Inešos rit pēdējie sagatavošanās darbi Piebalgas novada svētkiem. Sestdien te satiksies deviņu pagastu ļaudis, lai godātu īsteno piebaldzēnu Kaudzītes Matīsu. Piebalgas novada svētki notiks 15. reizi.
Kā pierasts, ciemiņus uzņemot, pagalms tiek saposts, māja sakārtota. Vecpiebalgas muižas pilij šovasar nokrāsota fasāde, labiekārtots parks, estrāde. Ne jau tikai tāpēc, ka novada svētki, viss tiktu darīts tāpat, bet, uzņemot tik daudzus kaimiņus, viss darīts ar vēl lielāku rūpību.
“Katriem svētkiem mājnieki pošas. Šajos gados esam pabijuši visos pagastos, katrs centies pārsteigt, godam uzņemt kaimiņus,” atzīst Inešu pagasta padomes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone. Viņa pastāsta, ka ideju pirms 15 gadiem izteikuši Rīgas piebaldzēni – Pauls Putniņš, Lilija Dzene un Cēsu muzeja darbiniece Inese Rutmane. Togad daudziem piebaldzēniem bija apaļas jubilejas. Tās gribēja atzīmēt gan Rīgā, gan Cēsīs, viņi ieteica, ka piebaldzēnu godināšanai jānotiek Piebalgā. Tā Cēsu muzejs sarīkoja Vecpiebalgā pirmos svētkus. “Tad arī runājot radās pārliecība, ka Piebalgas bagātības ir tik dziļas, ka atliek tikai rakt, ka jubilejas novadniekiem ir katru gadu un kultūrvēsturē vēl ir tik daudz pētāma. Nākamajā gadā Inešos notika Piebalgas novada kultūras un teātra svētki, kas bija veltīti teātra spēlēšanai, tad pastiprināti pētīja teātra vēsturi. Tad gājām plašumā, pieaicinājām jaunpiebaldzēnus, pēc pāris gadiem pievienojās zosēnieši, kuri uzaicināja pārējos Piebalgas pagastus. Tā stafete no gada gadā nodota,” stāsta pašvaldības vadītāja.
Šajos novada svētkos, tāpat kā pirmajos režisore ir Inese Rutmane. Viņa veido uzvedumu “Piebaldzēns – visos laikos godā un slavā pāri visiem Latvijas novadiem”. Tajā piedalās visu pagastu pārstāvji. Iepriekšējos gados katrs pagasts sevi izrādīja, kā mācēja, nevis visi vienotā uzvedumā.
“Ļoti labi, ka reiz lauzts stereotips. Būs jauki visiem kopā saspēlēties,” “Druvai” atzina Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Caunīte un piebilda, ka kaivēnieši Piebalgas novada svētkos piedalīsies devīto reizi. Katros rīkotāji centušies pārsteigt.
“Jaunpiebaldzēni pucē mēteļus un gardibenes un pošas uz Inešiem,” saka Jaunpiebalgas kultūras nama vadītāja Pārsla Jansone. Pagasta dejotāji vēl mēģina tieši šiem svētkiem dejas.
“Nevienu citu gadu neesam braukuši uz kopmēģinājumiem. Uzveduma dalībnieki satikušies ne tikai Inešos, arī Vecpiebalgā un Taurenē,” stāsta Pārsla un ir pārliecināta, ka visi pagasti būs skaisti kopējā ainavā.
Zosēnu kultūras nama vadītāja Inga Kļaviņa ar gandarījumu saka: “Ineši parūpējušies, lai mums visiem būtu svētki. Iesaistīties kopīgā uzvedumā ir gan interesantāk, gan vieglāk, nekā pašiem sagatavot programmu,” saka Inga Kļaviņa.
Kā katros svētkos, arī Inešos būs konference. Šajā reizē ikviens stāstīs par krogiem savā pagastā. Jaunpiebaldzēni likuši galvas kopā – Pārsla Jansone kopā ar bibliotekāri Anitu Auziņu un novadpētnieci Vēsmu Johansoni sagatavojušas pētījumu par Jaunpiebalgas krogiem, uzzinājušas daudzus interesantus faktus. Zosēnieši un kaivēnieši secinājuši, ka pagastā ir tikai tautā saglabājušies krogu nosaukumi, bet nav atrodamas nekādas liecības vai nostāsti. “Visi zina Skrāģu krogu, Gaujaskrogu, par tiem meklējām arhīvā, arī tur nekādas informācijas,” stāsta Inga Kalniņa. “Ja arī krogi Kaives pagastā bijuši, tie visi no ceļmalām nošķūrēti. Esot bijis Cīruļkrogs Garkalnes – Alauksta ceļa malā. No tā vairs pat akmeņu kaudze nav palikusi,” domās dalās Anna Caunīte.
Šodien vēl pēdējā gatavošanās, un rīt pēcpusdienā piebaldzēnu ceļi vedīs uz Inešiem.
Komentāri