Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Jubilejā priecē savējos un draugus

Sarmīte Feldmane
00:00
09.05.2025
142
Ttaurene

Var pārsmieties. Skečā aktieri Biruta Oļševska un Inārs Jansons izspēlēja mātes un dēla attiecības. FOTO: Sarmīte Feldmane

Ar kopā dziedāto  pazīstamo  “Lilioma” dziesmu Taurenesamatierteātris “Radi” sveica savējos, draugus. Arī sevi, jo jubilejas jāsvin līksmā pulkā. Ja vēl kalendārā ierakstīts kolektīva darbības ceturtdaļgadsimts, tad laiks gan būt radošiem, gan radoties.

“Radi” atskatījās, kādi bijuši 25 gadi, kas un kā spēlēts, cik daudzās vietās priecēti skatītāji. Smiekli bija nebeidzami, kad taurenieši vēlreiz izrādīja kādreiz iestudētos skečus un jauniestudējuma “Kompanjones” pirmizrādi. “Radi” uzrunā, neatstāj vienaldzīgu.

“Kāpēc iedomājos, ka varu spēlēt teātri, nezinu. Izdomāju, ka varētu pamēģināt,” atceras taureniete Biruta Oļševska un pastāsta, ka strādājusi pagastmājā, ienākusi kultūras nama vadītāja Baiba Krastiņa, jaunā teātra režisore, runājuši    par teātri. Tad Biruta pajautāja: “Vai tu mani negribi ņemt?” Atbilde bijusi tūlītēja: “Gri­bu!”  Viņa amatierteātrī nespēlē vien pāris pēdējos gados.

“Tie bija skaisti gadi. Paši bijām jauni, gribējās darboties,” uzsvēra Biruta un atminējās, kā pirmajā skatē amatierteātra izrādi vērtējusi pazīstamā aktrise Baiba In­driksone, kura vēlāk paudusi izbrīnu, ka uzdrošinājušies iestudēt    tik grūtu lugu. “Skatē ieguvām 1.vietu,” atcerējās Biruta un uzsvēra, ka spēlējusi pie visām trim    teātra režisorēm – Baibas Kras­tiņas, Daces Potašas un Gunitas Gedroicas-Jurago. “Katrai savs skatījums uz dzīvi, un katra pa savam mācēja panākt rezultātu,” teica pieredzējusī aktrise.

Sveicot savus “Radus” jubilejā, apsveikumā Baiba Krastiņa  atgādināja, kā septiņi domubiedri izdomājuši taisīt teātri un daudz domājuši par nosaukumu. Tad kāds ieminējies, ka varētu būt “Radi”, jo tas nozīmē gan radīt, gan radoties, gan ko jaunu piedzīvot un parādīt.
Dace Potaša “Radu” režisore bija septiņus gadus, iespēja iestudēt astoņas izrādes un sešus skečus. “Tas bija kopābūšanas laiks, kuru ikviens atceramies,” uzsvēra bijusī režisore un novēlēja, lai “Radu” pulks kuplojas, iesaistās aizvien jauni teātra spēlētgribētāji.

Režisore G. Gedroica-Jurago savējiem un ikvienam atgādināja, ka amatierteātra dalībniekiem ir svarīgi uzdrošināties spēlēt, tad sevī var atklāt tādus talantus, par kuriem ne radi, ne kaimiņi nav zinājuši.

“Galvenais ir uzdrīkstēties. Tāpat kā 1875.gadā, kad    taurenieši kopā ar dzērbeniešiem nodibināja biedrību “Cerību spārni”, kurā bija dziedāšana, muzicēšana un teātra spēlēšana. Patīkami apzināties, ka esam maza daļa no tautā mīlētā teātra, ka kopā ar skatītājiem varam    izdzīvot    priekus un smieklus, bēdas un asaras, piedošanu, varam aizdomāties, redzēt un radīt brīnumus,” sacīja režisore. Savukārt aktrise Sarmīte Lielā, ar kuru kopā G. Gedroica-Jurago    vadīja “Radu” jubileju, paskaidroja:  “Ja kāds domā, ka uz mēģinājumiem nākam, lai papļāpātu, viņš maldās. Mēģinājumi ir intensīvi. Kad ķeras klāt lugai, tad nopietni divas reizes nedēļā. Amatierteātris nepretendē uz lielo mākslu, bet aktieris iemācās komunikāciju, uzrunāt citus skaidrā un skaistā valodā, ar stāju, žestiem. Aktieris izkopj un tālāk nodod latvisko mentalitāti.”

Pirmizrāde priecēja taureniešus un kaimiņus, arī jubilejas viesus – Līgatnes Muzikālā amatieru teātra, Liepas, Kaives, Mārsnēnu    un Skujenes    amatierteātru aktierus. Savējos sveica arī koris “Pie Gaujas”, deju kolektīvs “Juveris”, senioru klubs “Randiņš”, stāstnieku klubs “Tauri”.

“Uz savējo izrādēm nevar neiet. Prieks skatīties, un mums ir labi aktieri,” pēc izrādes vērtēja taureniete Silvija Aņina, bet S. Lielā pastāstīja, ka teātrim pievienojusies tikai pirms dažām sezonām. “Kopā esam dažādas paaudzes. Esmu gados cienījamākā. Man patīk. Tiesa, līdz šim visās izrādēs bijis jāķer brūtgāni, bet nekas nav izdevies. Gan jau būs kāda loma, kur varonei labāk veiksies,” smejot atklāja Sarmīte.

Taureniešiem teātris patīk. Jubilejas sarīkojums ne vienam vien raisījis pārdomas, kāpēc gan arī viņam nepamēģināt. “Teātris Taurenē bijis un būs. Vienmēr izdevies atrast talantīgas vietējās režisores,” uzsver Taurenes kultūras nama vadītāja Ginta Babre.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
22

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
49

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
132

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
580

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi