Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Gads iesācies pasmagi

Druva
00:00
11.03.2008
12

Lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SIA „Zelta Vārpa” vadītāja un rīkotājdirektore Daina Darbone stāsta, ka šis gads uzņēmumam iesācies klusāk nekā ierasti. Zemniekiem nav izmaksāta Eiropas nauda, līdzekļu tehnikas iegādei nav. Zemniekiem šodien nav viegli

“Esam atkarīgi tikai no zemnieka, jo nodarbojamies ar lauksaimniecības tehnikas tirgošanu. Un tā nu ir, ja zemniekam bijis labs gads, ja viņu atbalstījusi valdība, tad jau viss notiek. Bet šis gads ir iesācies pasmagi. Lai arī šobrīd lauksaimniekiem būtu jāgatavojas pavasara darbiem, ir klusums, jo zemniekiem vēl līdz galam nav izmaksāta Eiropas naudiņa par platībām un par pienu,” stāsta D.Darbone un atklāj, ka uzņēmumam pagājušajā nedēļā apritējuši 15 gadi.

“Gājis visādi. Sākums bija grūtāks. Īsti nezinājām, kā būs. Bet esmu optimiste un vienmēr cenšos domāt tikai to labāko. Toreiz, uzsākot šo biznesu, kredītus neņēmām. Cīnījāmies pašu spēkiem. Kaut gan bija mirklis, kad likās – viss jāmet pie malas. Bet izvilkām,” atminas uzņēmuma līdzīpašniece.

“Arī zemnieku statuss un iespējas šo gadu laikā mainījies. Zemniekam nav viegli, ko nu kurš var atļauties. Daļa pērk lauksaimniecības tehniku, ņemot kredītus vai kārtojot līzingu, daļa gatavo projektus un piesakās Eiropas fondiem. Katrs cenšas izgrozīties, kā var,” stāsta D.Darbone un atklāj, ka visaktīvāk zemnieki lauksaimniecības tehniku pirka sākumā, kad uzzināja – būs atbalsts par zemes apsaimniekošanu un sakopšanu. Ieved preces no Polijas

Agrāk SIA “Zelta Vārpa” tirgoja lauksaimniecības mašīnas un iekārtas, kas ražotas Krievijā, šobrīd tehniku ieved no Polijas.

“Savulaik tirgojām Belarusus. Šobrīd strādājam tikai ar Poliju. Kvalitāte ir nesalīdzināma. Ar poļiem ir ērti sadarboties, arī cena tehnikai un dažādiem agregātiem ir ļoti pieņemama, kas mums nav mazsvarīgi. Zinām, ka zemnieks nevar pavilkt lielas summas. Taču svarīga ir arī attieksme. Šobrīd skaidri zinu, ja kādam no klientiem saplīsīs kāda detaļa un mums to nāksies no rūpnīcas pasūtīt, tā ar kurjeru tiks piegādāta diennakts laikā. Par Krieviju neko nevarēja zināt, pēc mēneša vai pusotra labpatiksies preci piegādāt,” stāsta D.Darbone un atklāj, ka “Zelta Vārpa” vairumtirdzniecībā tirgo arī dažādas luksuslietas smagajām automašīnām.

“Pie mums brauc klienti ne tikai no mūsu rajona. Apkalpojam lauksaimniekus arī no Kurzemes un Latgales,” piebilst uzņēmuma vadītāja. Zemnieks saņem kapeikas

Jautāta, kādas nākotnes perspektīvas nozarē saskata, uzņēmuma vadītāja saka: “15 gadi ir jau nopietns darba stāžs. Ir tādi, kas izput un no biznesa aiziet. Mēs mēģinām vezumu vilkt un nepadoties. Grūti spriest, kā būs nākotnē. Dzīve kļuvusi citāda. Laukos mazās saimniecības pamazām izput, jaunie bēg prom. Taču ir daļa vecāka gada -gājuma cilvēku, kuri laukus bez

lopiņiem iedomāties nevar. Un ko gan mēs darītu bez laukiem un

zemnieka? Taču paskatoties, kā zemnieks tiek apkrauts ar dažādiem papīru slogiem, jādomā, kā viņi to pacieš. Valsts ir aizgājusi galējībās. Ko tad zemnieki Latvijā saņem? Kapeikas. 20 procentus no tās naudas, ko saņem zemnieki Eiropā.”

Uzņēmuma vadītāja atzīst, ka laukos zemnieki nereti cenšas izlīdzēties. Tā ir vienīgā iespēja savilkt kopā galus un padarīt nepieciešamos darbus.

“Laukos kaimiņi cenšas viens otram palīdzēt. Katram ir kaut kas no tehnikas, viens otram iet talkā. Bet ir jau zemnieks, kurš pasaka- neiešu otra laukā lauzt savu tehniku. Taču katrai mazai lauku sētai iegādāties tehniku ir grūti, lai neteiktu, neiespējami,” vērtē D.Darbone.

Zemnieku priekus un nedienas tirgotājs izjūt ne tikai ieņēmumu izteiksmē. Ilggadējie pircēji uztic arī savas rūpes: “Daudzi zemnieki nereti pie mums atnāk un vienkārši parunājas. Ne tik daudz iepirkties, kā izrunāties. Uzklausām viņu bēdas un cilvēcīgi saprotam, ka ir grūti,” saka D.Darbone.

Jautājot par nākotni, uzņēmuma vadītāja saka: “Vajadzētu paplašināties, izremontēt telpas, bet arī tas prasa naudu. Bet, ja padomā, kādas summas aiziet nodokļos. Un par ko? Tāpēc, ka skrienam, lai kaut ko nopelnītu. Ar konkurenci nākas saskarties. Konkurenti ir visādi. Taču ar dažiem ļoti labi sastrādājamies, bet gadās arī negodīgi,” vērtē D.Darbone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
34

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
158

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
424
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi