Reģionālā lauksaimniecības izstāde “Priekuļi 2008” pagājušajā nedēļas nogalē noritējusi veiksmīgi. Organizatori un dalībnieki vien atzīst, ka būtu vēlējušies vairāk apmeklētāju.
SIA “Priekuļu mašīnu stacija” direktors un izstādes organizators Andris Melbārdis pozitīvi vērtē to, ka izstādē piedalījušies daudz vairāk dalībnieku nekā iepriekšējos gados. Dalībnieku skaits bija patiešām liels – 152 lauksaimniecības uzņēmumi un iestādes, tai skaitā 51 saimniecība, kurās tiek audzēti lauksaimniecības dzīvnieki. Tomēr pasākuma organizators nenoliedz arī Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijas valdes locekles Aelitas Runces secinājumu, ka pārāk mazs bijis izstādes apmeklējums. Tam par iemeslu, visticamāk, bija lauku darbu veikšanai tik labvēlīgie laika apstākļi. “Apmeklētāju varēja būt vairāk, tomēr pamatā šī izstāde interesē lauciniekus, taču viņiem šis ir karstākais laiks lauku darbiem, arī siena vākšanai,” piekrīt A. Melbārdis.
Tomēr ar izstādes organizāciju apmierināti bija gan dalībnieki, gan apmeklētāji, jo piedāvājums bija plašs, tāpat kā informācijas un kontaktu veidošanas iespējas.
A. Melbārdis neslēpj, ka ieguvums izstādes organizatoriem ir pazīstamība, tāpat arī dalībniekiem ir būtiski sevi parādīt un informēt par konkrētu piedāvājumu iespējamos pircējus, pakalpojumu izmantotājus. “Arī mūsu firma ik gadu piedalās vairākās izstādēs. Grūti prognozēt, kura dos lielāku atdevi, bet dalība tajās ir nozīmīga, jo šādi tiek veidota pazīstamība. Tas ir bizness – ja sevi neparādīsim un nereklamēsim, nekas arī nebūs,” neslēpj A. Melbārdis.
Organizators vērtē, ka lauksaimniecības tehnikas piedāvātājiem nozīmīgi bijis veikt demonstrējumus. Atzinīgi novērtēti un plašu dalībnieku atsaucību guvuši arī lauksaimniecības dzīvnieku demonstrējumi.
Lai gan citās valstīs lauksaimniecības dzīvnieku izsoles kļuvušas par nozīmīgu un attīstītu norisi, Latvijā šī tradīcija ir vēl tikai attīstības stadijā. A. Runce vērtē, ka izstādes laikā notikusī šķirnes gaļas liellopu izsole nebija pietiekami plaši apmeklēta, tomēr, ņemot vērā ekonomisko situāciju, atsaucība bijusi pietiekami liela: “Nopirka maz lopu, bet pašreizējā finansiālajā situācijā negaidīju, ka pat tik daudz nopirks.” Solīšana gan izvērtusies tikai par vienu dzīvnieku, kas raisījis interesi diviem lauksaimniekiem. “Izsoles sāk organizēt, bet vēl nevar teikt, ka tās notiktu plaši. Taču uzskatu, ka no zemnieku viedokļa tās ir izdevīgas, jo izsolē lopus iespējams salīdzināt, turklāt dzirdēt arī ekspertu vērtējumu. Šādi rodas garantijas nopirkt labāku dzīvnieku” skaidro A. Runce. Tam piekrīt arī A. Melbārdis, vērtējot, ka izsolēs atklājas dzīvnieka patiesā cena.
Izstādes laikā notika arī konference “Konkurētspējīgas liellopu gaļas ražošanas nozares attīstības iespējas mazajās un vidējās saimniecībās Latvijā”. Arī tā nav bijusi tik apmeklēta, cik varētu vēlēties, tomēr atnākušie ar interesi uzklausījuši Šveices kolēģu nākotnes skatījumu par gaļas lopkopības nozares attīstību. Tā saistīta arī ar restorānu tradīciju maiņu, kas pozitīvi varētu ietekmēt šo nozari arī Latvijā, jo pavērtos sadarbības iespējas.
Būtiskas izstādes norises bija ne tikai lopu un tehnikas demonstrācijas, bet tās notika arī Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta laukos. Institūta direktors Ritvars Leitens atklāja, ka kopumā izstādes laikā laukaugu šķirņu demonstrējumus apmeklēja apmēram simts cilvēku. Lai gan institūtā ik gadu notiek lauku dienas un semināri, kuros iespējams iepazīt dažādās laukaugu šķirnes, tomēr R. Leitens vērtē, ka dalība lauksaimniecības izstādē ir nozīmīga. To apmeklē lauksaimnieki no dažādām Latvijas vietām, turklāt daļa orientēta uz attīstību un saimniecības paplašināšanu, izstādes laikā iepazīstas ar institūta piedāvājumu un vēlāk izmanto iespējas iegādāties sēklas.
Iespēju pastāstīt par sevi un iepazīstināt ar piedāvājumu par būtisku atzīst arī Cēsu rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa. Informatīvajā teltī izstādes apmeklētājiem bija iespējams iepazīties ar bioloģisko, vides veselības saimniecību piedāvājumu, lauku attīstību, kā arī lauku vides dažādošanu. Ne viens vien izstādes apmeklētājs būtu vēlējies iegādāties bioloģiskajās saimniecībās saražoto, tomēr šādas iespējas bija nelielas. D. Kalniņa skaidro, ka lauksaimniekiem prioritāra bijusi lauku darbu paveikšana, tomēr izstādē bija iespējams iegūt informāciju, lai vēlāk veidotu kontaktus un sadarbību. Šī bija iespēja skaidrot un pastāstīt par bioloģiskajām saimniecībām. “Šī bija kā satikšanās vieta,” secina D. Kalniņa.
SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Būda vērtē – izstādē varēja novērot, ka daļa lauksaimnieku plāno attīstību un vēlas iegādāties jaunu, modernu tehniku. Tomēr ne visi to var atļauties –
nav iespējams saņemt kredītus-, turklāt trūkst drošības sajūtas par nākotni. R. Būda vērš uzmanību, ka izstādē vairāk piedāvāja mazo tehniku, kas lauksaimniekiem ir finansiāli pieejamāka.
Lauksaimniecības izstāde ir noslēgusies, un vērtējot “Druvas” aptaujāto organizatoru un dalībnieku viedokļus, jāsecina, ka galvenais ieguvums ir informācijas apmaiņa, turklāt par nozīmīgu novērtēta tehnikas un dzīvnieku demonstrācija. Tomēr izstādes samērā nelielā apmeklētība liek uzdot jautājumu, vai tam par iemeslu patiešām bija tikai saulainais, lauku darbiem piemērotais laiks, vai arī lauksaimnieki ir pārāk nobažījušies par nākotnes attīstības perspektīvām un finansiālo situāciju.
Komentāri