OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Tik nobružātais teiciens, ka ziema atkal pārsteigusi negaidot, šogad pat būtu tieši laikā, jo pirmais sniegs parādījās oktobra beigās, bet jau novembra pirmajās dienās ielās bija jābrauc sniega tīrītājiem un sētniekiem jāņem rokā lāpstas. Par to, kā Cēsīs gatavojas ziemai un citiem jautājumiem, saruna ar Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītāju Jāni Gobu.
– Kas mainās ielu uzturēšanā novadā?
– Decembra sākumā beidzās līgums par ielu uzturēšanu ar uzņēmumu “Rasmanis & Dankers”, tāpēc pirms pāris mēnešiem tika izsludināts jauns konkurss, kurā atšķirībā no iepriekšējā ir divas sadaļas, vienā Cēsu pilsēta un Vaives pagasts, otrā – Cēsu vecpilsēta. Vecpilsētas sadaļā ietverta gan ielu, gan ietvju uzkopšana, jo līdz šim tur ar ietvju tīrīšanu bijušas problēmas. Tāpēc pieņemts lēmums izsolīt atsevišķi vecpilsētas ielu un ietvju tīrīšanu un uzturēšanu un visas sētnieku funkcijas nodot apsaimniekotājam.
Konkursā vairāk bija pieteikumu tieši par vecpilsētas sadaļu, kas arī saprotams, jo tur mazāks apjoms, vajag mazāk tehnikas, nav jāveic greiderēšanas darbi. Iespējams, ka katrai teritorijai būs savs apsaimniekotājs.
– Kad būs zināms rezultāts?
– Iepirkumu komisija strādā, pieprasām informāciju no pretendentiem un nepieciešamo informāciju no valsts institūcijām. Lēmums jāpieņem tuvākajā laikā, jo jārēķinās, ka var būt rezultātu pārsūdzēšana, bet iepriekšējais līgums pēc mēneša būs jau beidzies.
– Pēc aizvadītās ziemas tika izvērtēts ielu uzturētāja darbs?
– Izstrādājot jaunā konkursa nolikumu, mācījāmies no iepriekšējo gadu pieredzes. Par to, cik ātrā laikā jāsāk tīrīšana, kaisīšana, jāsavāc smiltis pavasarī, jāveic greiderēšanas un citi darbi. Jaunajā līgumā iekļauti konkrēti termiņi, kuros darbi jāizdara. Lai tie būtu iespējami īsāki, esam prasījuši, lai uzņēmējam pieejams iespējami lielāks tehnikas vienību skaits, lai būtu darbinieki, kuri strādās ar šo tehniku un darbus veiks kvalitatīvi.
– Tas nozīmē, ka ielas no sniega attīrīs ātrāk?
– Gribam, lai šie darbi notiktu ātrāk un raitāk. Cilvēkiem vienmēr ir sajūta, ka ielu tīrīšana notiek pārāk lēni. Iedzīvotāju prasības tikai aug, arī mums vairāk jāprasa no ielu uzturētājiem. Tāpēc iepirkumā kā viens no kritērijiem bija iekļauta pieredze tīrīt, kaisīt un greiderēt ielas un ceļus.
Pie tam tehnikai jābūt gan pilsētas teritorijai, gan Vaives pagastam, jo situācijas pilsētā un pagastā atšķirīgas.
– Pavasarī netrūka sūdzību par laikā nesavāktajām smiltīm no ielām, kas radīja putekļus.
– Atbilstoši līgumam galējais termiņš bija maija beigas, un pārmest neko nevarējām, bet no cilvēciskā viedokļa nebija pareizi, ka nekas netiek darīts. Jaunajā līgumā būs citādāk, nevis konkrēts kalendārais termiņš, bet nosacījums, ka smiltis jāsavāc divās nedēļās no brīža, kad pašvaldība devusi rīkojumu sākt šo darbu.
– Šķiet, ka iepirkums izstrādāts rūpīgi?
