Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Grāmatā Uzvaras pieminekļa simts gadi

Sarmīte Feldmane
00:00
03.07.2025
139
Gramat

Pieskāriens vēsturei. Guna Rukšāne un Māris Niklass izpētījuši, kā tika celts un atjaunots Cēsu Uzvaras piemineklis. FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsnieki un Latvijas vēstures interesenti saņēmuši Māra Niklasa un Gunas Rukšānes grāmatu “Cēsu Uzvaras pieminekļi”.   

Tajā M.Niklass izpētījis    pirmā Uzvaras pieminekļa celtniecības rīcības komitejas protokolus, atklājas diskusijas, pretrunas, līdz toreiz cēsnieki vienojās, kur un kādam tam būt. Tās ir laikmeta liecības, kuras novērtēs ne tikai tie, kam tuva vēsture, bet arī tie, kuriem patīk saistoša lasāmviela, turklāt par notikumiem tepat pirms simts gadiem.

G.Rukšāne lasītājus aizved Atmodas gados, kad cēsniekos dzima ideja atjaunot okupācijas varas nojaukto pieminekli. Un atkal diskusijas, pretrunas, līdz tiek panākta vienošanās.

Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš    atgādina, ka par Cēsu Uzvaras pieminekli savulaik daudz rakstīja vēsturnieks, cēsnieks Daumants Vasmanis. “Māris Niklass bija pieminekļa atjaunošanas iniciators. Viņš bijis klāt notikumos, sarunās, kas nav atspoguļotas dokumentos, publikācijās. Šie fakti, notikumu detaļas, ja nebūtu grāmatā, ar laiku pazustu,” “Druvai” teica T.Pumpuriņš.

Grāmatu izdevusi “Jumava”. Tās vadītājs Juris    Visockis atklāja, kā radusies ideja par izdevumu. Nejauši pie Ērika Hānberga saticis Māri Niklasu. Mājastēvs pastāstījis, ka cēsnieks atjaunojis Uzvaras pieminekli Cēsīs un vēl citus ar Brīvības cīņām saistītās piemiņas vietas. Tad arī izskanējusi ideja, ka par to jāraksta, un Ē. Hānbergs uzreiz bildis, lai M.Niklass raksta.    Viņš uzaicināja G.Rukšāni, un tapa grāmata. “Abi esam autodidakti. Vēsturnie­kiem, protams, būtu citāda grāmata, jo viņi grib aizrakties līdz saknei, bet katram notikumam ir taciņas pa labi un kreisi. Vēstur­nieki grib tās izstaigāt, izpētīt. Tā pie grāmatas netikt. Par Atmodas laiku, par pieminekļa celtniecību daudz rakstīts periodikā, “Druvā”. Bija interesanti un patīkami atcerēties cilvēkus un notikumus, kuri toreiz vienojās un strādāja, lai Vienības laukumā būtu Uzvaras piemineklis,” teica G.Rukšāne un uzsvēra, ka daudz palīdzēja vēsturnieki Cēsu muzejā Dace Tabūne un Tālis Pumpuriņš.

G.Rukšānei ar Cēsu kauju atceres pasākumiem , kuru rīkošanā piedalījusies, saistās dažādas atmiņas. Arī tādas, par kurām šodien pasmieties un pabrīnīties. 1994.gadā 22.jūnijā bija iecerēts vērienīgs Cēsu kauju atceres sarīkojums. Cēsīs ieradās Igaunijas prezidents Lenards Meri un Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
“Mums arī bija    uzticēts izvadāt viesus pa Cēsu kauju vietām. Pirms tam aprīlī ar Tāli Pumpu­riņu, Mārtiņu Grundmani, Andu Vilku izbraucām maršrutu, un viss bija skaidrs. Pie tā kalniņa, pie tās upītes, tur akmens, tur piemineklis. Bet jūnijā viss bija salapojis, ne vairs kalniņa, ne upītes. Kā angļu valodas pratējai man bija uzticēts vadīt Igaunijas Kuperjanova bataljona    puišus. Viss notika raiti – Veikšāri, Līvi, Veselava… Tad Jaunraunas kapsēta.    Vēl šodien atceros, kā eju pa priekšu, aiz manis tiek nests melnais karogs ar miroņgalvu, tad vainags un seko karavīri pilnā uniformā.  Gāja viņi ne jau pastaigas solī.

Ieejot pa galvenajiem vārtiem, šķita, ka jānogriežas pa kreisi, bet tad piemetās vadātājs. Nogriezos pa kreisi, bet pieminekļa nebija. Puiši soļoja aiz manis. Tad pagriezos pa labi un sapratu, ka esmu nogriezusies pāris celiņu par ātru. Puiši militārā solī sekoja. Parastai tūristu grupai, lai apdomātu, kur iet, kaut ko pastāstītu par latviešu kapu kultūru, bet ne jau viņiem. Bet apstāties nedrīkstēja. Aizgā­jām līdz kapsētas mūrim, griezāmies atpakaļ. Bija jātrāpa īstajā celiņa.    Atradām pieminekli,” atmiņās raksta G.Rukšāne un piebilst: “Kad vēlāk citiem stāstīju, viņu izbrīns bijis patiess, jo tik mazā kapsētā grūti apmaldīties. Redz, ka var, ja bataljons aiz muguras un galva vairs nestrādā.”

Vēl jāatgādina, ka 1994.gada 22.jūnija pasākumā kā goda viesis piedalījās arī pēdējais dzīvais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alberts Ameriks. Cēsu muzejs bija norises centrālā vieta. Togad tapa T.Pumpuriņa grāmatas “No zobena saule lēca” un “Kad lielgabali dziedāja līgo”, tika atklāta izstāde.

Pēc gadiem katras atmiņas kļūst par neatkārtojamu vērtību. Tās atklāj savu laiku, cilvēkus, notikumus, viņu izlēmību, drosmi vai gluži otrādi – bailes, neticību.

M.Niklasa un G.Rukšānes grāmata “Cēsu Uzvaras pieminekļi” parāda cēsniekus, kuriem vienmēr svarīgi bijis novērtēt, cienīt un pateikties tiem, kuri cīnījās par brīvību, un šo vēsti nodot nākamajām paaudzēm..

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi