiem audiogrāmatu. Arī Zanes Dau­dziņas populārā    “Bērnudie­nas Komunālijā” ir gan audioformātā, gan palielinātajā drukā,” par iespējām, ko piedāvā Valde­māra bibliotēka, stāsta G.Romanov­ska, bet I.Lāce    atgādina, ka vairs nevajag ārsta izziņu, lai lasīšanai ņemtu audiogrāmtas vai izmantotu citus Valdemāra bibliotēkas pakalpojumus. Bibliotēkā ir arī grāmatas vieglajā valodā.

Cēsu Rotari kluba pārstāve cēsniece Ilma Zālīte ar stāstiem par muižām, kas kādreiz bijušas ap Cēsīm, ieinteresēja ne vienu vien. “Daudz interesanta ir ne tikai pilsētas centrā,  arī apkārtnē. Cēsniekiem patīk staigāt, ir laiks iepazīt  Cēsu muižtaku un stāstus par aizmirstām muižām. Stāstus var klausīties, par senatni atgādina fotogrāfijas,” pastāsta I.Zālīte un rosina iepazīt Cēsu apkārtni.

Bērniem noteikti spilgtā atmiņā iespēja pabūt kopā ar Kasparu Silavu, kuru varēja iepazīt šovā “Latvijas talanti”. Kaspars tamborē mošķīšus un sacer stāstus. Viņš ir arī improvizācijas teātra aktieris. “Bija interesanti, un bērniem tik daudz jautājumu! Mani pārsteidza, cik viņiem liela interese par tamborēšanu, prasīja, kas vajadzīgs, lai to darītu, arī ieteica, ko vēl varētu notamborēt, kā nosaukt,”    ar “Druvu” iespaidos dalījās Kaspars un atklāja, ka bērni gaida pārsteigumu, viņiem patīk krāsainas, nepierastu formu rotaļlietas,    arī rotaļīgas. “Ja mošķītim var izņemt acis, tad jau ir sajūsma,” bilst Kaspars un pastāsta, ka ir brīži, kad tamborē katru vakaru vairākas stundas, tad ir laiks, kad to nedara.

“Esmu sarakstījis stāstiņus par saviem mošķīšiem, publicējis sociālajos medijos. Var jau būt kādreiz būs arī grāmata,” bilst tamborēto leļļu meistars.   

Jautrība, brīžam apmulsums valdīja bibliotēkas pagrabstāvā, kur norisinājās izlaušanās spēle “Dzejas detektīvs”.

“Bibliotēku pusNaktī” pie mums vienlaikus bija dažādas paaudzes. Prieks, ka katrs, kurš atnāca, mājās devās gandarīts, ka uzzinājis kaut ko jaunu, ka saticis rakstnieku, kura grāmatas    patikušas,” saka L.Vasmane – Mašina un atgādina, ka “Bib­liotēku pusNakts” bija viens no pasākumiem Latvijas Nacionā­lās bibliotēkas ciklā “Latviešu grāmatai 500”, kā arī “Cēsis 2025” programmā.   

Pirms 16 gadiem Cēsu bibliotēka bija pirmā, kura Latvijā Bibliotēku nedēļas laikā sarīkoja Bibliotēku nakti. Drīz cēsnieku pieredzi pārņēma daudzi Lat­vijā. Vēlāk nosaukumu precizēja, proti, ja bibliotēka atvērta līdz pusnaktij, tad nevar būt nakts. Pasākuma piedzīvojumi notika septiņus gadus gan vēl vecajā mājā, gan Akmens ligzdā, kad tur bija rasta mājvieta, gan atgriežoties savā Gaismas pilī. Tad bija vairāku gadu pārtraukums, un, kā uzsver direktore Lāsma Vasmane-Mašina, tas, kas labs bijis, ir jāpārmanto.