– Mums šis līgums būs izdevīgāks, jo pērkam pakalpojumu, kādu gribam saņemt, maksājot par padarīto. Ir pašvaldības, kas izvēlas tā saukto kvalitātes iepirkumu. Tās maksā fiksētu summu gadā, prasot, lai konkrētā laikā būtu tīrs, un pašvaldībai neinteresē, cik un kāda tehnika ir uzņēmēja rīcībā.
No budžeta viedokļa izdevīgāks ir mūsu izvēlētais, uzņēmējiem varbūt tīkamāks ir otrs risinājums, jo viņš zina, ar kādu naudu var rēķināties.
Tiesa, te gan daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem. Var jau ziemas nebūt, bet, slēdzot kvalitātes iepirkumu, pašvaldība līdzekļus tik un tā iztērētu, kamēr mēs – ieekonomējam. Savukārt, ja ziema gara un sniegiem bagāta, mūsu gadījumā nāksies maksāt daudz, kamēr otrā gadījumā uzņēmējam peļņa var būt minimāla vai vispār nebūt.
– Vienmēr aktuāla ir ietvju tīrīšana. Cik daudzas ietves pašvaldība tīrīs mehanizēti?
– Oktobra beigās atvērām iepirkumu par vēl viena traktoriņa iegādi ietvju uzturēšanai. Tas, protams, neatrisinās situāciju, lai pašvaldība spētu pilsētā notīrīt visas ietves, bet ļaus strādāt operatīvāk.
Ja iepriekšējā ziemā divi traktoriņi darba laikā varēja paveikt konkrētu darba apjomu, tagad, strādājot trijiem, to varēs paveikt ātrāk. Nākotnē, iespējams, jādomā pat par maiņu darbu, lai tehniku varētu izmantot maksimālā režīmā un traktoristiem nebūtu jādežūrē diennakts režīmā.
Šobrīd top shēma, kā strādās traktori, kuras ietves tīrīs vispirms, kuras nedaudz vēlāk un kuras ietves arī šajā ziemā būs jātīra iedzīvotājiem. Kad shēma būs gatava, tā tiks publicēta.
– Redakcijai zvanīja kāda pensionāre, pastāstot, ka ne viņas, ne vīra spēkos vairs neesot notīrīt ietvi, arī pensijas mazas, kas neļauj maksāt sētniekam, bet neviena cita tīrītāja nav. Ko darīt šādā situācijā, lai pašvaldības policija nesastāda aktu?
– Var rakstīt iesniegumu pašvaldībai, katru gadu tādus saņemam. Izvērtējam, meklējam risinājumu, piesaistot papildspēkus konkrēto teritoriju tīrīšanai. Protams, pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka teritorija jātīra, jo vēl nav tāda situācija, lai pašvaldība spētu pilsētā notīrīt visas ietves. Tam ir vairāki iemesli, arī tas, ka daudzviet uz ietvēm ir vecās flīzes, segums nelīdzens un mehanizēti šīs ietves notīrīt nevar. Dažviet ietves pārāk šauras, ar tehniku neko nevar izdarīt, atliek tikai roku darbs. Iedzīvotāju ērtībām ielu malās novietojam kastes ar pretslīdes materiālu.
Ar katru gadu pieaug apjoms, ko tīrām mehanizēti, palielinās atjaunoto ietvju skaits. Svarīgi, lai tehnika var braukt pa labu ietvi, jo tad darbu var izdarīt ātrāk un kvalitatīvāk. Ja ir vecās flīzes, ietvi nevar kārtīgi notīrīt, nereti tiek arī sabojāta tehnika.
– Katru gadu dzirdēts par sētnieku un ielu tīrītāju nesaskaņām, jo viens ietvi notīra, bet tad brauc tīrītājs, kas sniegu no ielas atkal uzstumj uz ietves.
– Iepriekšējā līgumā bija noteikts, ka ielas braucamā daļa jānotīra līdz brauktuves malai, un tad radās šādas situācijas, ja vien starp ietvi un ielu nebija zaļā zona. Jau pērn vienojāmies ar ielu apsaimniekotājiem un sētniekiem, ka atstājam tehnisko joslu uz ietves un braucamās daļas, kur krāties sniegam.
Esam vienojušies arī par to, ka platās ietves ziemā nav jānotīra visā platumā, tikai pusotra metra platā joslā, atstājot šo neskarto zonu.
– Braucējus interesē, ar ko kaisīs ielas?
– Agrāk tas nebija reglamentēts, tagad esam ielikuši trīs pozīcijas – sāls/ grants maisījums, tikai grants, tikai sāls. Komunālās nodaļas darbinieki noteiks, ko kaisīt. Ja zema temperatūra, nav nozīmes kaisīt sāli, tad pareizāk uzkaisīt granti. Savukārt, ja gaisa temperatūra ap nulli, nav nozīmes grantij, bīstamajās vietās uzkaisa sāli, vai grants/ sāls maisījumu, lai sāls noēd plāno sniega kārtu. Zināmas prasības uzliek arī mūsu pilsētas reljefs.
– Vēl nedaudz par ielu remontiem. Viss norit termiņos?
– Ne gluži viss. Ir skaidrs, ka šogad nepabeigsim darbus Lielajā Kalēju ielā, tie turpināsies pavasarī. Vispirms ieilga iepirkuma konkurss un rezultātu noteikšana, arī uzņēmēju darba temps nebija tāds, kādu vēlējāmies. Šobrīd viss sakārtojies, bet pabeigt iecerēto nevarēs.
Iesākti darbi Saulrītu ielā, bet arī tur neiet viegli, jo, veicot zemes darbus, atklājas dažādas nezināmas komunikācijas, iesegumi. Šogad gribētos izbūvēt lietus ūdens kanalizāciju, uzklāt šķembu iesegumu, bet darbus pabeigs nākamajā gadā.
Uzsākta ielu atjaunošana Peldu ielas un Klints ielas posmos.
Klimatiskie apstākļi neļāva kvalitatīvi pabeigt grants seguma ielu virsmu divkāršo apstrādi, arī šie darbi turpināsies nākamgad.
Rīgas ielas rekonstrukcijas iepirkums ir finiša taisnē, iespējams, vēl šogad kaut kas tiks uzsākts, bet visi galvenie darbi būs nākamgad. Kad viss būs skaidrs, aicināsim uz sarunu uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar darbu veicēju, plānoto darbu grafiku, to, kā varēs veikt preču piegādi, un citām niansēm. Protams, būs ierobežojumi, ar ko nāksies rēķināties, bet centīsimies, lai visi būtu apmierināti.
Bija tikšanās ar Lauku ielas iedzīvotājiem par šīs ielas rekonstrukciju, vienojāmies par viņiem pieņemamu risinājumu. Tagad tiks izsludināts konkurss projektēšanai, tad redzēsim, cik tas varētu izmaksāt, tad vērtēsim pašvaldības budžeta iespējas.
Nākamgad gribētos pie “Nestes” krustojuma izbūvēt rotācijas apli.
– Darbu daudz, kā tos finansēs?
– No Eiropas fondiem degradēto teritoriju sakārtošanai un uzņēmējdarbības attīstībai saņemts līdzfinansējums, lai sakārtotu Saulrītu, Peldu, Klints, Rīgas ielu, nākamajos gados paredzēts sakārtot Ata Kronvalda ielu no Poruka līdz Valmieras ielai, Robežu, Rūpniecības, Cīrulīšu un Kovārņu ielu.
Lielā Kalēju iela tiek būvēta par pašvaldības līdzekļiem, arī Lauku ielai, rotācijas aplim finansējums būs jāatrod budžetā.
Ieceres ir lielas, atliek cerēt, ka visu izdosies īstenot, bet tas atkarīgs no pašu spēkiem un finansiālajām iespējām.
Komentāri