Kad izaugs, būs makšķernieku prieks!

Cēsu novada septiņos ezeros ielaisti 34 500 līdaku mazuļu

“Ikdienas darbā vadāmies pēc  zinātniskās izpētes rekomendācijām un zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kur norādīts, ar kādām zivīm un kādā daudzumā vēlams papildināt katra ezera resursus. Lai arī ihtiologi uzskata, ka līdaku krājumus papildināt nevajag, jo tie atjaunojas paši, tomēr to darām, jo šo zivju daudzums ūdenstilpēs ir paretināts,” stāsta      Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins.

Zivju mazuļi izaudzēti SIA “Rūjas zivju audzētava” . Zivkopis Jānis Priedītis pastāsta, ka patlaban laikapstākļi ietekmē mazuļu zveju. “Rūjas upe ir ārā no krastiem, un nevaram nolaist dīķus, lai zvejotu mazuļus. Lai varētu tikt pie mazuļiem, nākas atsūknēt ūdeni,” atklāj zivkopis un piebilst, ka līdacēni ir trīs mēnešus veci.

Zivju mazuļu ielaišanā klāt it ne tikai biedrības pārstāvji A.Šteins un Agris Ķesa, bet arī     Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Zie­meļvidzemes pārvaldes inspektore    Inese Petzāle un Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās pārvaldes zvejas kontroles daļas vecākais    inspektors    Ed­gars Mednis, un pašvaldības pārstāvis Jānis Mednis. Pie katra ezera tiek pārbaudīts, vai ievērota zivju mazuļu labturība konteinerā, kāda ir ūdens temperatūra. Tiek nosvērts, cik kurā ūdenstilpē ielaist. “Mazuļi ir veselīgi,” vērtē I.Petzāle.

Nedža un Juvera ezeros ielaisti 7000 līdaku mazuļu, Bānūžu, Ilzes, Āraišu, Auciema ezerā pa 4000, Riebiņu ezerā 4500. “Labāk laist biežāk un mazāk. Ja gadās kāda slimība vai ekoloģiskas problēmas, ir mazāki zaudējumi,” skaidro E.Mednis.

Pie Nedža, Ilzes, Bānužu, Juvera, Āraišu ezera varēja redzēt, kā tiek ielaisti zivju mazuļi, cik tie lieli, bija atnākuši interesenti. Gan makšķernieki, gan ģimenes, kuras dzīvo tuvumā.

Diemžēl laikapstākļi ietekmēja arī zivju ielaišanu, jo ne pie katra ezera varēja pievest laivu. Nācās brist ūdenī, cik tālu iespējams un no spaiņa izlaist līdacēnus jaunajā dzīvesvietā.

“Makšķernieki interesējās, kāpēc neielaižam zandartus. Tā ir zivs, kas interesē visvairāk. Tiek izvērtēts, vai ezers ir piemērots zandartiem. Bānužu ezerā, Juverī varētu krājumu papildināt, bet vispirms ir jānodrošina, lai makšķernieki var ezeram piekļūt, jāsakārto infrastruktūra,” stāsta A.Šteins un pauž gandarījumu par sabiedrības interesi būt klāt. “Kaut par mazuļu ielaišanu tika paziņots tikai iepriekšējā dienā, tiklīdz saņēmām ziņu no audzētavas, daudzi bija uzzinājuši un atnāca. Tas kliedē runas, ka zivju krājumi nemaz netiek papildināti, ka noteikti ielaiž mazāk. Viena līdacēna cena (ar PVN) ir 0,399 eiro, ezeros zivju krājumi atjaunoti par 13 775 eiro. Projektus finansē Valsts zivju fonds, Cēsu novada dome un Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrība.

Daudzkārt dzirdēts, ka zivju mazuļus ezeros laiž katru gadu, bet makšķernieku lomi bagātāki nekļūst. “Pieprasījums pēc līdaku mazuļiem ir ļoti liels, nespējam izaudzēt,” saka J.Priedītis un pastāsta, ka, balstoties savā pusgadsimta pieredzē, vienu no iemesliem, kāpēc ezeros maz līdaku, atzīst makšķerēšanas noteikumus. “Aprīlī līdakas nārsto. Pirms tam neēd. Pēc nārsta nedaudz atpūšas, tad sāk baroties. 1.maijā sākas līdaku makšķerēšanas sezona, un copes ir labas. Par daudz tiek noķerts tieši šajā laikā. Savulaik līdaku makšķerēšana sākās 20.jūnijā,” pārdomās dalās J.Priedītis.

A.Šteins gan nepiekrīt, bet uzsver, ka vainojama makšķernieku negausība, nevis tas, ka var makšķerēt drīz pēc nārsta. “Malu zvejnieki ir ne tikai tie, kuri neievēro noteikumus, bet arī tie, kuri mājās nes vairāk zivju, nekā atļauts. Ziemā ūdu licēji, var pat teikt, izkāš ezerus. Novada ezeri ir nelieli, arī ar to ir jārēķinās,” viedokli pauž A.Šteins. Viņš atgādina, ka līdakas vairojas mūsu ūdenstilpēs, bet zandarti ne. Tā kā ar laiku,ja būsim atbildīgi pret dabu, līdaku mazuļus ezeros nebūs jāielaiž.   

Rudenī ezeros tiks ielaisti 100 000 zandartu mazuļi. Alaukstā un Inesī katrā pa 28 500, Ungura ezerā – 20 000, Sāruma ezerā – 11 000, Raiskuma ezerā – 7000. Zandartu mazuļi tiek pirkti no individuālā komersanta Igaunijā. “Latvijā zandartu mazuļi      ir deficīts, neviena zivjaudzētava neuzņemas piegādāt mums vajadzīgo daudzumu. Zandartu mazuļi tiek    audzēti dīķos, kas būtiski uzlabo to izdzīvošanas spēju dabiskā ūdenstilpē,” pastāsta A.Šteins un piebilst, ka viena zandarta mazuļa cena  ir    0,4235 eiro. Ezeros zandartu krājumu papildināšana izmaksās 42 350 eiro.