Svētku mnaltīte. Jaunieši ar lielu atbildību cepa biešu maizīti, gatavoja grūbas ar vistas cepeti un biešu sautējumu, lai svētku maltīti varētu nogādāt senioriem. FOTO: Iveta Rozentāle
124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”.
“Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Druvai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems svētku maltīti, seniori raudāja no aizkustinājuma, bija šokēti par tik bagātīgu cienastu. Ir seniori, kuri siltu maltīti ietur retu reizi, tāpēc emocijas bija jo neaprakstāmākas. Kāds mūs sagaidīja ar svecīti, kāds vēlējās mūs un jauniešus samīļot un pateikties, iedot konfektīti. Mēs vienmēr esam ļoti gaidīti, bet šajā reizē mūs gaidīja vēl vairāk, šī reize bija kas ļoti īpašs, jo pie senioriem devās arī tehnikuma audzēkņi, mūsu aprūpējamajiem bija daudz jautājumu, viņi vēlējās uzzināt vairāk par jauniešiem. Irinai Eglītei, pensionētai skolotājai, sarunas ar jauniešiem bija atgriešanās pie skolas laika, saviem audzēkņiem. Savukārt 93 gadus vecā Ilga Vorslova, lai pateiktos visai komandai, kas sarūpēja maltīti, dziedāja dziesmu, to nofilmējām. Visi bija ļoti priecīgi, sajutās līdzdalīgi dzīvē un sūtīja laba vēlējumus idejas autoriem, pavāriem, mūsu organizācijai un aprūpētājām.”
Samariešu apvienības Valmieras un Cēsu biroja administratore Ina Rubene pastāsta, ka novadā aprūpi mājās lielākoties saņem pensijas vecuma iedzīvotāji, ap gadiem astoņdesmit, ir arī deviņdesmitgadnieki. Tie ir cilvēki, kuriem nav tuvinieku: “Neskatoties uz dažādiem sadzīves apstākļiem un arī veselības problēmām, viņi ir ņipri un ļoti grib dzīvot savā mājā. Viņos ir sīkstums un ticība saviem spēkiem, vēlme dzīvot. Ir dažādas vajadzības, bet silts ēdiens ir viens no nozīmīgākajiem pakalpojumiem. Un pilnīgi visiem ir svarīgs arī siltais vārds un siltā attieksme, saruna. Sirsnīgs paldies tehnikumam un restorānam par ideju un iniciatīvu, kas radīja svētku noskaņu. Un paldies aprūpētājām, kas visas kā viena atbalstīja ideju, dažas maršrutā brauks arī otro reizi. Mēs sagatavojām apsveikumu, arī svecīti ar Latvijas karoga lentīti, lai seniori to var iedegt svētku sajūtai.”
Svētku maltītes idejas autors ir “H.E.Vanadziņa restorāna” šefpavārs un Smiltenes tehnikuma pasniedzējs Edgars Rubenis, kurš brīdī, pirms maltīti veda senioriem, pastāstīja: “Pusdienas gatavoja 14 Smiltenes tehnikuma pirmā kursa audzēkņi. Iesaistījās arī viens trešā kursa students un viens Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēknis, kuri brīvdienās strādā restorānā un arī vēlējās piedalīties labdarības pasākumā. Cepām biešu maizīti, gatavojām grūbas ar vistas cepeti un biešu sautējumu. Domājot par ēdienkarti, konsultējos ar visiem iesaistītajiem, lai saprastu, kas būtu visatbilstošākais.”
E.Rubenim Smiltenes tehnikumā ir pirmais darba gads, tā kā mācību iestādē īsteno labo darbu praksi, dzima ideja par svētku pusdienām senioriem. “Vienmēr esmu domājis, kā darīt labu līdzcilvēkiem. Rudens drēgnajā laikā daudziem ir nospiests garastāvoklis, bet vēl jo vairāk senioriem, kuri ir vientuļi. Vēlējos, lai viņi sajūt, ka nav vieni, kā arī pašiem sev sagādāt prieku par labu darbu. Runāju ar restorānu, tehnikumu, samariešiem, visi bija ļoti pretimnākoši. Tagad virtuvē ir liela rosība, brīva atmosfēra un visi darbojas ar lielu prieku.” E.Rubenis teic, ka tā arī ir ļoti laba prakse jauniešiem, jo 1. kursa pavāri mācījušies teoriju, bet tagad var praktiski darboties, kā arī iepazīt restorāna virtuvi, kura, lai arī savā ziņā ir līdzīga, bet reizē arī atšķirīga no skolas virtuves. “Nereti labām idejām trūkst darbaroku, savukārt skolās ir jautājums, kur ņemt produktus un kur pēc tam sagatavoto izmantot. Domāju, te viss tieši sastājās īstajās vietās. Paldies restorānam, kas atvēlēja telpas un produktus labajam darbam, skolai, kas noorganizēja transportu, lai jauniešus atvestu šurp, audzēkņi cēlās pirms septiņiem, lai laikus te nokļūtu un visu sagatavotu, kā arī Samariešu apvienībai, kas palīdzēs nogādāt porcijas snioriem.”
“Esam pagodināti un ar lielāko prieku piekritām nogādāt svētku maltīti,” teic Ina Rubene, “mūsu klienti ir visā novadā: gan tālākās vietās – Piebalgā, Nītaurē, Zaubē, Skujenē -, gan tuvākās –Liepā, Priekuļos, Cēsīs. Kādam varbūt šāda silta maltīte nav tik nozīmīga, bet cilvēkiem, pie kuriem mēs braucam, tā ir lielā vērtībā,” saka Vidzemes aprūpes dienesta vadītāja Karīna Vecā, piebilstot: “Šāda akcija tik lielā mērogā vēl Vidzemē nav bijusi, tādēļ tik īpaši, ka tas notiek tieši Lāčplēša dienā. Var teikt, ka šodien restorāns ir kā Lāčplēsis, kurš uz saviem pleciem iznes tādu vērtīgu darbu.”
Edgars Rubenis atzīst, ka sākotnēji nebija doma, ka svētku maltīte varētu kļūt par tradīciju, bet, redzot senioru prieku un iecerē iesaistīto atsaucību, apsver domu to turpināt, kā arī rosina citus šādas idejas īstenošanai.
