Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Jebkurā žanrā – par dzīvi

Druva
00:00
22.03.2008
19

Uz tikšanos ar lasītājiem rakstnieks Andris Kolbergs Cēsīs ieradās ar grāmatu pakām. Jau labu laiku viņš nodarbojas ar izdevējdarbību un savus gara darbus izdod ar fonda AKA Jūrmalā zīmolu. ”Grāmatu uzrakstīt var, iespiest var, pārdot gandrīz var, bet saņemt autora honorāru no izdevniecības ir problemātiski, tāpēc jārīkojas pašam,” rakstnieku dzīves aizkulises atklāja A. Kolbergs.

Par lasītāju pieprasītu grāmatu kļuvis samērā nesen klajā nākušais biezais ceļvedis ”Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Rīgu”. Patiesībā vēsturisks stāstījums ar detektīvelementiem. Grāmata jau piedzīvoja atkārtotu metienu, kad tikšanās laikā Cēsīs to iztirzāja centrālās bibliotēkas sarīkojumā ”Atvērsim grāmatu kopā”.

A. Kolbergs, kurš visvairāk pazīstams kā detektīvžanra meistars, nu pievērsies aprakstiem par pilsētu vēsturi. ”Palasīju, kādus ceļvežus sacerējuši tā saucamie profesionāļi, un sapratu, ka manas zināšanas par Rīgu ir dziļākas,” pievēršanos jaunam žanram skaidroja rakstnieks. Par pirmo šādu grāmatu ”Rīga kājāmgājējiem” autors teic, ka svarīgākais bijis izdomāt piegājienu teksta interesantākai veidošanai. Tālāk esot gājis kā pa diedziņu. Viņaprāt, jebkura grāmata, lai kādā žanrā uzrakstīta, ir un paliek par dzīvi. ”Tā sēž manī, tik jādabū ārā. Pēc gadiem trim par Rīgu un Jūrmalu nāksies rakstīt jaunu ceļvedi, jo nācijas nostāja pret vēsturi mainās,” pasmīnēja autors.

To viesis sacīja, domādams arī dokumentālo romānu ”Pēterbaznīca deg”, kas izdevniecībā AKA Jūrmalā izdots pirms diviem gadiem. Tiesa, grāmatai par galveno likts cits autors – Atis Freināts, kura 40. gados, kara laikā rakstītais manuskripts – 21 klade un sešas burtnīcas – Andra Kolberga rokās nonācis 21. gadsimtā. Ar lielu entuziasmu balēt sākušais rokraksts atšifrēts un rediģēts. A. Kolbergs rakstījis arī komentārus, un viens no tiem ir par to, ka A.Freināta atstātās dokumentālās liecības liek mainīt vairāk nekā 65 gadu vecu notikumu interpretāciju. Kaut vai par to, kurš karaspēks trāpīja Pēterbaznīcas tornī un lika tam degt. Var tikai apsveikt A. Kolbergu, ka rakstniekam, kurš cienīts kā veikls detektīvsižetu pinējs, dzīve piespēlējusi rakt īstā vēstures detektīvā.

Pie tam tas noticis laikā, par kuru A. Kolbergs 2005. gadā teicis: ”Savas grāmatas ”Patiesi stāsti par VIP un kolekcionēšanas dullumu” prezentācijā sakot, ka tā būs mana pēdējā grāmata, es neliekuļoju. Man tobrīd bija pamats tā domāt, būt pārliecinātam.” Pēc tam nāca viņa majestāte – gadījums ar gaismā izvilkto manuskriptu. A.Kolbergs: ”Dziestošos burtus un ķeburaino rokrakstu šifrēju kā dulls – septiņas dienas nedēļā pa astoņām stundām.”

Pašlaik izdošanai sagatavotā autora jaunākā grāmata ”Sarkans automobilis melnā naktī” ir lasītājiem ierastajā detektīvžanrā. Tajā šķetināta problēma, kur un kā pazūd bērni. Grāmata vēl pirms izdošanas iedota izlasīt, Kolbergaprāt, pašlaik izcilākajām kritiķim Guntim Berelim, kurš sacerējumu atzinis par labu. ”Protams, dažas blusas viņš bija atradis,” kritiķa rūpību apsveica viesis. Rakstnieka fani, kas bija tikšanās dalībnieku vidū, uzzināja, ka jaunais izdevums grāmatplauktos gan nonāks ap novembra sākumu, laiku, ko profesionāļi novērtējuši par izdevīgu grāmatu tirdzniecībai – vasaras laiskums, kad grāmatas nelasa, ir garām, Ziemassvētku trakums vēl nav pienācis.

Jautāts, kā kļuvis par rakstnieku, A. Kolbergs atļāvās pakoķetēt: ”Kas nu es par rakstnieku!” Un to sacīja vīrs, kuram jau sajucis, cik viņa romānu laisti klajā – 16 vai 17, tās padomju laikā bijušas pirktākās grāmatas, nerunājot nemaz par stāstiem. Viens, ar ko gan viņš bija gatavs palepoties, ka rakstu darbi esot tulkoti vairāk nekā 20 valodās. Rakstnieks bijis arī pie detektīvžanra autoru asociācijas veidošanas Latvijā un ieņēmis prezidenta amatu, bet šī sabiedriskā rosība esot pagātnē: ”Nenāk klāt jauni detektīvu rakstītāji.” Arī pats, redz, pievērsies vēstures žanram: ”Vēsture ir viens vienīgs detektīvžanrs, pie tam ar neskaidrām beigām”.

Sarunai ar A. Kolbergu trūktu viena būtiska akcenta, ja nepieminētu viņa saistību ar kino. Vairāki romāni uzņemti filmās, autors rakstījis arī scenārijus, viens no jaunākajiem tapis sadarbībā ar filmas ”Rīgas sargi” veidotājiem. ”Par bermontiādi uzrakstīju četrus dažādus scenārijus, bet ne pie viena no tiem filmas veidotāji nav turējušies,” A. Kolbergs sacīja, kritizējot to, ka vēsturiskie fakti un personības mākslas vārdā parādītas krietni sagrozītā gaismā. Arī sajūsma par filmu un 11. novembrī pirmizrādē rīdzinieku celšanās kājās un aplaudēšana tai līdzautoram likusies nepamatota. ”Kino nav smalka māksla. Tur es piekrītu režisoram Arvīdam Krievam,” nojausmu, kā radošais konflikts mutuļojis, deva A. Kolberga sacītais.

Pirms četriem gadiem tapis vēl kāds scenārijs -”Eņģeļu purvs” – filmai par nacionāliem partizāniem, kurus sabiedroto propaganda ilgi pēc kara noturēja mežos. ”Tas ir galēji traģisks un galēji humoristisks stāsts, zināšanai noderētu paaudzēm, kas dzimušas pēc kara. Taču nav naudas, par ko šo filmu uzņemt,” skaidro A. Kolbergs. ”Esmu jau atkāpies, un par naudu scenārija īstenošanai necīnīšos, jo redzu, ka pat tāds kino meistars kā J.Streičs negūst finansētāju ievērību.” Toties tikšanās dalībniekiem bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu par 1940. gada vēlēšanām, kuras scenāriju arī veidojis rakstnieks.

Tikšanās izskaņā, vaicāts, ko cēsniekiem vēl gribētu pavēstīt, A. Kolbergam atbilde tūlīt rokā: ”Ejiet parakstīties par tiesībām tautai atlaist Saeimu!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
4

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
60

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
417

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi