Cēsu Vēstures muzeja krājumu glabāšana kļuvusi bagātāka ar speciāli gatavotiem skapjiem ieroču un citu kara piederumu novietošanai.
Gatavojoties muzeja nakts pasākumiem, vēlējumu piedalīties izteica apgāda “Zvaigzne ABC” vadība. Ieceres būtība – muzeja nakts laikā veikalam darboties un piedāvāt apmeklētājiem visu, kas tajā nopērkams. Reizē tika izteikts priekšlikums atbalstīt muzeju ar reālu devumu tam.
Sarunas turpinājās, un apgāds izšķīrās par skapju izgatavošanu ieročiem un citiem militāra rakstura krājuma priekšmetiem. Pirms Jāņiem apgāds skapjus nogādāja Cēsīs. Un tūlīt sākās krājuma ievietošana jauniegūtajos skapjos.
Muzejam veicies arī tāpēc, ka, turpinot aizbildņu meklēšanu konkrētiem krājuma priekšmetiem, Cēsīs dzīvojošais un Lattelecom strādājošais Ruslans Belousovs pieteicās par aizbildni ieroču un citu militāra rakstura krājumam.
Sarunā ar Ruslanu pārliecinājos, ka diezin vai mūsu rajonā ir vēl otrs tik labs kara lietu zinātājs, sākot no 18. gs.
Ruslans ir dzimis cēsnieks, pa brīdim kopā ar vecākiem pabijis citur, taču pēc dienesta armijā un studijām Rīgas Tehniskajā augstskolā atgriezies Cēsīs.
Ieroču krājumus viņš apstrādā, sistematizē un novieto glabāšanā skapjos kopā ar muzeja speciālisti Ivetu Bērziņu. Muzeja direktore Dace Tabūne par šādu komandu ir gandarīta un spriež, ka šī muzeja krājuma daļa ir zinošu cilvēku rokās. Iveta smej, ka konsultants ir arī mājās, jo viņas dzīvesbiedrs līdz aiziešanai pensijā strādājis zemessardzē.
Ieroči un citas militārlietas Cēsu muzejā krājušās jau kopš tā atvēršanas. Daudz kas iegūts kādreizējo muzeja ekspedīciju laikā. Ir ne mazums retumu. Pirmā pasaules kara krievu dragūna pīķis ar ierakstītu īpašnieka vārdu. 18. gs. mortīra, tiesa, lietota civiliem nolūkiem. Pirmā pasaules kara laika Austroungārijas karavīra dzērienu blašķe. Šī paša laika krievu gāzmaskas kārba. 19. gs. sākuma krievu armijas sapiera nazis, kurš bijis lietojams arī kā zāģis. Un vēl daudz kā cita.
Īpašs stāsts par kājnieki durkli. Franču armijā tāds tapis 19. gs. 30. gados, atdarinot romiešu ieroci. Pēc gadiem 15 līdzīgu ieviesa krievu armijā. Abi šie ieroči ir Cēsu muzeja krājumā. Pēc tam līdzīgus durkļus ieviesa angļi un amerikāņi. No šīs četrinieku saimes divi ieroči ir Cēsu muzejā. Šķiet, dažā nacionālā kara muzejā to būs pat mazāk.
Muzeja darbinieki uzskata, ka R. Belousovs un I. Bērziņa varētu vadīt interesantas mācību stundas pie ieroču skapjiem. Tās būtu interesantas ne tikai skolēniem, īpaši puišiem, bet arī pieaugušajiem, sevišķi ar valsts aizsardzību un drošību saistītajiem.
Apgāda “Zvaigzne ABC” skolu informācijas centra vadītāja Regīna Riekstiņa ir gandarīta, ka apgāda sadarbība ar Cēsu muzeju sākusies tik veiksmīgi: “Mūsu veikali naktī atvērti un pirmoreiz darbojās šogad muzeju nakts laikā vairākās vietās Latvijā. Cēsnieki sadarbībai vienmēr bijuši atsaucīgi. Domāju, ka apgādam būs vēl ne viena vien muzeja nakts kopā ar cēsniekiem, būs arī citas abpusēji izdevīgas sadarbības formas.”
Komentāri