Pirms trim gadiem Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta zinātnieki sadarbībā ar SIA „Bioefekts” un a/s „Biolat” uzsāka projektu, lai pētītu mikrobioloģisko un augu preparātu lietošanas iespējas augu aizsardzībai. Šo tirgus orientēto projektu atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija.
Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Ilze Skrabule atzīst, ka interese par pētījumu rezultātiem bioloģisko miežu, rudzu, tritikāles, vasaras un ziemas rapša, zirņu un kartupeļu laukos bijusi liela visus gadus. Kad pētījums noslēdzies un rezultāti apkopoti, notika seminārs par augu aizsardzību bioloģiskajos laukos. To apmeklēja vairāk nekā simts Cēsu un citu rajonu bioloģisko lauksaimnieku, speciālistu un interesentu.
I. Skrabule vērsa uzmanību, ka augu aizsardzība bioloģiskajā lauksaimniecībā jāuztver nevis kā atsevišķi pasākumi, bet gan vienotas agrovides izveide: „Jābalstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, agronomisko pasākumu kopums. Otrkārt, bioloģiskajai saimniekošanai piemērotu sugu un pret kaitēkļiem un slimībām izturīgu šķirņu audzēšana. Ja laukaugus neizdodas nosargāt no slimībām un kaitēkļiem, tad ir arī trešais veids – augu apstrāde ar bioloģiskajiem preparātiem.”
Zinātnieki atzīst, ka agronomiskajiem pasākumiem ir liela nozīme. Augu maiņas jeb sekas ievērošana panāk ne tikai slimību un kaitēkļu ierobežošanu, bet arī augu nodrošināšanu ar barības vielām. I. Skrabule atzīst, ka jāņem vērā arī augu mijiedarbība, daži priekšaugi sekmē nākamā laukauga augšanu, bet citi to var traucēt.
Kā efektīvs agronomiskais pasākums tiek atzīta mistru audzēšana – ne tikai dažādu sugu, bet arī vienas sugas dažādu šķirņu. Cits variants ir sleju veidošana, mijoties laukaugiem. Piemēram, vienā lauciņā audzējot kartupeļus, otrā – kviešus, sugas savstarpēji ierobežos graudaugu vai kartupeļu slimību un kaitēkļu izplatību.
I. Skrabule uzsver, ka būtiski ir augus pilnvērtīgi nodrošināt ar barības vielām un mitrumu. Tad tie spēj labāk pretoties slimībām. Tāpat liela nozīme ir veselīgai sēklai. Ja sēklā slimības nav, risks laukaugam saslimt ir mazāks. Turklāt sēklu pirms sējas ieteicams iedzīvināt, tad augs ātrāk sāk attīstību, līdz ar to ir mazākas iespējas patogēniem izraisīt slimības. Sēklas iespējams apstrādāt arī ar fizikālām metodēm, piemēram, ar karstu ūdeni.
Svarīgi ievērot optimālu sējas laiku un izsējas normas. Sabiezinātā sējumā veidojas mitrāks mikroklimats un labāki apstākļi slimību izplatībai. Pārāk retos sējumos lielākas iespējas ir saaugt nezālēm, arī raža var nebūt pietiekama, tomēr slimības varētu izplatīties mazāk.
I. Skrabule skaidro, ka ziemāju slimības iespējams ierobežot arī ar augsnes apstrādi. Ja sējumus ecē un uzirdina, veidojas labāks mikroklimats. Arī kartupeļiem patīk uzirdināta augsne. Augsnes apstrāde veicina arī nezāļu ierobežošanu. „Graudaugu un nezāļu slimības bieži vien ir vienādas, tādēļ lauka, tā malu kopšana un grāvmalu izpļaušana arī ierobežo slimību izplatību sējumā,” atzīst I. Skrabule.
Lai gan agronomiskajiem pasākumiem ir liela nozīme, tomēr visefektīvākā metode ir saimniekošanas veidam un konkrētai vietai piemērotu laukaugu sugu un pret slimībām un kaitēkļiem izturīgu šķirņu izvēle.
I. Skrabule uzsver, ka augu bioloģiskās apstrādes līdzekļus izmantot vajadzētu tikai papildus agronomiskajiem pasākumiem. Preparātus gatavo no dabiskas izcelsmes vielām – zaļām ziepēm, kūdras ekstraktiem, no dabiskām minerālvielām – minerāleļļām, sēra, kālija – alumīnija alauna. Preparātus veido arī no augu un dzīvnieku izcelsmes ekstraktiem, kā arī no mikroorganismiem. Pret kaitēkļiem izmanto arī to dabiskos ienaidniekus – kaitēkļu slimības izraisošus mikroorganismus, citus kukaiņus, putnus.
Mikrobioloģiskajos preparātos parasti iekļauj mikroorganismus, kas var būt slimību izraisītāju – patogēnu sēņu vai baktēriju dabiskie ienaidnieki vai konkurenti. Tie var stimulēt arī augu attīstību un veicināt izturību. Augus ar mikroorganismiem iespējams apstrādāt
miglojot, iestrādājot augsnē vai apstrādājot sēklu. ”Šis ir tikai viens no veidiem, pie tam pazīstamākais, kā izmantot mikroorganismus augu aizsardzībai. Mazāk pazīstama ir mikroorganismu ieviešana vidē un savairošanas veicināšana. Tomēr vislabāk, ja saimniecībā nodrošina vidi, kurā saglabājas slimību ierobežojoši mikroorganismi. Jāizvairās no agrotehniskām darbībām, kas varētu tos iznīcināt. Šis paņēmiens ietver vides daudzveidības saglabāšanu. Svarīgi nodrošināt videi raksturīgo bioloģisko daudzveidību un ierobežot kādas sugas pārmērīgu savairošanu,” uzskata I. Skrabule.
Ļoti labi palīgi augu aizsardzībā var būt preparāti no augu ekstraktiem. No sūrenes, ķiploka, sīpola, čilli pipariem, Nīma koka rūpnieciski ražo dažādus preparātus, to iedarbība ir tūlītēja. Tie var darboties arī kā augšanas stimulatori, traucēt vai aizkavēt patogēnu un kukaiņu attīstību. Tomēr apstrāde ar šiem preparātiem jāveic bieži, jo tos ietekmē vides faktori.
Zinātnieki atzīst, ka mikrobioloģisko un augu ekstraktu darbība nav tik efektīva kā ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu iedarbība, turklāt tos ietekmē dažādi faktori, tai skaitā nokrišņi, mitrums, saules stari, gaisa temperatūra.
I. Skrabule uzskata, ka jāmainās izpratnei par augu aizsardzību – ja konvenciālos laukos uzsver slimību un kaitēkļu ierobežošanu, tad bioloģiskajos laukos būtiski nepieļaut patogēnas sugas pārmērīgu savairošanos.
Komentāri