Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ielūkoties nākotnē

Līga Salnite
23:00
19.10.2019
9
Karjerasnedela Indarsfoto 3

Šī gada Karjeras nedēļu vada futūristisks sauklis “Ielogojies nākotnē!”, aicinot arī mūspuses skolēnus pirmo reizi aizdomāties, ka kādudien viņi varētu pārstāvēt arī patlaban vēl neeksistējošu profesiju.

Karjeras nedēļa Latvijā notiek jau septīto reizi, Cēsu vēsturiskajā rajonā šoreiz tai oficiāli pieteiktās aktivitātes bija Cēsīs, Stalbē un Priekuļos.

Šī gada vadmotīvam par nākotnes vēl nezināmajiem siluetiem darba tirgus telpā viens no stilistiski tuvākajiem bija pasākums Stalbes pamatskolā. Tur ceturt­dien pie skolēniem viesojās skatuviskās improvizācijas meistari, lai atraktīvā veidā mudinātu skolēnus aizdomāties par nākotnes profesijām un tām nepieciešamajām prasmēm. Ar digitāli izglītojošas spēles palīdzību skolēni iepazina pagaidām vēl sabiedrībā plašāk mazpazīstamas profesijas, tostarp izzūdošo sugu atjaunošanas speciālists, atmiņas ķirurgs un biomedicīnas inženieris. Jaunāko klašu skolēniem bija iespēja iemēģināt roku zīmēšanā trīsdimensionālajā (3D) virtuālajā vidē, turpretī vecāko klašu skolēni ar 3D virtuālās realitātes briļļu palīdzību ielūkojās trīs atšķirīgu nozaru uzņēmumos, kuros jau tagad tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas.

Aktīvi ap karjeras tēmu rosījās Cēsu 2.pamatskola, kas Karjeras nedēļā piedalās otro gadu. Skolotāja un karjeras konsultante Ilze Liepiņa “Druvai” kā lielāko ieguvumu no šādiem pasākumiem uzsvēra to, ka skolēni vispār sāk domāt, kas varētu būt viņu darbs, tas pamatskolas vecumā tik dabiski prātā neienāk. Viņa atzina dabas iekārtoto pretrunu – agrīnā pusaudžu vecumā intereses sliecas vairāk vienam par otru un socializēšanos, taču tas vienlaikus ir vecums, kad visefektīvāk iespējams apgūt kādas nākotnei tik nepieciešamās prasmes ne tikai skolas solā, bet arī ārpusskolas nodarbībās. I.Liepiņa atzina, ka jaunāko klašu bērnu iedvesmošanā ļoti labi strādā skolā jau izmēģinātā pārģērbšanās un iejušanās nākotnes profesijas tēlā, kā arī tikšanās ar profesionāļiem, ekskursijas uz darbavietām. Savukārt vecākajiem audzēkņiem jau vajag spēcīgākus impulsus, piemēram, tikšanās ar sabiedrībā pazīstamām personībām.

Pēc tā, kā Karjeras dienu pasākumam bija tērpušies skolēni, varēja spriest, ka ir interese par mediķu profesija, bija gan fizioterapeits un plastiskais ķirurgs, gan ārsts vēl bez izvēlētas specializācijas. Bija arī veterinārārsts. Jauno dāmu vidū bija sastopamas vairākas topošās aktrises, kosmetoloģes, frizieres. Oriģinālu izvēli izdarījusi 6.b klases skolniece Anna Krakope, viņa nākotnes ceļu saista ar jātnieces vai zirgu treneres darbu, kā arī 4.b klases skolniece Paula Riekstiņa ar ieceri stāties bārmeņu rindās. Puišu vidū bija gan tēva piemēra un ieroču atribūtikas iedvesmots militārais darbinieks, gan kosmosa tehnoloģiju inženieri (Marsa zinātnieks, solārās enerģijas lādētājs). Bet pāris vecāko klašu audzēkņi pasākumā visai pretenciozi pieteica vēlmi strādāt Cēsu tirgū pie pārtikas stendiem. Kā ļoti atzīstamu var minēt faktu, ka lielākā daļa no “Druvas” aptaujātajiem skolēniem jau zināja, kas jādara, lai kaut nedaudz tuvotos savam sapnim, vienlaikus interesanti, ka tikai pāris skolēnu atzina, ka nākotnes profesija saistās ar ģimenes, vecāku paraugu.
Cēsu 2.pamatskolā bija vēl vairāki citi pasākumi, ieradušies arī audzēkņu vecāki, kas bērniem stāstījuši par savu profesiju.

Plašs pieteikto pasākumu spektrs bija arī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT), kur rīkoja sportiskas aktivitātes, atvērto durvju dienu, absolventu vizītes un citus. Direktora vietniece Paulīna Sukaruka “Druvai” gan atzina, ka visvisefektīvākais pasākums audzēkņu izpratnes veidošanai par savas izvēles pareizību tomēr ir aroda prakses. Pēc darba reālajā vidē audzēkņi atgriežoties ar jaunu skatījumu par to, kā pietrūkst zināšanās, ko vajadzētu darīt vai arī – pat pretēji – ka izvēlētā specializācija neder un jāmaina, kamēr vēl nav zaudēts pārāk daudz laika. Taču no vienreizējiem pasākumiem P.Sukaruka īpaši izceļ pašu veidoto “Iekāpšanu citas profesijas kurpēs”, kad, piemēram, topošie automehāniķi vai būvnieki iemēģina roku kulinārijā. Reizēm pat gadoties, ka kāds dvēseles aicinājumu negaidīti atrod tieši tajā, it kā tik tālajā profesijā. Šonedēļ arī tiek pieņemti audzēkņu radošie darbi par to, kā pašu apgūtā profesija varētu izskatīties pēc nedaudz vairāk nekā dekādes – izstāde “Manas profesijas dizains 2030” tehnikuma abās ēkās būšot aplūkojama vēl visu nākamo nedēļu.

Vēl dažādi pasākumi Karjeras nedēļas ietvaros notikuši Cēsu Pilsētas vidusskolā, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, kā arī citās mācību iestādēs, kuras savas aktivitātes oficiālajā programmā netika pieteikušas. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāle rīkoja pieņemšanas un sarunas ar 9.klašu skolēniem par karjeras tēmu, savukārt Cēsu novada Jauniešu mājā bija iespēja iepazīt pirmās darba pieredzes gūšanas formu – brīvprātīgā darba uzskaites sistēmu “Zelta briedis”.

Karjeras nedēļu organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra, dalībnieku skaits katru gadu palielinās. Ja pirmo reizi – 2012.gadā –pasākumi tika rīkoti vien piecās pašvaldībās, ieintriģējot ap deviņiem tūkstošiem dalībnieku, tad pērn piedalījās 47 pašvaldības, aptverot 114 tūkstošus dalībnieku. Šogad izglītojošos pasākumus par karjeras izvēli rīko jau 83 Latvijas pašvaldības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi