Gaujas baseina upēs paaugstināts ūdenslīmenis

Gaujas baseina upēs un kopumā Latvijas valsts austrumdaļas upēs ūdenslīmenis pēc aizvadītajām lietavām ir paaugstināts. Lietus uzplūdu maksimumi šovasar ir lielāki nekā šī pavasara palos, zina teikt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti.

Maija vidējā upju notece Gaujas baseinā bija krietni virs ilg­gadēji vidēji novērotajām vērtībām – 116% no normas, paskaidro LVĢMC. Arī jūnijā un jūlijā Gaujas baseinā tika novērots ekstremāli liels ūdenīgums (upju notece) – attiecīgi 363% un 356% no normas vērtībām.

“Pēc ilgstošām lietavām Gaujas un to pieteku ūdens līmenis ir biji ļoti mainīgs, novērojumi un dati liecina, ka augstāks nekā iepriekšējās vasarās,” “Druvai” apstiprina arī Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Administratīvās daļas vadītājs Mārtiņš Zīverts. Viņš piebilst: “Pie attiecīga ūdens līmeņiem plūdu riska zonas izveidojas gar upes krastiem, plūdu tiešo ietekmju zonās- vecupēs, palienēs, ieplakās un tamlīdzīgās vietās:”

Jāpaskaidro, ka Gaujas upju baseinu apgabals atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Šai apgabalā ietilpst Gaujas, Salacas un Rīgas jūras līcī ietekošo mazo upju baseini, kā arī Burtnieku ezers ar tā pietekām. Apgabala kopējā platība ir 13051 km² jeb 20,2 % no valsts kopējās teritorijas.

Kā informē LVĢMC, lietus radīti plūdi ir saistīti ar nokrišņu daudzumu, intensitāti un izplatības areālu, kas mazajās upēs var izraisīt strauju ūdens līmeņa celšanos un teritoriju applūšanu. Pilsētās intensīvi nokrišņi var radīt strauju ūdens pieplūdumu un pārsniegt lietusūdeņu noteksistēmu maksimālo novadītspēju.

“Copernicus” Eiropas plūdu informācijas sistēmas (EFAS) aprēķini rāda, ka pašlaik Latvijas austrumu daļā augsnē uzkrā­jas anomāli augsts mitruma daudzums. Arī LVĢMC dati liecina, ka sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā trīs mēnešu periodā valsts austrumu daļā ir ekstremāli augsts. Kad augsne kļūst pārmitra, tā vairs nespēj uzsūkt ūdeni lietainā laikā, un tā rezultātā upju ūdenīgums un ūdenslīmenis upēs ir paaugstināts. Tas ne tikai rada applūšanas riskus, bet arī veicina upju krastu eroziju.

Par šo faktu Latvijas Uni­ver­sitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis teic: “Upju krastu erozijas process ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet visvairāk no upes ūdens apjoma, straumes ātruma un krastos esošo nogulumu noturības pret izskalošanu. Lat­vijas upju krastos pārsvarā atsedzas leduslaikmetā vai pēc tā veidojušies nenoturīgi nogulumi, kuri samērā viegli nobrūk un ir izskalojami. Izturīgāki ir senie devona perioda smilšakmeņi un dolomīti, kuri atsedzas, piemēram, Gaujas un Daugavas krastos. Ilgstošas lietavas palielina gan ūdens apjomu, gan straumes ātrumu upēs. Turklāt palielinātā mitruma dēļ paaugstinās grunts­ūdens līmenis un samazinās nogulumu noturība pret izskalošanu. Pieaug arī nogāžu procesu (gravu veidošanās un noslīdeņi) iespējamība. Tādējādi ilgstošas lietavas būtiski sekmē upju krastu eroziju.”

Savukārt M.Zīverts akcentē paaugstināta ūdenslīmeņa ietekmi uz infrastruktūru. Viņš stāsta, ka augstais ūdens līmenis Gaujā un tās pietekās rada papildu riskus laivotājiem, makšķerniekiem un dabas baudītājiem pie ūdens. Infrastruktūru negatīvi ietekmē galvenokārt intensīvās lietusgāzes, kas appludina zemākās vietas un bojā taku un ceļu virskārtu, veidojas izskalojumi un zemes erozija. “Vairākos dabas taku posmos Siguldā, Sigulda – Mur­jāņi pēc stiprām lietavām applūduši taku posmi, izveidojot vairāku metru 10 -30 centimetru dziļas ūdens bedres. Šādos apstākļos koka konstrukciju – tiltu, laipu -virsmas kļūst slidenas, un mitrums būtiski ietekmē tās kalpošanas laiku un lietošanas drošumu,” atzīst M.Zīverts.
Šonedēļ vēl katru dienu kādā no valsts reģioniem bija paredzams lietus, vietām ari pērkona negaiss, tāpēc vides izžūšana un ūdenslīmeņa pazemināšanās intensitāte nebūs ātra, bet intensīvu lietusgāžu gadījumā var tikt novērota atkārtota ūdenslīmeņa paaugstināšanās ūdenstilpēs.

Jūlijs bija nokrišņiem bagāts, gandrīz visās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu mēneša norma. Arī augusta pirmās dienas vietām atnesa stipru lietu, lielākais nokrišņu daudzums ir reģistrēts Rīgā, kur līdz 4. augustam nolija 43.5 mm, kas ir jau gandrīz puse no mēneša normas.

Jūlijā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,9 °C, kas ir 1,1 °C virs mēneša normas. Jūlijā pārsniegti 23 staciju nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens Latvijas diennakts rekords. Jūlijs bija 41% mitrāks par normu. Visvairāk nokrišņu novērots Daugavpilī un citās novērojumu stacijās Latgalē un Austrum­vidzemē, kur pēdējo trīs mēnešu periods bijis ekstremāli mitrs. Jūlija sākumā vidējā gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, 3. jūlijā uzstādot diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus 23 novērojumu stacijās, kā arī jaunu šī datuma Latvijas rekordu Mērsragā un Rīgā. Pēc tam vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, taču, sākoties ar jūlija 2. dekādi, tā bija stabili augstāka par normu, un Ainažos reģistrēts nedēļu ilgs karstuma vilnis.