Nobeigumam tuvojas arheoloģiskā izpēte Rožu laukumā. Darbs ir nedaudz ieildzis. Kad sākās lietavas, sarežģījās attīrīšanas procesi, bet īpaši uzmērīšanas un citi fiksēšanas darbi. Arheologi joprojām strādā Rožu laukumā un saprot, ka celtnieki gaida, kad viņi beigs, taču ātrāk nu nekādi izpēti veikt nebija iespējams.
Darbi Rožu laukumā, lai cik smagi arī bijuši, sniedz gandarījumu ar iegūto un izzināto. Tas viss ir nozīmīgs viduslaiku Cēsu izpētei, kā arī pilsētu izpētei Latvijā.
“Esam ierosinājuši Cēsu muzejam daļu no oriģinālajām koka konstrukcijām, kas ļoti labā stāvoklī, parādīt ekspozīcijās. Izmantojot Rožu un Līvu laukumā atklāto, iespējams veidot patiešām saistošas ekspozīcijas par seno Cēsu iedzīvotāju sadzīvi, kultūru. Nevienai citai Latvijas pilsētai, izņemot Rīgu, tādu iespēju nav. Var prognozēt, kādu Cēsu apmeklētāju atsaucību šāda ekspozīcija gūtu,” uzsver Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas vadītāja Zigrīda Apala.
Iegūtas interesantas senlietas. Priecē skaistā Reinzemes keramika. To lietoja pilsētās un pilīs, lauku apmetnēs tāda nav atrasta. Ir daudz koka priekšmetu. Koka mucas ar visām mājas zīmēm. Daudz koka trauku. Atrasts koka toverīša vāciņš ar skaistu koka rokturīti. “Savā ilgajā arheoloģes darbā neko tādu nebiju redzējusi,” saka Z. Apala. Ir mieturi. “Tādu darba rīku lietošanu bērnībā es kā lauku bērns labi atceros,” tā Z. Apala. Atrasti ādas apavu fragmenti. Interesants ir kaulā griezts skulpturāls veidojums, kurā skaista sejiņa, kastaņa lapas. “Varēja būt bijis kāda darba rīka rokturis,” vērtē Z. Apala. Šis priekšmets noteikti piesaistīts mākslas vēsturnieku uzmanību.
Bezgala daudz graudu, arheologi savākuši kastu kastes. Būs daudz ko pēc tam pētīt. “Vēlreiz apstiprinās, ka atsegtā lielā koka ēka nav bijusi dzīvošanai, bet gan noliktava. Ļoti masīvas pamatu konstrukcijas, stingras starpstāvu kāpnes, nekā tāda, kas nepieciešams dzīvošanai,” komentē Z. Apala.
Atradumi paliks Cēsīs, muzejniekiem būs jādomā, kā to visu saglabāt un pēc iespējas pamatīgāk rādīt ekspozīcijās.
Kad darbs Rožu laukumā beigsies, ar pilnu krūti varēs mesties iekšā pamatobjektos – Jaunajā pilī un Viduslaiku pilī.
Uzraudzībā arheologiem ir apakšzemes komunikāciju tranšejas uz Jauno pili. Paspēts uzraudzīt astoņas. Tranšejā Jaunās pils ziemeļu pusē atklājusies skaista siena, par kuru nebija zināms. “Žēl, ka esam spiesti strādāt tranšeju ietvaros, pētījumus nevaram paplašināt. Atliek cerēt, ka nākotnē uzzinās, kas tā par sienu,” nopūšas Z. Apala.
Viens no arheoloģiskās ekspedīcijas dalībniekiem Oskars Ušpelis jau kopš aprīļa vidus strādā kopā ar Jaunās pils restauratoriem. Tik agri nekad līdz šim arheologi Cēsīs nav sākuši strādāt.
Viduslaiku pils pagalmā arheologi tikko sākuši strādāt. Noņemta zemes virskārta. Darbs te būs intensīvs. Senā bruģa atsegšana un tā sagatavošana eksponēšanai jāpabeidz līdz jūlija beigām.
Strādā vietējie jaunieši, daži jau ar pieredzi. Kopš 7. jūlija palīdz astoņi Anglijas augstskolu studenti, kuri izrakumos piedalās par saviem līdzekļiem. Vairāki no viņiem interesējas tieši par viduslaiku arheoloģiju. Neviens no viņiem līdz šim Baltijas valstīs nav bijis.
“Ne tuvu to nebūtu paveikusi, ja man ikdienā blakus aizrautīgi nestrādātu ilggadējie kolēģi – Aina Gailiša un Māris Zunde.
Atbildīgus uzdevumus jau uzticu vietējiem jauniešiem – vēstures studentam Kristapam Tabūnam un Sandai Salmiņai,” līdz šim paveikto izvērtē Z. Apala.
Komentāri