Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Ieviņa ermoņikas nav vēsture. Tās aizvien spēlē

Druva
23:00
28.07.2023
461
Ermomikas 1

Pārgaujas svētkos īpašu gaisotni radīja Ieviņa ermoņiku spēlmaņi. Viņi gan rādīja un stāstīja par Vidzemei raksturīgo mūzikas instrumentu, gan nospēlēja kārtīgu koncertu.

2016.gadā Ieviņa ermoņikas ierakstītas Nacionālā kultūras mantojuma sarakstā. Rūpes par kādreiz populārā instrumenta saglabāšanu, atjaunošanu un popularizēšanu uzņēmusies biedrība “Skaņumāja”.

Nedaudz vēstures

1824.gada ar nosaukumu akordeons Vīnē reģistrēts mūzikas instruments, jo ar to var spēlēt akordus un melodiju vienlaikus. Akordeons strauji iekaroja pasauli un radās dažādi instrumenta modeļi. Pirmās ermoņikas Latvijā ievestas 19. gs. 40. gados no Vācijas un Austrijas. Tās ātri kļuva par vienu no populārākajiem mūzikas instrumentiem zemnieku un pilsētnieku vidē, jo ir skanīgs, ērts, viegli pārnēsājams un viegli apgūstams instruments . 19. gs. beigās Latvijā bija pazīstamas dažāda tipa ermoņikas, starp tām arī Vācijā tajā laikā populārās ērģeļermoņikas – instruments ar daudziem reģistru pārslēgiem un bagātu tembrālo skanējumu, kas rodas no daudzām vienlaicīgi skanošām mēlītēm. Tieši pēc šo instrumentu parauga Vidzemes meistari sāka izgatavot paši savas ermoņikas. 20. gs. sākumā par veiksmīgāko un populārāko ermoņiku izgatavotāju kļuva Augusts Ieviņš. No viņa vārda, visticamāk, instruments arī ieguvis nosaukumu ieviņas. Bet viņš nebija vienīgais – Rīgā un Vidzemes lielākajās pilsētās strādāja daudzi instrumentu izgatavotāji. Tās bija krāšņas un dārgas.

“Ja bija ieviņas un Vidzemei raksturīgā dūru cītare, ballīte varēja sākties. Katrā kapelā bija ermoņikas,” stāsta “Skaņumājas” dalībnieks Ilmārs Pumpurs.

Mūsdienās ieviņām ir pievienojusies jauna – kultūridentitātes – loma. “Tās ir mūsu kultūras mantojums. Ieviņa ermoņikām ir Vidzemei raksturīga kultūras īpatnība. Instrumentam ir īpaša, kupla skaņa, un tas ir grezns. Ja atsakāmies no šīs kultūras daļas, tad atsakāmies no vidzemnieku identitātes. Kad spēlējam citus instrumentus, neatšķiramies, bet ar Ieviņa ermoņikām gan,” skaidro I.Pumpurs un ar gandarījumu atgādina, ka Dziesmu svētkos Ieviņa ermoņikas skanēja noslēguma koncertā. Tiesa, daudziem nācies skaidrot, ka tas nav akordeons.

Ieviņu spēlmanis atgādina, ka ermoņikas spēlēja arī citos novados, bet tās nav pat līdzīgas tām, kādas bija Pierīgā un Vidzemē. Instruments kontrastē ar tā laika vienkāršajiem vidzemnieku tautastērpiem, šķiet, ermoņikā saliktas visas krāsas, rozes un magones.

Nodod jaunajai paaudzei

“Lai kultūras mantojumu saglabātu, tradīciju uzturētu, ir jādarbojas, jāiepazīstina sabiedrība. Izveidotas divas filmas par ieviņām, drīzumā tās būs skatāmas,” stāsta biedrības dalībniece Sandra Lipska un uzsver, kad Ieviņa ermoņikas tika ierakstītas Nacionālā kultūras mantojuma sarakstā, to saglabāšanai, atjaunošanai finansējums nebija pieejams. Pirms diviem gadiem situācija ir mainījusies, un tagad ir iespēja gan izgatavot instrumentus, gan rīkot meistarklases tiem, kuri grib iemācīties spēlēt.

Par to, ka Ieviņa ermoņikas zina gana daudzi un par tām interesējas arī jaunā paaudze, varēja pārliecināties Straupē, kur kopā sanāca ieviņu spēlmaņi un meistari. Pirms septiņiem gadiem saietā sabrauca desmit muzikanti, nu jau ir teju uz pusi vairāk. Viņu vidū ir jauni cilvēki, kuri iemācījušies spēlēt, kā arī piepulcējas vecmeistari, kuri kādreiz muzicējuši.

“Mūsu mērķis ir panākt, lai savulaik populārie tautas mūzikas instrumenti atgriežas kultūras apritē, lai latvieši tos pazīst un spēlē. Ieviņas nav sarežģīts instruments, to var iemācīties spēlēt arī cilvēks, kurš nav gājis mūzikas skolā, un jebkurā vecumā,” pārliecināts I.Pumpurs.

Starp daudzajiem interesentiem uz Straupi atbraucis arī Atis Bērziņš no Kārļiem. Dzimtā saglabājušās Ieviņa ermoņikas, tās savulaik spēlējis tēvs Kārķu pusē pazīstamajā brāļu Bērziņu kapelā. “Pats vairāk spēlēju ģitāru, ermoņikas tad vairs nebija modē. Mazdēlam interesē mūzika, ceru, ka iemācīsies spēlēt,” saka A.Bērziņš un uzsver: “Skaņa katrai ermoņikai ir citāda, tāpat kā katram spēlmanim savs piesitiens, bet, tikko kāds sāk spēlēt, gribas dziedāt un dancot.”

Ir gan meistari, gan spēlmaņi

Valters Reiznieks no Lim­bažiem un cēsnieks Arnis Ābe­lītis atjauno un izgatavo Ieviņa ermoņikas. “Meistaru nav daudz, tāpat arī to, kuri izrāda interesi iemācīties spēlēt. Er­moņikas meistaram vajag smalkus pirkstus un gudru galvu, nepietiek ar to, ja tikai tehniski precīzi izpilda. Tā ir sīkgaldniecība,” stāsta V.Reiz­nieks un piebilst, ka tikai nagliņas un dažas skrūvītes pirktas, pārējais paša gatavots. Vairākas stundas meistars stāstīja, kā izgatavo katru detaļu un citas nianses.

“Tāpat kā pilnīgi vienādus cimdu pārus nevar noadīt, nevar arī izgatavot pilnīgi vienādas ieviņas. Aizvien mēģinām atrast ko labāku, saglabājot autentiskumu un funkcionalitāti, konstrukciju uzlabojam, lai ermoņikas parocīgākas spēlmaņiem un remontētājiem, lai būtu ilgmūžīgākas. Ermoņikas ir koka konstrukcijas, un koks reaģē uz mitrumu, glabāšanas apstākļiem,” skaidro meistars un atzīst, ka interese par ieviņām ar katru gadu palielinās. Veco instrumentu palicis maz, tie parasti ir dzimtas mantojums, no kura īpašnieki negrib šķirties, kaut paši nespēlē. Daudzas vecās ieviņas ir tik bēdīgā stāvoklī, ka nav atjaunojamas. Ir arī kolekcionāri, kuri nopērk un noliek uz skapja kā interjera priekšmetu, bet spēlmaņiem instruments ir nepieejams.

Ieviņa ermoņiku izgatavotāju komanda spēlmaņus iepriecinājusi ar četriem jauniem instrumentiem. Top vēl divi. “Igauņi ir izgatavojuši ap 200 jaunu ermoņiku, arī mēs varam,” lepni saka V.Reiznieks.
Ieviņa ermoņiku atjaunošanas entuziasti un spēlmaņi atzīst, ka vēl arī daudz jāpēta Ieviņa ermoņiku vēsture, ko jau aktīvi dara Oskars Patjanko, kurš arī rīko muzikantiem meistarklases, viņš spēlēja jaunāko folkloru jeb ziņģes, ko sauc arī par latviešu galda dziesmām. “Rīkosim ziņģēšanas festivālu, kurā skanēs tās dziesmas, kas bija modē, kad modē bija ieviņas,” atklāj I.Pumpurs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
36

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
302

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
523

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
77

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
32
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
49
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi