Lai uzlabotu satiksmes drošību un infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai, Gulbenē pārbūvēs Brīvības ielas posmu, iekļaujot tajā apļa veida krustojuma izbūvi Brīvības un Miera ielas krustojumā.
Kā aģentūru LETA informēja Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica, iecere jau ir apstiprināta Reģionālās attīstības koordinācijas padomes sēdē, kas nozīmē to, ka ir gandrīz 100% garantija iegūt Eiropas Savienības fondu finansējumu projekta realizācijai. Vēl jāiesniedz projekta pieteikums “Infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai Brīvības ielas zonā” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Brīvības ielas zonā atrodas vairāk nekā 20 uzņēmumi – SIA “Rubate”, SIA “Rukart”, SIA “Betons PR”, PS RRD, SIA “Konto”, SIA “Emzes”, SIA “Madara 89”, SIA “Baltic Agro” u.c. Lielākā daļa no uzņēmumiem ir saistīta ar eksportu un kravu pārvadājumiem, kas rada lielu noslodzi ceļa konstrukcijai, kā rezultātā asfaltbetona segums ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī – izveidojies plašs plaisu un bedru tīkls.
Gulbenes novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis norāda, ka tiek plānots pārbūvēt Brīvības ielas posmu, sākot no Svelberģa līdz Brīvības ielai 67, kā arī Lapu ielu, kas ved uz uzņēmumu “Baltic Agro”, un ceļu “Brīvības-Brīvības 87”, kas ved uz uzņēmumiem “Rubate” un “Konto”.
“Vislielākās pārmaiņas skars iebraukšanu Gulbenē no Smiltenes puses. Tur projekta apstiprināšanas gadījumā plānots izbūvēt apļa veida krustojumu ar pieciem pieslēguma ceļiem – Smiltenes, Lapu ielas, Miera ielas, Naglenes ielas un Brīvības ielas virzienos. Šādā veidā mēs uzlabosim satiksmes drošību. Šobrīd, piemēram, ja vēlas no Miera ielas nogriezties pa kreisi uz Brīvības ielu vai no Brīvības ielas uz Miera ielu, rodas bīstamas situācijas, jo krustojums ir nepārredzams. Problēmas, it sevišķi ziemā, ir autobusiem un kravas automašīnām, kas izbrauc no Miera uz Brīvības ielu,” uzskata Barinskis.
Viņš skaidro, ja krustojumā ir jādod ceļš citiem transportlīdzekļiem, rodas grūtības atsākt kustību, jo nevar uzbraukt augšā kalnā. Aplis organizēs iebraukšanu pilsētā, būs jāsamazina braukšanas ātrums, nevarēs vairs “iztraukties” cauri pilsētai.
“Apli veidosim maksimāli lielu – aptuveni 40 metru diametrā, iespējams, ar divām joslām. Šim nolūkam ir nolemts iegādāties nekustamo īpašumu – zemi 0,4018 ha platībā un dzīvojamo māju Brīvības ielā 106 jeb bijušo veikalu “Marķīzs”, kuru nojauksim, lai būtu pietiekoša vieta apļa izbūvei,” piebildis Barinskis.
Lai apli izbūvētu vienā līmenī, plānots veidot uzbērumu, un Miera iela tiks pacelta uz augšu. Tāpēc šī iela savulaik netika pārbūvēta līdz galam, jo bija iecere tuvākajā nākotnē veidot satiksmes mezglu, līdz ar to neradot situāciju, ka ir jādemontē nesen ieklāts asfalts.
Tiek plānots, ka rotācijas apļa izbūve varētu izmaksāt ap 500 000 eiro. Gala summas tiks noteiktas pēc iepirkumu procedūras. Ļoti iespējams, ka nekustamā īpašuma iegādi varēs iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās, bet šobrīd šim nolūkam pašvaldība ņems aizņēmumu Valsts kasē uz 10 gadiem.
Brīvības ielas posma pārbūves projektā iecerēts izbūvēt lietus kolektorus, nomainīt ielu apgaismojumu, izbūvēt ietvi, kas apvienota ar veloceliņu, kā arī sakārtot dzelzceļa pārbrauktuvi, kas atrodas pie Brīvības un Zvaigžņu ielas krustojuma.
“Tā kā plānojam iesniegt projektu, nav lietderīgi šobrīd investēt finanses šo sliežu sakārtošanā. Otra dzelzceļa pārbrauktuve, kas ir tuvāk Brīvības un Bērzu ielas krustojumam, jau tika sakārtota pērn par pašvaldības līdzekļiem. Atlikušo Brīvības ielas posmu nevaram iekļaut projektā, jo tajā teritorijā nav ražošanas uzņēmumu un industriālās teritorijas. Turklāt kritiskie posmi gar slimnīcu un luterāņu baznīcu ir savesti kārtībā. Ne visai labs posms ir gar veikalu “Beta”, bet veikali diemžēl neiekļaujas atbalstāmajos nosacījumos,” atklājis Barinskis.
Provizoriski jūlijā plānots sagatavot projektēšanas uzdevumu, līdz gada beigām izstrādāt tehnisko projektu, bet būvniecības darbus veikt 2017./2018.gadā.
Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 3 254 404 eiro. No tām 2 766 243 eiro ir Eiropas Savienības fondu finansējums, savukārt pašvaldības līdzfinansējums plānots 15% jeb 488 161 eiro apmērā.
Gulbenes novada dome projekta pieteikumu plāno iesniegt Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskajam atbalsta mērķim “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”.
Komentāri