Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Jūra šoruden atkāpās tālu

Mairita Kaņepe
23:00
28.10.2016
146
Kurmjraga Baaka 1

“Baltijas jūra Rīgas jūras līcī atkal atgriežas ierastajās krasta līnijās”, to ceturtdien “Druva” uzzināja no Dabas aizsardzības pārvaldes speciālista Andra Soma. Viņa prognoze turpmākajām dienām bija tāda – ja grib skatīt jūru, atkāpušos no krasta, tad uz jūrmalu jādodas ne vēlāk kā šodien, jo rīt Rīgas jūras līcī jūras un krasta sastapšanās būšot ierastajās līnijās.

“Kolkā šoruden bija visinteresantākie skati, bet man ir grūti teikt, vai šobrīd vairs vērts uz turieni braukt, lai redzētu kaut ko neparastu. Vējš ir mainījies. Es piekrastē biju otrdien, un tad jau vietām ūdens bija pacēlies, salīdzinot ar iepriekšējo sestdienu. Tas bija par kādiem centimetriem piecpadsmit. Visticamāk, Latvijā šajās brīvdienās bēgums nebūs tāds kā pirms nedēļas.

Varbūt labāk aizbraukt tagad uz Ainažu jūrmalu, kur ir seklākie ūdeņi. Jūra samērā daudz bija atkāpusies arī Svētciemā, arī uz Tūjas pusi un Saulkrastos, bet šaubos, vai tā vairs būs šodien.

* Veczemju klintis.

* Veczemju klintis.

Dabas parādību – bēgumu, kuru īstenībā pat grūt izskaidrot Rīgas jūras līcī -, meteorologi skaidro ar ilgstoši novērotu vēja virzienu no Austrumiem. Parasti šāda dabas parādība pie mums vērojama pavasaros, šad tad arī rudeņos. Ja vējš ilgstošāk pūš no Austrumiem – jūra atkāpjas,” pamato Andris Soms. “Skats, kas jūrmalā bija vērojams šoruden, gan bija neparastāks nekā ierasti. Tie, kas atceras senākus laikus, teic, ka šis bēgums nemaz neesot tas iespaidīgākais atplūdu laiks. Ir bijis tā, ka jūra atkāpusies vēl tālāk. Tiesa, ļoti, ļoti sen.”

Andris Soms “Druvai” pastāstīja, ka speciālisti mēģinājuši analizēt un saskaitīt, cik tad lielā tilpumā jūra no mūsu krastiem Latvijā aiznesusi ūdeni. “Esmu dzirdējis speciālistus sakām, ka aizplūduši 549 Rāznas ezeri. “Protams, šie “ezeri” Latvijā atgriezīsies!”

Kāpēc tā jānotiek – ikviens bērns varot izzināt pats. Atliek ieliet divās lielās bļodās ūdeni un tās zvalstīt. Ja viena bļoda sasvārstās, ūdens pārlīst blakus. Ja bērns, kurš iedomājas sevi kā vēju, sāks pilnāko bļodu svārstīt vairāk, tad redzēs, ka pilnā bļoda atdos tukšākajai bļodai ūdeni atpakaļ. “Kad vējš un eksperimentētājs bērns rimsies, dabas un cilvēka eksperiments parādīs vienu un to pašu nodaļu, izlasāmu pamatskolas mācību grāmatā. Vairs neatceros, kurā klasē to mācās,” skaidro dabas speciālists Andris Soms un pasaka skaidri un gaiši: “Ūdens jūrā nāks atpakaļ!”

* Ainažu ostas dienvidus.

* Ainažu ostas dienvidus.

Pavērojis jūras šī rudens uzvedību, dabas speciālists vērtē: “Mani nekas īpaši nepārsteidza. Esmu jau šo to redzējis. Īpaši to saku par pavasariem, kad no Ainažiem sausām kājām pa jūru var atnākt līdz Tūjai un vēl tālāk. Vienīgi jāzina, kā tiksi pāri upēm. Skaidrs, ka Salacai pie Salacgrīvas neviens nepāries pāri.”

To stāstot, speciālists aizdomājas, ar ko gan 2016. gada jūras ierastā krasta līnija būtu neparastāka. Andris Soms atceras, ka ieraudzījis vēl neredzētus akmeņus, tomēr atzīst: “Ja godīgi, šis bēgums mani īpaši nav pārsteidzis.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi