Desmitais Cēsu Mākslas festivāls sāksies nākamnedēļ, lai pilsētā turpinātos mēneša garumā ar ļoti plašu programmu. Daļa skatītāju jau tagad dzīvo priecīgās gaidās. Par to jau pagājušajā nedēļā liecināja Cēsu biļešu kasē pārdevējas sniegtais komentārs par dažu sarīkojumu: “Biļešu vairs nav”.
Devīzi “Eksperiments un izcilības” festivāla rīkotājiem izdevies noturēt jau deviņus gadus. “Kāpēc lai šoreiz būtu izņēmums?” tā droši vien domā tie, kuriem interesē kāds no piedāvātajiem mākslas žanriem – vai tā būtu mūzika, teātris vai tēlotājmāksla. Gadu gaitā Cēsu mākslas vasarās piedzīvotais ne tikai pašos vidzemniekos, arī citu kultūrvēsturisko novadu un galvaspilsētas iedzīvotājos radījis pārliecību, ka Cēsīs prot sapulcēt profesionālās mākslas izcilības.
To ne reizi vien pēc tam apliecinājušas “Lielajā Mūzikas balvā”, “Purvīša balvā” un “Spēlmaņu naktī” pasniegtās godalgas māksliniekiem, kuru veikums vasarā bija redzams uz Cēsu skatuvēm un izstādēs. Tāpēc vairs nav jābrīnās, ka Cēsis nemainīgi turpina būt kultūrtūrisma galamērķis, lai vasarā pabūtu Mākslas festivālā.
Tie, kas teātru sezonas laikā nav tikuši pie biļetēm uz jaunākajām izrādēm Rīgā vai Liepājā, savu skatu vasarā vērš uz Cēsīm, jo labākais no sezonas radošā veikuma nonāk šajā pilsētā. Mākslas festivāla programma šai vasarai to apstiprina. Cēsīs spēlēs aktieri, kuri teātru sezonas beigās tika izvirzīti Gada balvai, – Olga Dreģe un Lidija Pupure no Dailes, Inese Kučinska no Liepājas, Valdis Lūriņš no Nacionālā teātra.
Cēsu Mākslas festivāla vasarās mūzika mēdz skanēt emocionāli un akustiski aizraujošās vietās. Vidzemes koncertzālē pie Cēsu flīģeļa nāks Latvijas jaunā un arī starptautiski atzītā zvaigzne atskaņotājmākslā – Georgijs Osokins. Sakrālā mūzika valsts kora “Latvija” izpildījumā skanēs Sv. Jāņa baznīcas velvēs. Latvijas Radio kora grupa džeza ainavas radīs vecā tirgus puķu paviljonā.
Pils parka estrādē arī šovasar brīvdabā varēs dzirdēt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Speciāli tiek veidots Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertuzvedums. Tā kā šajā operā skan melnādainās Amerikas džeziskie motīvi, tad komponists norādījis – galvenajās lomās vienmēr jāaicina melnādainie solisti. Tas tiks ievērots ekskluzīvajā uzvedumā diriģenta Andra Pogas un režisora Viestura Kairiša vadībā. Latvijas Nacionālās operas solisti dziedās kopā ar pasaulē atzinību guvušiem melnādainajiem solistiem.
“Uz Geršvina operas koncertuzvedumu Pils parkā biļetes strauji iet uz beigām,” tādu fakta konstatāciju Cēsīs, biļešu kasē, pagājušajā nedēļā saņēma “Druva”.
Cēsu Mākslas festivāls eksperimentē. Līdzās svaigi tapušiem darbiem vizuālajā mākslā ir kino klasika. Vasaras festivāls sākotnēji ar to arī Latvijā guva uzmanību – pilsētā nav piemērotu zāļu, kur šīs mākslas parādīt, bet tās rāda. Savulaik vizuālā un kino māksla rādītas gan zem klajas debess, gan ievestas pilsmuižas laika būvēs, kas jau kādu laiku stāvējušas pamestas. Laikmetīgai mākslai pat celtnes bez logiem vasarās labi derējušas, un desmit gados pilsētā nekas labāks nav atrasts, tāpēc vecais alus brūzis atkal uz mēnesi būs mākslas telpa. Filmu rādīšana tagad pārcelta uz Vidzemes koncertzāles moderno kinoteātri.
Visa 2016. gada programma apvienota ar tēmu “Ainava”. Izstādēs tā būs “Laikmetīgā ainava”, mūzikā “Skaņu ainavas”, bet kino rādīs “Klasikas ainavu”. Programmu atklās latviešu kino ar Zaķusalas zudušajām ainavām 1974. gadā uzņemtajā filmā “Ābols upē”. Līdzās latviešu režisora Aivara Freimaņa veikumam būs arī japāņu un amerikāņu režisoru filmas.
Komentāri