Ar auto novietošanas problēmām nācies saskarties vai ikvienam daudzdzīvokļu mājās dzīvojošajam. Te gan jāpiebilst – padomju laikā celtajās mājās dzīvojošajam, jo toreiz bija pavisam citas prasības autostāvvietu ierīkošanai. Šajos pagalmos vislabāk var redzēt, kā dzīvē darbojas teiciens “Kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ!”. Pat palielos pagalmos vakarā nākas riņķot, meklējot brīvu vietiņu. Ko lai saka to māju iedzīvotāji, kam pagalmi nelieli? Īpašs gadījums ir māja Rīgas ielā 71, kur pagalmā vietu ir ļoti maz, katrā ziņā daudz mazāk, nekā mašīnu mājā dzīvojošajiem. Lai cik kompakti tur liktu mašīnas, jūtama daļa paliek ārpus pagalma. Mājas iedzīvotāji to cenšoties risināt dažādi, kāds auto atstāj blakus esošajā Miera ielā, citi likuši Rīgas ielas malā, bet saņēmuši soda kvītis no policijas. Dažs mājas iedzīvotājs gan norādīja, ka tā esot sīkmanīga piekasīšanās, jo ielas malā novietotās mašīnas nekādu bīstamību neesot radījušas.
“Labāk būtu ķēruši tos, kas jauno ielu izmanto kā ātrumposmu. Te retais brauc uz 50, bet nav manīts, ka viņus kāds sodītu. Protams, vieglāk sodīt tos, kuri nekur neskrien. Bet kur lai liekam mašīnas, ja nav alternatīvas? Rekonstruējot ielu, taču varēja padomāt arī par mums, nedaudz paplašinot ielas braucamo daļu, pat varbūt izveidojot kabatiņu. Varbūt var ļaut mašīnas likt ar vienu riteni uz ietves vai par stāvlaukumu izveidot tukšo laukumu otrā ielas pusē pie transformatora būdas. Risinājumu vajadzētu meklēt, jo mašīnu mazāk nebūs,” teica mājas iedzīvotāji.
Šī māja, tāpat kā daudzas citas pilsētā, ir SIA “CDzP” apsaimniekošanā. Kā norādīja uzņēmuma vadītājs Ģirts Beikmanis, ar auto stāvvietu problēmām nākas saskarties daudzviet: “Pie padomju laikā būvētajām mājām stāvvietu nepietiek, jo, mājas projektējot, neparedzēja vietas tik daudzām mašīnām. Tolaik vietu pietika un pat pāri palika. Tagad iedzīvotāji iespēju robežās mēģina šos jautājumus risināt, atvēlot tam finansējumu no mājas uzkrājuma vai paši auto īpašnieki samet naudu
stāvvietas izbūvei, vai arī, ņemot kredītu mājas sakārtošanai, paņem nedaudz lielāku summu, lai sanāktu arī auto stāvlaukumam.”
Runājot par Rīgas ielas 71. namu, viņš norādīja, ka tur nav vietas, kur papildu stāvvietu izveidot. Acīmredzot auto īpašniekiem jādomā, kā to risināt, vai nu īrējot kaut kur netālu garāžas, vai meklējot publisko stāvvietu. Lielpilsētās tā nereti ir norma, ka pēc mašīnas kāds gabals ir jāiet.
Runājot par sodīšanu, ja nepareizi novietotas mašīnas, Ģ. Beikmanis norādīja, ka pašvaldības policija soda autovadītājus visos pilsētas daudzdzīvokļu kvartālu pagalmos, jo nereti mašīnas tiešām tiek novietotas tā, ka apgrūtina ne tikai braukšanu, bet pat pārvietošanos kājām.
Papildu autostāvvietas būtu nepieciešamas arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvam “Birzītes 6”, bet tas atkarīgs no finansējuma. Kā norāda kooperatīva pārvaldniece Pārsla Golberga: “Vajadzību daudz, tāpēc nav viegli izvēlēties, kas aktuālāks – stāvvietas izbūve vai māju sakārtošana, kas arī krietni nolietojušās. Bet ne jau tikai finansējums visu nosaka, vajadzīga arī cilvēku vēlme iesaistīties. Tie, kuriem nav mašīnas, nebūs ar mieru maksāt par autostāvvietas izbūvi. Kopā sadzīvošana nav viegla, bet par šo jautājumu domājam.”
“Druva” jau rakstīja par Cēsu domes izsludināto konkursu “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekškvartālu labiekārtošana”, kur iespējams saņemt līdzfinansējumu pagalmu labiekārtošanai, tostarp stāvlaukumu izbūvei. Saistošajos noteikumos teikts, ka stāvlaukumu vai pievadceļu izbūvei ir iespējas saņemt līdzfinansējumu 50 procentu apmērā no būvniecības izmaksām, bet ne vairāk kā 6000 latus.
Domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs norāda, ka viss atkarīgs no iedzīvotāju aktivitātes, jo dome savu labo gribu parādījusi: “Saprotam, ka šajā laikā ar finansēm grūti ikvienam, bet visu naudu iedot nevaram. Arī pašiem iedzīvotājiem jādomā par savu māju labiekārtošanu.”
Māju apsaimniekotāji atzinīgi novērtē šo iespēju. “Tas ir pozitīvs piedāvājums, ko vajadzētu izmantot. Esam izziņojuši māju vecākiem par šo iespēju, arī komunālo maksājumu rēķiniem otrā pusē esam to nodrukājuši, lai par to būtu informēti arī visi iedzīvotāji. Tālāk jau viss
dzīvokļu īpašnieku rokās. Ne pašvaldība, ne apsaimniekotājs uz paplātes visu nenoliks. Ja gribēšana būs, palīdzēsim ieceri pilnveidot,” saka Ģ. Beikmanis.
Jā, šķiet šī problēma būs aktuāla vēl ilgi. Bet varbūt esam nedaudz laiski palikuši, gribam auto novietot tieši zem logiem, iespējami tuvāk durvīm, bet bieži vien kooperatīvos, kas atrodas piecu minūšu gājienā no mājas, var brīvi izīrēt garāžu. Tiesa, dzirdēts viedoklis, kāpēc tērēt naudu un īrēt vai pirkt, ja cits liek zem saviem logiem. Dzirdēti arī pārmetumi, ka dažam pagalmā stāv divas, trīs mašīnas, bet citam nav pat vienu kur nolikt. Ja katrā ģimenē būs divas mašīnas, visi pagalmi jāpārtaisa par stāvvietām, un tad vēl vietas nepietiks.
Komentāri