Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Goda vietā – lupatu deķi

Druva
23:00
11.04.2008
44
200804120148396365

Izstāžu zālē “Vecpilsēta” apskatāma

Gunas Miķelsones izstāde „Lupatu grīdas ceļi”.

Kopš seniem laikiem Latvijā bija pazīstami lupatu deķi , tos sauca arī par zirgu deķiem. Latvieši, praktiska tauta, izmantoja nolietotos apģērbus kā audu materiālu paklājiem. Tā vecais pārtapa jaunā. Šodien lupatu deķi ir ne tikai lauku mājās, tie papildina mūsdienīgus telpu interjerus. Dažkārt saka – lupatu gobelēni, jo tie patiesi ir mākslas darbi.

“Cilvēkiem patīk. Par to liecina pircēju interese gadatirgos, pasūtījumi,” saka audēja Guna Miķelsone. Viņa nav mērījusi, cik metru vairāk nekā desmit gados noausts. Lupatu deķi tiek austi tekstillentīšu tehnikā uz rokas stellēm. Velkos viņa izmanto tikai lina diegus, bet audos noder

lietoti, dažādu materiālu apģērbi. “Jo daudzkrāsaināki ir vecie apģērbi un audumiem daudzveidīgāka faktūra, jo interesantāks iznāk deķis,” saka Guna un piebilst, ka divu vienādu lupatu deķu nav, katrā ir oriģināls un neatkārtojams krāsu salikums.

“Ko tik šajos gados neesmu audusi,” pārcilājot noaustos darbus, saka audēja un pauž pārliecību, ka darināt var brīnumskaistus un neparastus deķus. Viņas stellēs tapuši tādi, uz kuriem iezīmējas šaha galdiņš, labirints, bambusu birzs, japāņu ķiršu dārzs, bet, ieaužot lapsādas un trušādas kažoku un vēl klāt pieliekot zeltītu trikotāžu, iznācis īsts mākslas darbs “Zaķa un lapsas zeltas kāzas”. “Latviešiem patīk smilšu, akmens toņi, arī zaļie, kuru izvēle ir maza, jo nav tik daudz zaļu apģērbu. Es nekrāsoju materiālus, tāpēc jāiztiek ar tām krāsām, kādas ir. Man patīk ceriņu krāsas, arī tādi dzīvi toņi, kas raksturīgi Jāņu naktij, tad jūtams ritms,” stāsta audēja un piebilst, ka cilvēki jau darbus vērtē pēc tā, vai tie iederas interjerā. Gunas Miķelsones lupatu deķi rotā gan vairākus viesu namus, gan kafejnīcu Lietuvā. Tie redzami arī Dārziņa muzejā “Jāņaskolā”. “Klausījos Dārziņa mūziku un audu. Tie bija īpaši darbi, tikpat krāsaini kā Dārziņa mūzika,” stāsta audēja.

Ja kādreiz lupatu deķus izmantoja vien kā grīdas celiņus vai ziemā apsedza zirgus, mūsdienās tie kalpo kā paklāji, pārklāji dīvāniem un krēsliem, redzēti arī pie sienas kā gobelēni. “Ir bijušas reizes, ka noaužu deķīti, ko nolikt pie gultas, lai kājām silti, bet saimnieks to uzklāj uz gultas stūra, jo labi izskatās,” stāsta Guna Miķelsone un turpina: “Lai gan lupatu deķu audēju Latvijā ir daudz, vairākkārt esmu dzirdējusi, ka mani ir atšķirīgi. Droši vien tāpēc, ka tajos ielieku savu enerģiju, labās domas. Es daru to, kas man ļoti patīk,” atzīst audēja.

Gunas Miķelsones un Brīvdabas muzeja lietišķās mākslas studijas „Auseklis” metālkalumu izstāde apskatāma visu aprīli.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi