Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Iedzīvotāji labiekārto ezeru krastus

Jānis Gabrāns
23:00
20.07.2016
40
Img 9442 600 X 399 1

Vēsturiskā Cēsu rajona novados oficiālu peldvietu gan nav, taču daudzo ezeru krastos netrūkst iedzīvotāju iecienītu vietu, kur atpūsties un peldēties. Pašvaldības savu iespēju robežās rūpējas par to labiekārtošanu, uzturēšanu, kopšanu, un dažviet arī iedzīvotāji nāk talkā ar saviem labajiem darbiem, savu iniciatīvu.

Šajā nedēļā cēsnieku un priekuliešu iecienītajā peldvietā pie Niniera ezera uzstādīti soliņi, atkritumu urnas. To Priekuļu novada pašvaldības finansētā projekta “Sabiedrība ar dvēseli 2016” ietvaros īstenoja “Māja kokos” sadarbībā ar domubiedru kopu “Neformāla Niniera iedzīvotāju grupa”.

Kā stāsta viens no projekta īstenotājiem Valdis Valainis, pašvaldība atbalstījusi viņu projektu, piešķirot 700 eiro. Par šo naudu iegādāti kokmateriāli. Solu, atkritumu urnu izgatavošanu veica “Māja kokos”, pārējie palīdzēja citos darbos – krāsoja, uzstādīja, veica citus darbus. Tagad ezera krastā peldētājus un atpūtniekus priecē pieci soli, pārsvarā divvietīgie, viens četrvietīgais. Tie uzstādīti pie katras peldētavas, lai cilvēkiem ir, kur nolikt drēbes, vai piesēst tiem, kuri ezera krastā vēlas vērot saulrietu. Uzstādītas arī sešas atkritumu urnas, vēl taps pāris solu pie ugunskura.

“Redzot, cik apmeklēta ir peldvieta, nolēmām dot savu ieguldījumu. Ceram uz cilvēku sapratni, ka viņi novērtēs mūsu darbu un solus varēs izmantot vēl ilgi. Protams, padomājām, lai tie būtu droši, tāpēc veidojām tos samērā masīvus, atradām arī veidu, kā nostiprināt. Jo bija bažas, ka kāds solus var iekārot un aizvest uz savu dārzu vai pagalmu,” stāsta V. Valainis.

Priekuļu novada pašvaldības projektu vadītāja Vineta Lapsele informē, ka šogad konkursam “Sabiedrība ar dvēseli” tika piešķirts finansējums 3500 eiro, katrs projekts varēja saņemt atbalstu līdz 700 eiro. Konkursa mērķis – veicināt Priekuļu novada iedzīvotāju atbildību par savu dzīves vidi un uzlabot dzīves kvalitāti novadā. V. Lapsele gan atzīst, ka šogad iedzīvotāju interese par konkursu nav bijusi liela, saņemti vien daži pieteikumi: “Cilvēki laikam īsti neizprot, ka konkurss izsludināts tieši viņu kopējām interesēm. Pērn tika iesniegts vairāk projektu, šogad atvēlētie līdzekļi pat palika pāri. Grūti teikt, kāpēc tā. Varbūt trūkst intereses, varbūt laika ieceres īstenošanai. Niniera projekts uzskatāmi parāda, kas tas nav nekas sarežģīts.”

Viņa norāda, ka šis projekts varētu kalpot par labu piemēru, ko var izdarīt, ja ir vēlēšanās. Nekas nav sarežģīti, ne uzrakstīt projektu, ne īstenot, vajadzīga tikai iedzīvotāju interese uzlabot apkārtni. Nepieciešamības gadījumā pašvaldības speciālisti visu izskaidros, pamācīs.

V. Lapsele skaidro, ka urnu iztukšošanu nodrošinās pašvaldība, kas regulāri kopj teritoriju ezera krastā: “Ceram, ka cilvēki novērtēs paveikto. Pērn pašvaldība uzstādīja tualeti, diemžēl kādam laikam ugunskuram pietrūka kurināmā, un no durvīm tika izlauzti dēļi. Ezera krastā apgrozās daudz cilvēku, un atrodas tādi, kuri uzskata, ka var darīt jebko. Būtu ļoti žēl, ja labiekārtojums tiktu izdemolēts. Varbūt tieši bailes, ka darbs tiks izpostīts, dažu attur no iesaistīšanās labiekārtošanas projektos.”

Viņa norāda, ka projektu konkursi paredzēti arī mazākām iniciatīvām. Pērn kādas daudzdzīvokļu mājas biedrība īstenojusi projektu, sakopjot mājas pagalmu un izveidojot bērniem jaunu rotaļu laukumu: “Nav jau tā, ka šai vietai jābūt ļoti publiskai, tai jābūt vietai, ko izmantos vairāki, un daudzdzīvokļu mājās iespējams daudz ko paveikt.”

Ezera krasta labiekārtošanu atzinīgi novērtē arī cilvēki. “Druva” jau saņēma vairākus tālruņa zvanus, apmeklētāji teica paldies par paveikto. Netālu dzīvojošā Inga pastāstīja, ka šis bijis ļoti patīkams pārsteigums: “Uz ezeru dodos gandrīz katru dienu, un tagad šī vieta kļuvusi vēl patīkamāka. Ērti soli, skaistas atkritumu urnas, viss, kā nākas. Cerams, ka citi arī to novērtēs un ezera krasts būs vēl sakoptāks un skaistāks.”
Pārgaujas novadā ar pašvaldības atbalstu vairākus labiekārtošanas projektus kopā ar domu biedriem realizējis kempinga “Apaļkalns” īpašnieks Juris Leimanis. Pirms diviem gadiem viņš saņēma pašvaldības atbalstu soliņu uzstādīšanai ap Raiskuma ezeru.

“Pielikām savu finansējumu, un tapa vienkārši, skaisti, bet izturīgi soliņi. Pirmā gada laikā neviens netika salauzts, tāpēc pērn tapa līdzīgs projekts, un soli ir arī Auciema ezera krastā. Šogad atbalstīts projekts par kartes uzstādīšanu Gaujas krastā, laivotāju apmetnē pie tilta, kurā būs norādīts, kas skatāms šajā pusē Gaujai. Aktīvi piedalos šādos projektos, jo tā ir laba iespēja labiekārtot apkārtni. Gribas ticēt, ka cilvēki to novērtē, jo viss ir saglabājies. Esmu saņēmis tikai pozitīvas atsauksmes par soliņiem. Pašvaldības projektu konkursi ir iespēja ikvienam. Dažbrīd cilvēki kritizē, ka pašvaldība nedara to vai to, bet arī paši nepakustina ne pirkstu, lai kaut ko darītu sabiedrības labā. Te var izteikt ideju, un, ja tā būs derīga daudziem, pašvaldība to atbalstīs,” saka J. Leimanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi