Cēsīs mazumā iet mazdārziņi. Ne tāpēc, ka cilvēkus vairs nesaistītu dārzkopības vaļasprieks vai būtu izzudusi nepieciešamība ar paša izaudzēto papildināt ģimenes ienākumus, bet tāpēc, ka jau zemes reformas laikā 90. gados tika nolemts pilsētas zemi izmantot citiem mērķiem. Nekur pilsētā nav paredzēts veidot dārzkopības sabiedrības. Mazdārziņi vēl eksistē tajās vietās, kur zemju īpašnieki nav sākuši apbūvi vai citu saimniecisko darbību un atļauj privātpersonām nodarboties ar dārzkopību, no gada uz gadu slēdzot pagaidu līgumu.
Pirms diviem gadiem tika brīdināti vairāk nekā 60 mazdārziņu apsaimniekotāji pilsētas nomalē starp Rīgas un Krūmiņu ielu. Pilsētas dome pašvaldībai piederošo zemi gatavojās iznomāt uzņēmumam “Cel Tik” – privātmāju un nelielu daudzdzīvokļu māju celtniecībai. No apbūvei paredzētajiem 17 hektāriem apmēram trešdaļā atradās mazdārziņi, pārējā teritorija jau sen stāvēja aizaugusi.
Saņēmuši brīdinājumus, cilvēki, kas apstrādāja mazdārziņus, pieņēma atšķirīgus lēmumus. Daļa dārziņus pavasarī neturpināja apstrādāt, ļaujot visam aizaugt, bet daļa, kamēr buldozers nav gājis pāri, sīksti turas pie sava iekoptā zemes gabaliņa. Arī šovasar tur turpina ziedēt puķes un augt dārzeņi. “Ekonomiskā situācija valstī kļuvusi nestabila, tāpēc virzība nav tik strauja, kā bijām plānojuši. Ir izstrādāts detālplānojums un jāsāk būvju projektēšana,” pastāstīja Jānis Gruntmanis, “Cel Tik” valdes priekšsēdētājs, un piebilda, ka cilvēkiem, kuri pavasarī zvanījuši un interesējušies par iecerēto būvdarbu gaitu, nav slēpts, ka praktiska darbošanās nesāksies ātrāk kā rudenī, tāpēc nav iebildumu, ja mazdārziņus apstrādās vēl vienu sezonu, kaut arī ir pārtrauktas lietošanas tiesības. “Skaidrs, ka pašvaldībai jādomā par pilsētas un mums par uzņēmuma attīstību, tāpēc celtniecība notiks,” uzsvēra J.Gruntmanis.
Domes nekustamā īpašuma nodaļas zemes ierīcības inženiere Laima Vīgrante atcerējās, ka tikai kādi astoņi mazdārziņu kopēji, kuri zaudējuši iespēju zemi apstrādāt Krūmiņu ielā, pilsētas domē interesējušies par iespēju iegūt lietošanas tiesības citā vietā. Daži paši bija noskatījuši pamestus dārziņus un gribēja uzzināt, vai varētu tajos strādāt. “Taču pietiekami daudzi neilgojas ienākt aizaugušā zemē un uzņemties grūto darbu to apstrādāt, kaut arī gadiem nav varējuši sevi iedomāties bez darba dārzā,” secina L.Vīgrante.
Pagājušajā gadā no zemes īpašnieka paziņojumu par zemes lietošanas tiesību pārtraukšanu saņēma vairāki desmiti mazdārziņu apsaimniekotāju Viestura un Tālavas ielas rajonā. Tajā bija sacīts, ka zeme jāatbrīvo arī no uzceltajām pagaidu būvēm. Aplūkojot apkaimi tagad, vasaras vidū, redzams, ka daļa zemes aizaug, kādu no pamestajām dārza mājiņām vasarā aizņēmis bezpajumtnieks, bet daļā turpina augt kartupeļi, gurķi un sīpoli, skaisti zied puķes. Dārza malā satiktie cilvēki, kuri paziņojumu pagaidām nav ņēmuši vērā un darbojas arī bez līguma, neslēpa, ka savu dzīvi bez dārzkopības, iespējas no dzīvokļa atnākt uz iekoptu zemes stūrīti nespēj iedomāties. Daži sacīja, ka, apzinoties drīzās pārmaiņas, jau nolūkojuši citu vietu, kur tik drīz vis netiks padzīti. Pensionāru pāris, kurš dārziņu kopis no 80. gadu vidus un pirmo vasaru vairs nestrādā dārzā, neslēpa savas bēdas: “Dārziņš pie mājas bija mūsu prieks. Kas to izjutuši, mūs sapratīs. Nav vairs spēka, lai sāktu jaunā vietā.”
L.Vīgrante zināja sacīt, ka pāri Viestura ielai pretējā pusē uz pašvaldības zemes ir brīvi kādi seši dārziņi: “Tos varētu piedāvāt, bet jārēķinās, ka tie ir ļoti aizauguši.”
Darbs mazdārziņā aizrauj Cēsu domes deputātu Jāni Beikmani, kura apsaimniekotā zeme Turaidas ielā pieder diviem dažādiem īpašniekiem, arī baznīcai, kura uzteikusi sadarbību. “Tie gan ir tikai daži kvadrātmetri. Lielākā daļa mana dārza ir Rozenšteinas kundzes īpašumā. Ik gadu pārslēdzot līgumu, viņa apgalvojusi, ka pagaidām negatavojas zemi laist apritē, gūt peļņu, bet ir ieinteresēta, lai īpašumā neveidojas čūskulājs, un lūdz atrast cilvēkus, kas apsaimniekotu tukšos lauciņus. Tādu apkārt netrūkst,” pastāstīja J.Beikmanis. Viņš atklāja arī, ka izjutis, cik sāpīgi cilvēkiem ir uzzināt, ka iekoptajā dārzā nevarēs turpmāk saimniekot. “Daži kaimiņi atnāca izlamāt mani, kaut līgumu bija pārtraukusi baznīca.” Deputāts atcerējās Ministru kabineta noteikumus, kas Atmodas sākumā paredzējuši, ka pilsētas zeme nav domāta dārziņiem. Iespējams, tur meklējama sakne, kāpēc nekur pilsētā nav drošas vietas, kur iekopt mazdārziņu tiem pilsētniekiem, kuriem nav savas zemes, bet zemes darbi ir būtiska dzīves daļa. Pašlaik pilsētas domē reģistrēti vairāk nekā 400 mazdārziņi.
Komentāri