Gudrs prot arī lustēties. Un tā paaudzēs

Vecpiebalgas svētkiem šovasar bija dots nosaukums “Prāts un luste”, tā savienojot cilvēka dzīvē būtiskāko, jo, ja priecīgs un gudrs prāts, daudz var sasniegt.

Nedēļas nogale, kā jau Vecpiebalgā, sākās ar kultūrvēsturisko konferenci “Piebalgas prāts”. Tika meklēta un rasta atbilde, ka tā pamats visos laikos ir skolotājs.

“Andžam Rātminderam šogad 220. Viņš izskolojis lielu daļu vecpiebaldzēnu, skolojis skolotājus. Bijis izglītības pamatakmens 19.gadsimtā, tāpēc šovasar  runājam par izglītību, par prātu, par cilvēkiem, kuri dzīvē ko sasnieguši,” sacīja Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule, bet kultūrvēsturnieks Jānis Polis uzsvēra, ka par Piebalgas skolotājiem un šejienes gudrajiem prātiem varētu stāstīt divas nedēļas no vietas un vēl nepieminētu visus.

“Domājot dižo skolastēvu, aizdomājāmies par ceļiem, ko mērojuši Piebalgas prāti, par to, kas īsti ir šī prāta pamatos, un, saprotams, par ievērojamām personībām, kuru devums Latvijai un Piebalgai nav pārvērtējams,” atgādina L.Grudule.

Kultūrvēsturnieks J.Polis atgādināja Piebalgas skolu vēstures gaitu no    1690.gada, kā arī par mācītāja Šilinga dzimtu un pas­torāta privātskolu, kas darbojās 19.gadsimta sākumā. Muzejniece Andra Ķīse pavēra savas bijušās Kaudzīšu, kādreizējās Ogrēn­skolas sendienu lappuses.    “Matīsa Kaudzītes sarakstītā hronika ir interesanta, ietilpīga. Tajā ne tikai par skolu, arī sabiedrību, kā tā mainās, aug, kā pieņem vai nepieņem jauno. Daudzi izteikumi un viņa aktualizētās problēmas nav mainījušās – dzimstība samazinās, attieksme pret skolotājiem. Viņš uzsver, ka jaunajai paaudzei vairs nav svarīgas tās vērtības, kas viņu vecākiem, vecvecākiem. Matīss raksta, ka studenta vārds vairs nav tāds kā kādreiz, aizņēmumu var paņemt un meklēt veidus, kā neatdot,”    “Druvai” pastāstīja muzejniece    un uzsvēra, ka Matīss bijis labs vērotājs un par to, kas notiek apkārt, viņam bija savs vērtējums.

Andrai Ķīsei Jānis Polis Kaudzīšu skolā mācīja fizkultūru, bet    Kaudzīšu muzejā kā filoloģijas studentei vadīja praksi. Tagad viņa vada E.Veidenbauma muzeju. Savukārt novadpētniece Vēsma Johansone atklāja jaunpiebaldzēnu izglītības ceļus  ārpus Latvijas, bet “Orisāres” krājuma glabātāja Daiga Šatrovska pavēra interesi par Artūru Vanagu, vēsturnieks Tālis Pumpuriņš atgādināja, ka Cēsīs pazīstamā Millera skola saistīta ar piebaldzēnu Kārli Milleru.    Viņš arī atgādināja, ka ne jau skolotājs Atis Kronvalds izvēlējās Piebalgu, Piebalga izvēlējās viņu un ataicināja. Vecpiebal­dzēni gatavojas skolotājas un dzejnieces Adīnas Ķirškalnes 110 gadu jubilejai,    un pamatskolas direktore Ilona Strelkova interesentus izveda pa viņas gaismas ceļu.

“Piebaldzēnu ceļus un likteņus nekad nebeigs pētīt,” pārliecināta L.Grudule.

Konferencē dzirdētais un uzzinātais raisīja gan pārdomas, gan atmiņas, jo te satikās bijušie Kaudzīšu skolas audzēkņi. Aleksandram Kiršteinam vēl mājās liecība kā Ogrēnskolas skolniekam. “Mana vecāmamma, viņas brāļi, tēvs un manas meitas – visi esam mācījušies Ogrēnskolā un Kaudzīšu skolā,” “Druvai” uzsvēra Velta Dāldere.
 

Piektdienas vakarā nu jau tradicionālais izbrauciens ar vellapēdu pulcēja vairāk nekā 70 (vismaz tik bija reģistrējušies)    dalībnieku. Arī tēma tā pati, kas konferencei – skolmeistars. Uz dažādu gadu velosipēdiem kāpa dažādu gadu un paaudžu skolotāji, katrs iedzīvojoties savā tēlā. Visi sabrauca laukumā pie “Ūdensrozēm”, kur bija gan pārsteigumi, gan koncerts un balle.

Piebaldzēniem svētki nav iedomājami bez tirgus. Ja arī neko nenopirksi, būsi kaimiņus redzējis, jaunumus dzirdējis un pārliecinājies, ka atkal viss kļuvis dārgāks.

“Mazajās Kalniņa dienās šoreiz bija mazāk apmeklētāju nekā pērn, kad bija rekordliels skaits. Tika pārdotas 600 biļetes, tas nav maz. Tradīcijai ir spēks,” saka Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna un piebilst, ka svētki Vecpiebalgā aizvadīti godam. Katrs tajos varēja izraudzīties to, kas interesē pašam vai ģimenei, jo bija gan izrāde bērniem, putu ballīte, gan radošas aktivitātes visai ģime-nei, gan foto izstāde “Piebaldzēns”.