Jāņa Lapiņa jubilejā plīvo Latvijas karogs ar saulīti

Veselavas pagasta “Lejas Pintuļos” pirmsjāņu laikā pie varenajiem ozoliem mastā plīvo Latvijas karogs ar saulīti. Te satiekas ne tikai veselaviešu paaudzes. Te sabrauc vēstures izzinātāji, patriotiski noskaņotie ar Latviju sirdī.

Te raisās sarunas par nacionālo pašapziņu, vienotību, spēku, par ko jo īpaši jādomā šodien. Un par to atgādina veselavietis Jānis Eduards Lapiņš. Viņš te pirms 140 gadiem dzimis un Latvijas kultūrvēsturē atstājis pēdas kā publicists, rakstnieks, pedagogs, mācību grāmatu autors, Latvijas pirmkaroga autors.

“Jānis Lapiņš ir veselavietis, ar viņu lepojamies, par viņu stāstām. Un stāsts savijas ar Latvijas karogu, no kura vēlāk tapa valsts karogs,” stāsta pagasta bibliotekāre Ingrīda Rence un uzsver, ka jau desmito reizi piemiņas vietā tiek svinēta dižā veselavieša dzimšanas diena. Biedrība “IEVA”,    iesaistot    plašu atsaucīgu domubiedru    loku, pirms 11 gadiem izveidoja šo piemiņas vietu un arī rīko pasākumus.

Biedrības pārstāves un Zemessardzes veterāns Jānis Bahmanis mastā uzvilka Maijas Ulmes darināto Latvijas karogu ar saulīti.

Šajā reizē J.Lapiņa dzīvesstāsts atklāja viņa ceļu uz mērķiem, vilšanos, šaubas, pārdomas, piedzīvoto un pārdzīvoto, ko pats rakstījis.    Linda Grundmane stāstam bija izraudzījusies epizodes no J.Lapiņa dzīves, kurās atklājas, kā no puikas izaug un izveidojas Latvijā pazīstama personība.    “Viņš bija patriots, jauno rakstnieku audzinātājs, drosmīgs savu domu pau­dējs, kurš nebaidījās paust pārliecību ne savam skolēnam, ne kolēģim, ne ministram vai Valsts prezidentam. Sabiedrībā pazīstama personība ar savu viedokli, kuru krasi aizstāvēja, tāpēc viņam bija vai nu draugi, vai ienaidnieki, vienaldzīgo nebija. Maza auguma cilvēkā ar pārsteidzīgo, uzņēmīgo dabu, kategorismu un lielo tvērienu slēpās jūtīga, sirsnīga un atsaucīga personība. Dažkārt saukts par ģeniālo diletantu, jo bija nesistemātisks, nav uzskatīts par speciālistu kādā nozarē, bet bijis pārsteidzošs ar savām oriģinālajām idejām. Dažbrīd dēvēts par vizionāru,” tā L.Grundmane dažos vārdos atklāj J.Lapiņa nozīmību.

Dažādu paaudžu novadnieki – Patriks Štāls, Lauris Zilveris, Elīna Krieviņa, Miks Gustavs Lukstiņš, Jānis Liepiņš,Vēsma Lukstiņa un Ingrīda Rence – katrs iejutās kādos J.Lapiņa dzīves notikumos. Stāstus kuplināja Valmieras vīru koris “Baltie bērzi” ar patriotiskām, jestrām un    arī latviešiem tīkamām romantiskām dziesmām.   

Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš kavējās atmiņās, kā      muzejnieki 80.gados ekspedīcijā Veselavā nonāca “Lejas Pintuļos”, ka Rīgā dzīvo J.Lapiņa meita un citi radinieki.    “Atmodas sākumā parādījās ziņa, ka ir saglabājies J. Lapiņa veidotais karogs. Rīgā bija izstāde “Latvija starp diviem pasaules kariem”, tajā cilvēki atnesa daudzas    saglabātās relikvijas. J.Lapiņa meita bija atnesusi karogu, jautājot,vai muzeju tas varētu interesēt. Karogs bija sliktā stāvoklī, muzejā pateikts, lai labāk glabā mājās,” pastāstīja vēsturnieks. 1997.gadā, kad Cēsu muzejā veidoja ekspozīciju par Latvijas valsts karogu, T.Pumpuriņš   atcerējās par J.Lapiņu. “Vairākas reizes braucu pie viņa meitas, iemantoju uzticību un pārliecināju, ka karogam ir vieta Cēsu muzejā. Karogu restaurēja, un to redzējuši tūkstošiem cilvēku,” ar gandarījumu teica T.Pumpuriņš un piebilda, ka daudzām valstīm ir vecāki karogi, bet pirmais ir retums, ar to varam lepoties. Viņš arī atklāja, ka, muzejā gatavojot izstādi par bijušo direktori K.Ozolu, muzeja atsauksmju grāmatā 1940. gada 13.jūnijā, savā dzimšanas dienā pēc vecā stila, J.Lapiņš ar Rīgas 1.ģimnāzijas skolēniem un skolotājiem apmeklējis Cēsu muzeju un ierakstījis atzinīgus vārdus.    Drīz pēc tam viņu no direktora amata atstādināja. “Veselavieši popularizē Latvijas pirmkarogu, saglabā J.Lapiņa piemiņu. Tas svarīgi veselaviešu pašapziņai,” uzsvēra vēsturnieks.
    Piemiņas pasākuma apmeklētājiem bija iespēja noskatīties    pirms desmit gadiem jauniešu veidotu īsfilmu “Ceļš”, kuras līdz­autore ir Linda Grundmane. Filmas darbība risinās mūsdienās un laikā, kad tika dibināta Latvijas valsts. Tajā arī stāsts par Latvijas karoga rašanās vēsturi, cilvēku izvēli grūtā brīdī un mīlestību pret dzimteni trijās paaudzēs. Viens no galvenajiem varoņiem filmā ir Jānis Lapiņš,      Latvijas neatkarības idejas nesējs.

Atceres pasākumā arī tika apbalvoti bērnu zīmējumu un literāro darbu konkursa “J.Lapiņš – Latvijas pirmkaroga autors” darbi. “Prieks, kā bērni atklāj savu izpratni, sajūtas. Būtiski    par mūsu valsts karoga rašanos, tā pirmsākumiem stāstīt skolās,” sacīja I.Rence. Konkursā piedalījās Amatas, Zaubes, Priekuļu pamatskolas, Jāņmuižas un Nītaures bērnudārzu audzēkņi.

Uz atceres pasākumu no Valkas bija atbraukuši    Jānis Jaunslavietis un Linards Matejs Dauga. Jaunieši pabeiguši ģimnāziju, dosies dienestā. “Mūsu skolā šajā mācību gadā glabājās 2. Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas karogs. Mūs interesē vēsturē. Komisijas loceklis Māris Niklass pastāstīja par šo pasākumu. Esam priecīgi, ka atbraucām, daudz uzzinājām,” pastāstīja jaunieši.

“Gribu būt veselaviete. Apbrīnoju, kā viņi prot godāt novadniekus,” sacīja J.Lapiņa mazmeita Edīte Lapaine.

Arī Cēsu novada domes deputāte, bijusī Priekuļu novada vadītāja Elīna Stapulone uzsver, ka būtiskākais – pašiem veselaviešiem šī vieta ir svarīga, viņi paši to uztur, rīko pasākumus un nākamajām paaudzēm nodod vēsti par novadnieku, viņa devumu Latvijai un savas zemes un valsts mīlestību.