Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Iepazīstot mainās priekšstati

Druva
23:00
11.07.2008
44

Cēsniece Elga Prauliņa Latvijas Kultūras akadēmijā studē kultūras teoriju un vadību. Pārstāvot Latvijas jauniešu nevalstisko organizāciju „YMKA”, viņa piedalījās starptautiskā jauniešu konferencē Gruzijā, Tbilisi.

Konferencē, ko rīkoja Gruzijas organizācija ERTOBA, astoņu valstu nevalstisko organizāciju jaunieši diskutēja par vardarbību, īpaši pret bērniem un jauniešiem. Pasākumā piedalījās Polijas, Ukrainas, Turcijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, kā arī citu valstu jaunieši.

Elga atzīst, ka vērtīgas bijušas diskusijas par fizisko un psiholoģisko vardarbību skolā, ģimenē un vienaudžu vidū, kā arī iespējamajiem risinājumiem, lai vardarbība mazinātos. Vēl lielāka vērtība bijusi iespējai iepazīt Gruzijas kultūru, iedzīvotājus, kā arī jauniešus no tik dažādajām valstīm.

„Līdz šim par Aizkaukāza valstīm, arī Gruziju, man bija miglains priekšstats. Kad satiec cilvēkus no šīs puses, parunājies par dzīvi, tikumiem, tad mainās priekšstati,” vērtē Elga.

Nedēļu dzīvojot Gruzijā, jauniete to izjutusi kā pretrunīgu valsti. Smejot Elga neslēpj, ka Gruzija atklājusies daudz: „civilizētāka, nekā biju domājusi. Man šķita, ka būs trakāk. Dzīvojām vecpilsētā. Tur lielākā daļa māju izskatās uz sabrukšanas robežas. Tās agrāk bijušas ļoti skaistas, lielākoties koka, ar izcakinātiem balkoniņiem. Skaistas, bet ļoti sliktā stāvoklī. Cilvēki tādās dzīvo. Tai pašā laikā daudzās no ārpuses briesmīgajās mājās dzīvokļi ir iekārtoti moderni. Bijām ciemos pie Gruzijā dzīvojošiem poļu jauniešiem, un arī viņu māja no ārpuses nav pievilcīga, taču dzīvoklī eiroremonts”.

Elga stāsta, ka nevar nemanīt pilsoņu kara sekas. Demonstrācijas pie valdības ēkas nācies redzēt pašai. Vēl aizvien notiek protesti, lielākoties pret Saakašvili, ko tauta ievēlējusi, cerot uz pozitīvām pārmaiņām. Taču tagad liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka politiķis uzurpējis varu, un tādēļ atkal notiek protesti: „Iespējams, tas ir mentalitātes jautājums. Visas Kaukāza valstis ir temperamentīgas, ja salīdzina ar mums. Arī dejot Kaukāza vīrieši nav spiežami. Ballītēs drīzāk dejos paši un meitenes noskatīsies, bet pie mums ir pretēji…”

Par politiskiem jautājumiem jaunieši nav runājuši. Vienīgi Armēnijas pārstāvji, neslēpjot asaras, stāstījuši par cilvēku apspiešanu viņu valstī. Armēņu puiši uz konferenci ieradušies vēlāk – šķērsot robežu nav bijis droši, jo pastāvējusi iespēja, ka no valsts viņi gan izkļūs, bet nevarēs tajā atgriezties.

Gruzijā vērojama uzkrītoša politiska vēlēšanās iestāties ES. Lielākoties visur, kur plīvojis Gruzijas, blakus bijis arī ES karogs. „Cilvēki, iespējams, tam pat būtu gatavi, taču Gruzijai kopumā vēl daudz kas paveicams, lai tā varētu būt ES dalībvalsts,” uzskata Elga.

Tomēr jauniete atzīst, ka, tāpat kā Rīga nav visa Latvija, arī Tbilisi nav visa Gruzija. Dzīves līmenis un attīstība valstī ir atšķirīga. Pastaigājoties pa pilsētu, trīs ceturtdaļas satikto bijuši vīrieši, kuri sēdējuši mašīnās, pīpējuši, spēlējuši kārtis.

„Bezdarbs valstī ir gandrīz seši procenti, vidējā darba samaksa apmēram Ls 40 mēnesī, bet mašīnas uz ielām ne sliktākas kā Rīgā. Sievietes sapucējušās kā rīdzinieces, ievērojot pēdējās modes tendences, uz augstiem papēžiem. Konferencē satiktajiem Kaukāza valstu jauniešiem tādi portatīvie datori un mobilie telefoni, kādus pat reklāmās neesmu redzējusi. Tas bija liels pārsteigums. Protams, tā ir neliela pārstāvniecība, bet kaut ko tas parāda.

Pārtikas cenas veikalos tādas pašas kā pie mums. Redzēju arī „Selgas” cepumus, Tbilisi dzīvojošie poļi teica, ka nopērkami ir daudz un dažādi Baltijas valstīs ražoti pārtikas produkti. Gruzija pati pārtiku ražo maz. Bija pat grūti kaut ko īpašu atvest uz Latviju. Protams, ir Gruzijas vīns. Arī rieksti ļoti lēti,” salīdzina Elga.

Daudzi stereotipi lauzti, tomēr daļa apstiprinājusies. Turcijas un Azerbaidžānas jaunieši apstiprinājuši, ka šajās musulmaņu valstīs vīrieši ģimenēs ir galvenie, nereti sit sievas. Liels pārsteigums bijis, ka šajās valstīs aizvien 30 procenti laulību tiek noslēgti pret bērna gribu.

Tai pašā laikā atklājusies šo valstu iedzīvotāju lielā reliģiozitāte. „Redzējām kāzu gājienu, un puisis no Azerbaidžānas man vaicāja, kā Latvijā notiek laulības, vai cilvēki dodas uz baznīcu. Viņš bija ļoti pārsteigts, ka varam precēties kaut desmit reizes. Tajā mirklī sajutos kā izvirtušas Eiropas valsts pārstāve, jo viņš apgalvoja, ka viņa dzimtenē precēties var tikai reizi mūžā.

Gruzijā dominē pareizticība, gruzīni ir ļoti reliģiozi. Nevar salīdzināt ar latviešiem. Sestdienā apskatījām vairākas baznīcas. Tās pārpildītas, un liela daļa apmeklētāju jaunieši. Gājām pa Tbilisi vecpilsētu garām kādai baznīcai, pretī nāca stilīgi desmitgadīgi puišeļi. Pie baznīcas viņi apstājās un pārkrustījās. Pārsteidzoši. Tomēr viņiem ir citas tradīcijas. Baznīcā, tāpat kā teātrī vai operā, viņi neizslēdz telefonus, sazvanās, raksta īsziņas. Arī kopā būšana baznīcā vairāk līdzinājās tusiņam – cilvēki staigāja šurpu turpu, sarunājās,” atceras Elga.

Viens no priekšstatiem par šo zemi, kas apstiprinājies, bijis par trauksmaino un grūti izprotamo satiksmes kustību. Elga pilsētā pamanījusi tikai dažus luksoforus, arī gājēju pārejas bijušas retums. Tā kā kājāmgājēji nav respektēti, atlicis vien censties pārskriet ielai, cerot uz labāko. Tomēr, par spīti haosam uz ielām un intensīvajai satiksmei, nav redzēta neviena avārija.

Saglabājies arī vēl kāds stereotips – par gruzīnu vīriešu kaislību uz gaišmatainām meitenēm. Gaišmate Elga neslēpj, ka jārēķinās ar milzīgu uzmanību: „Man šķita, ir klišejiski domāt, ka tā patiešām būs. Galu galā viņi taču ir jau redzējuši daudz ko. Tomēr patiešām – 80 procenti cilvēku uz ielas, nenovēršot acis, skatījās tikai tādēļ vien, ka man ir gaiši mati.”

Bīstamas situācijas nav gadījušās, taču savādas gan. Lai gan Elga viena uz ielas izgājusi tikai divreiz, turklāt netālu no mītnes vietas, uzreiz vīrieši nākuši klāt un sākuši sarunu. Taču sarunāties iespējams tikai krieviski, jo reti kurš mācējis angļu vai vācu valodu.

Elgas izjūtas par Gruziju un satiktajiem cilvēkiem ir daudzveidīgas. Domājot par uzzināto un redzēto, viņa atzīst, ka šo valsti ir grūti raksturot – tā ir pārāk pretrunīga, tādēļ jāiepazīst katram pašam. Bet tā ir ļoti skaista un neparasta zeme, kuru noteikti vērts apmeklēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi