Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Gatavs ienirt zinātnē

Druva
23:00
28.08.2008
61
200808282342353797

Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvents Ansis Rezgalis gatavojas uzsākt mācības Rīgas Tehniskās universitātes informācijas tehnoloģiju fakultātes 1. kursā.

Profesijas izraudzīšanās jaunietim nav bijusi viegla. “Informācijas tehnoloģijas izvēlējos, jo juristu jau tā valstī ir par daudz, bet par arhitektu negribēju kļūt,” nosmej Ansis. “Vienu brīdi domāju – galvenais iestāties kādā prestižā vietā. Meklēju prestižāku kursu, izgāju cauri juristiem un arhitektiem, banku un zviedru augstskolām.” Galu galā puisis nonācis pie secinājuma, ka daudzas no tā sauktajām prestižajām profesijām vairs nav pieprasītas. “Tāpēc arī nolēmu apgūt tehnisku profesiju,” nosaka Ansis. “Taču izvēlējos ļoti, ļoti progresīvu nozari, pēc kuras ir liels pieprasījums – informācijas tehnoloģijas. Man šķiet, ka šai nozarei ir liela perspektīva. Kad ierados augstskolā, tur ieraudzīju uzrakstu, ka Latvijā pašlaik jau trūkst seši tūkstoši informācijas tehnoloģiju speciālistu.” Students uzskata, ka pieprasījums pēc datorspeciālistiem tikai pieaugs. “Drīz pat govi bez datora palīdzības nevarēs izslaukt,” nosmej jaunietis. “Bet vispār darboties ar datoriem man patīk un padodas. Kā saka: “Atrodi, ko tev patīk darīt, un tad meklē muļķi, kurš tev par to maksās.””

Kad ieminos par to, ka Latvijā tomēr daudzi labi datorspeciālisti uzskata – darbu nevar atrast, Ansis iebilst, ka tas tik tādēļ, ka liela daļa datorspeciālistu ir slinki. “Var strādāt interneta provaideros (apgādātājos) vai privātos uzņēmumos. Vienkārši daži, kuri nevar atrast darbu, sadomājušies, ka ir baigie profesionāļi un vienīgais, ko viņiem vajadzētu darīt, ir sēdēt mājās un uzrakstīt pāris rindiņas dienā, ar to pelnot lielu naudu,” nopietni paziņo Ansis. “Šajā profesijā jārēķinās ar smagu rutīnas darbu. Mani tas absolūti nebiedē, jo es ceru, ka tikšu tādā amatā, kur varēšu uzrakstīt pāris rindiņas pa dienu un neko nedarīt,” puisis nosmej un piekrīt, ka visi jau vienmēr meklē vieglāko ceļu.

Ansim paveicies ar vērtējumu ģimnāzijas beigšanas centralizētajos eksāmenos. Šie vērtējumi viņam ļāva iekļūt budžeta grupā veselās divās augstskolās, arī Latvijas Universitātē. “Kad jautāju, pagājušā gada absolventi ieteica mācīties LU, jo tur mācot ja ne labāk, tad praktiskāk,” par izvēles grūtībām stāsta Ansis. “RTU nosedz ļoti lielu teorētisko bāzi, un mums būs jāmācās daudz kas tāds, ko simts gadus neviens darbā neprasīs. LU varētu būt krietni piezemētāka un tuvāka realitātei, bet tajā pašā laikā LU ir krietni grūtāk saglabāt budžeta vietu un stipendiju. Tur vairāk jācīnās. Turklāt mani interesē zinātniskā puse, ko piedāvā RTU.”

Par savām zinātniskajām interesēm Ansis saka: “Esmu diezgan daudz interesējies par ģenētiskajām kodēšanām, evolucionāro datorsimulēšanu. Kad beigšu mācības, noteikti sākšu ar kaut ko vienkāršu, piemēram, strādāt par datortīklu administrētāju kādā firmā. Būtībā, strādājot par administratoru, var viegli iegūt peļņu. Praktiski nekas nav jādara – pārinstalē dažus datorus, uzinstalē antivīrusu un nomaini printerim tinti. Par to pusslodzes darbu, kurā pavadi divas nedēļas mēnesī, saņem savus 200 – 300 latus.” Ansis uzskata, ka ar laiku gan varētu pats iemēģināt roku dažādās zinātniskās sacensībās. “Ir tāds datorprogrammētājs Džefs Hokins, kurš ir diezgan tuvu tam, lai uzveidotu matemātiskās formulas smadzeņu darbībai. Starp cilvēkiem valda uzskats, ka mēs smadzenes nevaram izprast, tās ir tik ļoti komplicētas, bet patiesībā pamatmehānisms ir ļoti, ļoti vienkāršs,” par zinātni aizrautīgi stāsta jaunietis. “Dž. Hokins tuvāko piecu gadu laikā sastādīs matemātisko formulu, un būs iespēja izrēķināt, cik liela varbūtība, ka cilvēks rīkosies tā vai citādi. Pati ideja ir vienkārša – radīt mākslīgo intelektu.”

Kad jautāju, vai puisi nemaz nebiedē straujā zinātnes attīstība, viņš mani mierina ar to, ka nav jau tā, kā rāda zinātniskās fantastikas filmās. “Pašlaik mūsu labākais mākslīgi radītais intelekts ir spējīgs uz tik apjomīgām un nopietnām operācijām kā garīgi atpalicis tarakāns. Mums vēl ir ļoti tālu kur iet,” par zinātnes attīstības iespējām ir pārliecināts Ansis. “Bija izsludināts ļoti interesants konkurss par to, kurš spēs izveidot programmu, kas bildēs atšķirs kaķus no suņiem. Patiesībā ļoti vienkārši, jo pat mazs bērns var pateikt, kurš ir suns, kurš kaķis. Bet mūsu atpalikušā tarakāna – mākslīgi radītā – intelektam tas ir ļoti grūts uzdevums. Joprojām nav programmas, kas varētu ar apmēram 70 procentu lielu precizitāti noteikt, kas bildēs redzams,” nopietni paziņo Ansis.

Ansis uzskata, ka dzīvo ļoti foršā laikā. “Manuprāt, pašlaik zinātnē ir otrā renesanse, jo kopš 2. pasaules kara līdz 90. gadiem bija diezgan lēna attīstība, bet tagad viss atkal ir uzplaucis.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
12

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
48

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
332

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
110

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
543

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi