Cēsu kauju 89.gadadienas atcerei
cīnītāju piemiņas vietās – Straupes pagasta Plācī, pie nezināmā karavīra kapa Ieriķos, Cēsu pulka Skolnieku rotas 1919.gada 6.jūnija kauju
pieminekļa pie Līvu pagastnama, pie igauņu nezināmā karavīra kapa Drabešu “Veišāros”, Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa Cēsīs, Raiskuma kapos pie pieminekļa kritušajiem Brīvības cīņās,
pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Cēsīs, Lejas kapos, pie pieminekļa igauņu karavīriem Veselavas kapos, pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas un Igaunijas karavīriem pie Raunas upes tilta Priekuļu pagastā, Liepā pie brīvības cīnītāju pieminekļa – sagūla ziedi.
Godinot kritušos latviešu un igauņu karavīrus, Cēsīs, Vienības laukumā, notika piemiņas pasākums. “Šodien vērts atcerēties, ka tieši Cēsu kaujas bija izšķirošais pavērsiens Latvijas un Igaunijas vēsturē, nebūtu tāds iznākums, nebūtu Latvijas un Igaunijas brīvvalsts, nebūtu iespējas atjaunot valstiskumu,” atgādināja rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns uzsvēra, ka Cēsu kauju 89. gadadiena
Latvijas armijai nozīmē ļoti daudz. “Mēs, Latvijas karavīri, paturēsim piemiņā brīvības cīnītājus,” sacīja komandieris un atgādināja, ka cīņas nebūtu iespējamas bez brāļiem igauņiem. Vienotība arī turpmāk ir ļoti svarīga, jo bez tās nav iespējama brīvība.
Igaunijas Kuperjanova bataljona rotas komandiera, leitnanta Salodara vectēvs pirms 89 gadiem cīnījies pie Cēsīm. “Te bija mans vectēvs. Kas kopējs igauņiem un latviešiem? Valoda ir atšķirīga, kultūra atšķirīga, mūsu valstis ir atšķirīgas, bet mūsu vēsture ir vienota. Mūs skāruši gan izsūtījumi, gan kari, tāpēc jo vairāk mums jāturas kopā par tēvzemi,” uzrunājot cēsniekus, sacīja igauņu karavīrs.
Arī Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders uzsvēra, ka Cēsu kauju atceres diena ir apliecinājums divu tautu brīvībai. “Pieminot kaujas, mums ir skaidri un stingri jāapzinās, ko nozīmē tautu vienotība. Svarīgi atcerēties vēsturi, lai mēs būtu droši par šodienu, jo straujajā pasaules ritmā mazām tautām jābūt vienotām. Tikai tā varam būt droši par neatkarību, pastāvēšanu, savu tālāko likteni, ” sacīja Cēsu domes priekšsēdētājs. Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš vēlreiz atgādināja, ka 1919.gada notikumi rāda – par brīvību ir jācīnās. “Pasludinātā brīvība vēl neko nenozīmē. Kad šodienas Latvijā bieži dzirdu sakām, ka nezina, kā dzīvos, ko darīs, reizēm jāpaskatās vēsturē. Jaunieši atdeva dzīvību par dzimteni, lai mēs šodien dzīvotu brīvā Latvijā. Mēs esam te, lai godinātu latviešu un igauņu karavīrus, nevis kurnētu, zūdītos par šodienu, bet pozitīvi skatītos
uz notikumiem Latvijā, kā mēs varam cits citu iedrošināt un stiprināt. Mums jāturpina cīnīties par Latviju,” sacīja virskapelāns.
Māris Niklass atgādināja, ka novadnieks Markus Gailītis, būdams Ziemeļlatvijas komandants pēc vācu 16. aprīļa puča,
rekvizēja vācu muižas, kuru saimnieki bija pret brīvvalsti. Tas arī deva iespēju pirmajai Saeimai pieņemt zemes reformas likumu, un latvietis pēc daudziem gadsimtiem kļuva saimnieks savā zemē. “Vai mēs godam pratīsim savu zemi nosargāt un paturēt īpašumā,” rosinot pārdomāt, sacīja Māris Niklass.
Svinīgajā pasākumā klāt bija Cēsu garnizona vienību un Igaunijas bruņoto spēku Kuperjanova bataljona karavīri, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Goda sardzē pie Cēsu Skolnieku rotas karoga stāvēja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas audzēkņi.
NBS štāba bataljona vienība cēsniekus priecēja ar defilē programmu, ar interesi visi noskatījās
Cēsu garnizona vienību parādi.
23.jūnijs Igaunijā ir Uzvaras diena. Rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass piedalījās svinīgajā pasākumā Tallinā, kurā klāt bija kaimiņvalsts vadītāji, notika armijas parāde. “Ar Igaunijas bruņoto spēku vadību pārrunājām Cēsu kauju 90.gadadienas atzīmēšanu. Šim abām tautām nozīmīgajam notikumam, tāpat kā pirms pieciem gadiem, jānotiek ar valsts vadītāju piedalīšanos,” “Druvai” pastāstīja Māris Niklass.
Komentāri