Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Jebkurā žanrā – par dzīvi

Druva
00:00
22.03.2008
7

Uz tikšanos ar lasītājiem rakstnieks Andris Kolbergs Cēsīs ieradās ar grāmatu pakām. Jau labu laiku viņš nodarbojas ar izdevējdarbību un savus gara darbus izdod ar fonda AKA Jūrmalā zīmolu. ”Grāmatu uzrakstīt var, iespiest var, pārdot gandrīz var, bet saņemt autora honorāru no izdevniecības ir problemātiski, tāpēc jārīkojas pašam,” rakstnieku dzīves aizkulises atklāja A. Kolbergs.

Par lasītāju pieprasītu grāmatu kļuvis samērā nesen klajā nākušais biezais ceļvedis ”Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Rīgu”. Patiesībā vēsturisks stāstījums ar detektīvelementiem. Grāmata jau piedzīvoja atkārtotu metienu, kad tikšanās laikā Cēsīs to iztirzāja centrālās bibliotēkas sarīkojumā ”Atvērsim grāmatu kopā”.

A. Kolbergs, kurš visvairāk pazīstams kā detektīvžanra meistars, nu pievērsies aprakstiem par pilsētu vēsturi. ”Palasīju, kādus ceļvežus sacerējuši tā saucamie profesionāļi, un sapratu, ka manas zināšanas par Rīgu ir dziļākas,” pievēršanos jaunam žanram skaidroja rakstnieks. Par pirmo šādu grāmatu ”Rīga kājāmgājējiem” autors teic, ka svarīgākais bijis izdomāt piegājienu teksta interesantākai veidošanai. Tālāk esot gājis kā pa diedziņu. Viņaprāt, jebkura grāmata, lai kādā žanrā uzrakstīta, ir un paliek par dzīvi. ”Tā sēž manī, tik jādabū ārā. Pēc gadiem trim par Rīgu un Jūrmalu nāksies rakstīt jaunu ceļvedi, jo nācijas nostāja pret vēsturi mainās,” pasmīnēja autors.

To viesis sacīja, domādams arī dokumentālo romānu ”Pēterbaznīca deg”, kas izdevniecībā AKA Jūrmalā izdots pirms diviem gadiem. Tiesa, grāmatai par galveno likts cits autors – Atis Freināts, kura 40. gados, kara laikā rakstītais manuskripts – 21 klade un sešas burtnīcas – Andra Kolberga rokās nonācis 21. gadsimtā. Ar lielu entuziasmu balēt sākušais rokraksts atšifrēts un rediģēts. A. Kolbergs rakstījis arī komentārus, un viens no tiem ir par to, ka A.Freināta atstātās dokumentālās liecības liek mainīt vairāk nekā 65 gadu vecu notikumu interpretāciju. Kaut vai par to, kurš karaspēks trāpīja Pēterbaznīcas tornī un lika tam degt. Var tikai apsveikt A. Kolbergu, ka rakstniekam, kurš cienīts kā veikls detektīvsižetu pinējs, dzīve piespēlējusi rakt īstā vēstures detektīvā.

Pie tam tas noticis laikā, par kuru A. Kolbergs 2005. gadā teicis: ”Savas grāmatas ”Patiesi stāsti par VIP un kolekcionēšanas dullumu” prezentācijā sakot, ka tā būs mana pēdējā grāmata, es neliekuļoju. Man tobrīd bija pamats tā domāt, būt pārliecinātam.” Pēc tam nāca viņa majestāte – gadījums ar gaismā izvilkto manuskriptu. A.Kolbergs: ”Dziestošos burtus un ķeburaino rokrakstu šifrēju kā dulls – septiņas dienas nedēļā pa astoņām stundām.”

Pašlaik izdošanai sagatavotā autora jaunākā grāmata ”Sarkans automobilis melnā naktī” ir lasītājiem ierastajā detektīvžanrā. Tajā šķetināta problēma, kur un kā pazūd bērni. Grāmata vēl pirms izdošanas iedota izlasīt, Kolbergaprāt, pašlaik izcilākajām kritiķim Guntim Berelim, kurš sacerējumu atzinis par labu. ”Protams, dažas blusas viņš bija atradis,” kritiķa rūpību apsveica viesis. Rakstnieka fani, kas bija tikšanās dalībnieku vidū, uzzināja, ka jaunais izdevums grāmatplauktos gan nonāks ap novembra sākumu, laiku, ko profesionāļi novērtējuši par izdevīgu grāmatu tirdzniecībai – vasaras laiskums, kad grāmatas nelasa, ir garām, Ziemassvētku trakums vēl nav pienācis.

Jautāts, kā kļuvis par rakstnieku, A. Kolbergs atļāvās pakoķetēt: ”Kas nu es par rakstnieku!” Un to sacīja vīrs, kuram jau sajucis, cik viņa romānu laisti klajā – 16 vai 17, tās padomju laikā bijušas pirktākās grāmatas, nerunājot nemaz par stāstiem. Viens, ar ko gan viņš bija gatavs palepoties, ka rakstu darbi esot tulkoti vairāk nekā 20 valodās. Rakstnieks bijis arī pie detektīvžanra autoru asociācijas veidošanas Latvijā un ieņēmis prezidenta amatu, bet šī sabiedriskā rosība esot pagātnē: ”Nenāk klāt jauni detektīvu rakstītāji.” Arī pats, redz, pievērsies vēstures žanram: ”Vēsture ir viens vienīgs detektīvžanrs, pie tam ar neskaidrām beigām”.

Sarunai ar A. Kolbergu trūktu viena būtiska akcenta, ja nepieminētu viņa saistību ar kino. Vairāki romāni uzņemti filmās, autors rakstījis arī scenārijus, viens no jaunākajiem tapis sadarbībā ar filmas ”Rīgas sargi” veidotājiem. ”Par bermontiādi uzrakstīju četrus dažādus scenārijus, bet ne pie viena no tiem filmas veidotāji nav turējušies,” A. Kolbergs sacīja, kritizējot to, ka vēsturiskie fakti un personības mākslas vārdā parādītas krietni sagrozītā gaismā. Arī sajūsma par filmu un 11. novembrī pirmizrādē rīdzinieku celšanās kājās un aplaudēšana tai līdzautoram likusies nepamatota. ”Kino nav smalka māksla. Tur es piekrītu režisoram Arvīdam Krievam,” nojausmu, kā radošais konflikts mutuļojis, deva A. Kolberga sacītais.

Pirms četriem gadiem tapis vēl kāds scenārijs -”Eņģeļu purvs” – filmai par nacionāliem partizāniem, kurus sabiedroto propaganda ilgi pēc kara noturēja mežos. ”Tas ir galēji traģisks un galēji humoristisks stāsts, zināšanai noderētu paaudzēm, kas dzimušas pēc kara. Taču nav naudas, par ko šo filmu uzņemt,” skaidro A. Kolbergs. ”Esmu jau atkāpies, un par naudu scenārija īstenošanai necīnīšos, jo redzu, ka pat tāds kino meistars kā J.Streičs negūst finansētāju ievērību.” Toties tikšanās dalībniekiem bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu par 1940. gada vēlēšanām, kuras scenāriju arī veidojis rakstnieks.

Tikšanās izskaņā, vaicāts, ko cēsniekiem vēl gribētu pavēstīt, A. Kolbergam atbilde tūlīt rokā: ”Ejiet parakstīties par tiesībām tautai atlaist Saeimu!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
3

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
15

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
31
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
274

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi