Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Jūra fotogrāfijās un audumos

Druva
23:00
04.07.2008
33
200807042331289745

”Tie ir mūsu Dziesmusvētki,” saka Ligita Embrekte, pārlaižot acis tikko iekārtotajai izstādei. Tai dots zīmīgs nosaukums ”Māte un meita”. Mātes Līgas Mizes audumi un meitas Ligitas Embrektes fotogrāfijas. Tās vieno prasme saredzēt to, kas mums apkārt – krāsas dabā, mirkļus, kas pazib mūžībā.

Līga Mize ir pazīstama audēja. Viņas audumi izpelnījušies apbrīnu ar precizitāti, krāsu salikumiem, radošā meklējumiem. Izstādē redzamas smalkas lupatu deķu variācijas aizkaros un gultas segās.

”80.gadu beigās, kad dziju nevarēja nopirkt, bet tāpēc jau aušanu nemetīšu pie malas, man rokās no kādas fabrikas nonāca eģes (audumu malas). Vakaros tās sagriezu vēl sīkākas, tad krāsoju un audu, ” stāsta audēja un piebilst, ka skices nekad nav zīmējusi. Piesēdusies pie stellēm un audusi, dažādu krāsu lupatu strēmeles pašas atradušas īsto vietu, lai veidotu salikumu, kurā atspoguļojas dabas toņi.

Bija laiks, kad Līga Mize auda apmetņus. Vēsajās vasarās tie allaž bijuši cieņā. Savulaik austi arī lielie lakati. Radās aizvien lielākas iespējas iegādāties dažādas dzijas, vairs pašai nebija jākrāso. Meitas mudināta, mamma izmēģināja izmantot arī efektdzijas.

”Reiz ieraudzīju mazu šallīti, kas austa pusnīšu tehnikā. Izpētīju, mani šī tehnika ieinteresēja,” stāsta Līga Mize. Tad viņa ieraudzījusi meitas fotogrāfijas. ”Esmu amatiere. Man patīk jūra bangās, tās mainība, kā ūdenī spēlējas saule – tad ir jāfotografē. Palaižu dvēseli vaļā, prātu nolieku malā un iemūžinu mirkli. Kad jūra ir mierīga – tad ir filozofija, dzeja, bet ne fotogrāfija. Fotogrāfija ir kādā noteiktā mirklī apstādināts laiks, kas palīdz nonākt atpakaļ sajūtās un izjūtās,” saka Ligita. Sarkanas, zilas un saules pielijušas debesis spoguļojas jūras bangās. Mammai meitas fotogrāfijas radīja ierosmi. Viņa iesēdās stellēs, blakus nolika bildi un tajā redzamo noskaņu, krāsas iedzīvināja šallēs.

”Man patīk daba. Jūru labi nepazīstu, bet fotogrāfijas krāsas lika pamēģināt,” saka audēja un atklāj, ka šalles aust nav vienkārši, visam jābūt perfektam, jo tām gaisma spīd cauri. Līga Mize, lai šalles būtu vēl greznākas, galos iestrādā mazus dzintara gabaliņus. Tie saulē mirdz.

”Mammas šallēm ir liela piekrišana. Pieprasījums ir lielāks, nekā viņa var pieaust,” ar lepnumu saka Ligita, bet mamma piebilst, ka izstāde ir brīdis, kad nedaudz atskatīties uz mūžā paveikto.

Latvijā skan Dziesmusvētki. Gan Līga, gan Ligita savulaik dziedājušas korī. Cēsīs patlaban ciemojas Ligitas meita Sintija ar meitu Patrīciju. Sintija bijusi aktīva dejotāja. ”Tā droši vien ir sakritība, bet, visticamāk, ne, ka mūsu izstāde ir tieši Dziesmu svētku laikā,” saka Ligita un piebilst, ka bez radošā dulluma dzīve būtu vienmuļa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
434
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
13
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi