Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Iedvesmas brīdī Dievs glāsta adatas

Druva
00:00
15.03.2008
20
200803141822331130

Musturdeķi, jaciņas, kleitas, šalles, seģenes, džemperi – daudzkrāsaini un daudzveidīgi rokdarbi apskatāmi izstāžu zālē ”Vecpilsēta”. To autore cēsniece, žurnāla ”Vides Vēstis” galvenā redaktore un radioraidījuma ”Zaļais vilnis” vadītāja Anitra Tooma. Pirms tam rokdarbus vērtēja Bauskā, izstāde bijusi ļoti apmeklēta.

”Izstādi varu sarīkot, jo pērn ”Latvijas Avīze” man pasūtīja sagatavot pielikumu ”Adīšana”. Gadu cītīgi adīju, lai būtu ko fotografēt izdevuma ilustrācijām, savukārt jau gadu katru mēnesi adu žurnālam ”Sieviete”,” stāsta Anitra un piebilst, ka nepārtraukti nākas izdomāt ko jaunu, lai būtu interesanti gan pašai, gan citām. Nošpikot nedrīkst, jo rokdarbnieces neapmānīt. Lielākā daļa izstādē redzamo darbu publicēti pielikumā ”Adīšana” un žurnālā ”Sieviete”.

Izstādē redzami Anitras pēdējos trijos gados tapušie darbi.

”Agrāko gadu nerādu, nav vērts. Lielais pagrieziens manā rokdarbnieces dzīvē notika, kad tīmeklī atradu adresi musturs.lv. Sāku runāties ar citām rokdarbniecēm. Man kā sabiedriskam cilvēkam gribējās paskatīties ap stūri, ierosināju satikties. Ideja guva lielu atsaucību. Pirms diviem gadiem satikāmies redakcijā. Tagad regulāri tiekamies Kuģu ielā krodziņā ”Mazā ceļmala”, dziju veikalā ”Musturs”, arī redakcijā. Pavisam esam ap četrdesmit sievietes, kuras nav kukažiņas un etnogrāfijā nestāv ar kājām un rokām, bet ielaiž sevī pasaules elpu, meklē idejas tīmeklī, parāda citām. Iedvesmojamies un dalāmies tajā, ko mākam, jo ar to nepelnām,” stāsta Anitra un izsaka pārliecību, ka vienalga divus vienādus rokdarbus radīt nav iespējams. Vasarā rokdarbniecēm bija pirmā nometne Pāvilostā. Šovasar viņas satiksies Ķoņu dzirnavās. Ne vienai vien atmiņā publiskā adīšanas diena Bastejkalnā, kas ieguva daudzu rīdzinieču ievērību.

Izstādē interesi piesaista divi lieli no maziem adījumu gabaliņiem kopā sašūti gobelēni. Tie ir

musturdeķi.

”Musturdeķis ir rokdarbnieču māsība, solidaritāte. Manā deķī nav neviena manis adīta gabaliņa, bet četrdesmit citu sieviešu darbi. Savukārt es divus mēnešus diendienā adīju, lai dotu pretī. Mazos dažādu krāsu gabaliņus bija grūti salikt kopā, jo kolēģēm skaidri nepateicu tēmu, vien aicināju iedvesmoties no Ivetas Vecenānes gobelēniem. Citas adītājas, piemēram, skaidri pateica, ka grib zāles deķi – tikai zaļos toņus, un tie taču ir tik dažādi,” stāsta Anitra un vedina apskatīt draudzenes Daigas Alksnītes musturdeķi ”Melnbaltais kino” – tikai melns un balts,” stāsta Anitra un atklāj, ka šajā deķī vienu gabaliņu noadījis vīrietis, kurš pirmoreiz rokās paņēmis adatas. Nevis skatījies, kā to darīt, bet klausījies Anitras saprātīgā padomā un mēģinājis. Kārlim Ozoliņam iznācis glīts un savdabīgs adījums. Šajā deķī ir arī krievu sieviešu adījumi.

Musturdeķi nu jau kļuvuši par globālu parādību. Ideja radusies Krievijā. Tur sievietes cita citai sūta savu adījumu gabaliņus pat no Kamčatkas uz Pēterburgu. Musturdeķi top arī citās valstīs. No Krievijas musturdeķu ideja atnākusi uz Latviju, un Anitrai tapis pirmais zināmais kopīgi radītais darbs.

Jau vairākus gadus Anitra Iļģuciema cietumā sievietēm māca adīt. ”Katru gadu pāris kartupeļu maisus ar liekajiem, maziem, citiem dzijas kamoliņiem aiznesu uz cietumu. Cietumā sievietes no tiem

rada brīnišķīgus darbus. Kā viņas aizraujas,” atzīst Anitra un piebilst, ka agrāk adot ļoti centusies noadīt to, ko iedomājusies. ”Tagad

adu un brīnos, kas iznāk. Rokas strādā, Dievs glāsta adatas. Jūtos laimīga,” saka rokdarbniece. Anitra uzsver, ka viss, ko viņa dara , tā vai citādi ir nemateriāls – radio raidījums aizskan, žurnāla raksts nonāk pie lasītāja, bet viņai gribas kaut ko darīt ar rokām. ”Arhitekts Raitis Jelēvičs reiz teica, sen esot novērots, ka sakarīgi cilvēki domā ar rokām. Adījumi – tās ir manas domas ar rokām. Man patīk tā izteikties,” domās dalās Anitra un turpina: ”Likās, neko jaunu vairs izdomāt nevaru, mainīju labisko un kreilisko, veidoju faktūras, izmantoju efektdzijas, smalko mohēru. Sūrojos tīmeklī, māsas ieteica, lai sāku tamborēt. Tagad manas rokas atklāj frīformu tehniku.”

Arī adīšanai Anitra nav atmetusi ar roku. Top adījumi bez vīlēm – kleitas, džemperi. Un padomi, kurus var lasīt žurnālā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi