Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Jāņi bez siera kā alus bez putām

Monika Sproģe
23:00
20.06.2017
91
Ikf0120 1

Jāņu siera recepte pārmantota no paaudzes paaudzē līdz mūsdienām. Jāņu sieru jau daudzus gadu desmitus ražo arī lielražotāji – piena pārstrādes uzņēmumi. Nu jau trīs gadus Jāņu siers iekļauts Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrā. Kooperatīvā piensaimnieku sabiedrība “Straupe” ir viens no sešiem uzņēmumiem Latvijā, kas drīkst lietot savam ķimeņu sieram šo īpašo, aizsargāto nosaukumu – Jāņu siers.

Imants Balodis, kooperatīva “Straupe” valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka uzņēmums Jāņu sieru ražo kopš 1993. gada: “Un vienmēr esam sveikuši sava darba kolektīva Jāņus un Līgas pie ugunskura ar pašu darināto sieru, alu, ozollapu vainagiem un Līgo dzies­mām. Kopīgos svētkos rodam lielāku iedvesmu kopīgam darbam. Varbūt arī tāpēc mūsu Jāņu sieri – dzelteni un apaļi – tik veicīgi ripo pie patērētājiem.”

Aizvadītais gads būtiskas izmaiņas “Straupes” ražotajā Jāņu siera patēriņā nav nesis, taču I. Balodis saka, būtiskākais ir kvalitāte, nevis kvantitāte. “Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem jau mēneša garumā izjūtam lielo tirgotāju pastiprinātu interesi tieši par Jāņu sieru. Kad svētki klauvē pie durvīm, katra tirgotāja goda lieta ir plašs Jāņu sieru klāsts veikala plauktos. Tāpēc 80% no visa saražotā Jāņu siera pārdodam tieši jūnijā, īsi pirms Jāņiem. Te arī jāpiekodina, ka Jāņu siers ir produkts, kas nav paredzēts ilgstošai glabāšanai, tāpēc divu nedēļu laikā tas būtu jāapēd. Šis siers nesatur konservantus un ir tikpat svaigs kā visi svaigie piena produkti,” uzsver I. Balodis.

Pašlaik ražošana tiek koncentrēta, lai varētu apmierināt pieprasījumu. “Uz šiem Jāņiem ir jāsaražo astoņas tonnas siera, no kurām trīs aizies uz “Rimi” veikalu tīklu. Redzot, par kādu cenu Jāņu sieru tirgo veikalos, secinām, ka uzcenojums ir vairākkārt palielinājies,” secina I.Balodis.

Ražošanas meistare Gunta Te­tere atzīst, ka Jāņu siera tapšanas process pienotavā ir gandrīz tāds pats kā lauku sētā: pienu saraudzē, tad silda, notecina suliņas un iegūst biezpienu. To pienā karsē, kamēr veidojas vijīga masa, tad pievieno sāli, olas, ķimenes un sal­do krējumu. Jāņu siera ražošana ir diezgan laikietilpīga, jo ne visas operācijas ir mehanizētas. Katrs siera ritulītis jāizveido un jāiepilda formā. Kad tas atdzisis, jāizņem, jāvakuumē un jāuzlīmē īpašā etiķete.

“Tā kā mūsu ražotais siers ir apstiprināts kā Latvijas nacionālais produkts, tam pastiprinātu uzmanību pievērš ārvalstu viesi. Dau­dzi, it īpaši tie, kas Latviju apmeklē jūnijā, dzelteno ritulīti vēlas nopirkt kā suvenīru. Tādu īpaši izceļamu nacionālo produktu nemaz nav tik daudz, tie ir skland­rauši, rupjmaize, pelēkie zirņi, Carnikavas nēģi un tagad arī Jāņu siers,” piebilst I. Balodis.

Kooperatīva “Straupe” priekšsēdētājs saka, ka katru gadu vasaras saulgriežos pāri Latvijai ar savu burvību nāk mūsu senākie un tautiskākie svētki – Jāņi. Tas ir laiks, kad latviešos neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies, atraisās ilgas pēc dzimtenes un sentēvu tradīcijām: “Ir Jāņu zāles ar savu neatkārtojamo smaržu, bērzu meijas, ozollapu vainagi, ugunskuri un, protams, cienastu galds, kur goda vietā ir mūsu senču radītais Jāņu siers un mučele izcila alus.”

Jāņu siers tāpat kā salināta rupj­maize un sklandrauši pagaidām ir vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību. Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradici­onālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai. Reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju. Ja uzņēmums uzskata, ka var šos kritērijus izpildīt, tam ar iesniegumu jāvēršas PVD, kas veiks pārbaudi uzņēmumā.

Kooperatīvā sabiedrība “Strau­pe” iesaistās arī Jāņu siera popularizēšanā. Uzņēmums ir ģenerālsponsors tikko iznākušajai, biedrības “Siera kluba” veidotajai grā­­matai par Jāņu sieru. Tā ir nu jau otrā grāmata par šo vērtīgo, tikai Latvijai raksturīgo pro­duk­tu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
38

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
37

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
108

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
98

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
165

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
27
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi