Aizvadītā gada septembrī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēto nodarbinātības pasākumu “Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība”, kurā līdz šim ir iesaistījušies vairāk nekā 60 000 bez iztikas palikušo bezdarbnieku, informēja NVA.
2010.gada 11.oktobra dati liecina, ka ar bezdarbniekiem kopš projekta sākuma kopumā tika noslēgts 62 801 līgums par dalību programmā.
Visvairāk darba praktizēšanas vietu – 4834 – tika izveidots NVA Rēzeknes filiāles pārraugāmajā teritorijā, Latgales reģionā to skaits kopumā ir 16 377. Rīgas reģionā pašvaldības ir izveidojušas 9026, Kurzemes – 8058, Vidzemes – 6706 un Zemgales reģionā – 6303 darba praktizēšanas vietas. Latvijas pašvaldībās kopumā ir izveidotas 46 470 darba praktizēšanas vietas.
Patlaban pašvaldībās praktizējas 18 815 bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu.
Darba praktizēšanu pirms tās termiņa beigām pārtraukuši 13 110 bezdarbnieki. Pārtraukšanas iemesli visbiežāk bija līguma pārkāpumi – 6116 gadījumos, iekārtošanās pastāvīgā darbā – 1991, veselības stāvoklis – 1182.
Vēl 46 132 NVA reģistrētie bezdarbnieki ir izteikuši vēlmi iesaistīties darba praktizēšanā pašvaldībās, bet vēl gaida savu kārtu dalībai šajā pasākumā.
Bezdarbnieka kopējais dalības ilgums darba praktizēšanā pašvaldībā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus gada laikā, taču gada laikā bezdarbnieks var rindas kārtībā piedalīties pasākumā arī atkārtoti.
Bezdarbnieki, kas tiek iesaistīti pasākumā, par pilna laika darba praksi sabiedriskā labuma darbos ik mēnesi saņem stipendiju 100 latu apmērā. Ja ir nepieciešams, NVA apmaksā bezdarbniekam arī veselības pārbaudi pirms darba praktizēšanas sākšanas. Katrs projekta dalībnieks tiek apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darba praktizēšanas vietā.
Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans stāsta, ka krīzes laikā daudzas valstis, it īpaši tās, kur bezdarba pieaugums bija nozīmīgs, palielināja bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanas maksimālo ilgumu, piemēram, ASV tas tika pagarināts no sešiem mēnešiem līdz gandrīz diviem gadiem un paplašināja to bezdarbnieku loku, kas var pretendēt uz pabalstiem.
Latvijā ir pārāk daudz bezdarbnieku, kuriem pabalsts “nepienākas” vai nespēj nodrošināt iztiku, piemēram, ja tā apmērs ir 45 lati mēnesī pēc sešiem pabalsta saņemšanas mēnešiem. Līdz ar to “simtlatnieku” programma ir veids, kā palīdzēt tiem bezdarbniekiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk, vienlaikus stimulējot iekšējo tirgu, turklāt “stipendiāti” tiek iesaistīti sociāli noderīgās aktivitātēs, kas vēlāk viņiem atvieglos atgriešanos darba tirgū, skaidro Hazans.
Pēdējais aspekts kļūst īpaši svarīgs tagad, tāpēc būtu nepieciešams modificēt programmu tā, lai visi dalībnieki varētu kombinēt sabiedriskus darbus ar apmācību, papildina profesors.
ESF projekts “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” ir tapis Sociālās drošības tīkla stratēģijas laikā, lai ekonomiskās krīzes apstākļos sniegtu atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem.
Sākot projektu 2009.gada septembrī, tajā vēlējās piedalīties 9333 bezdarbnieki, savukārt pašvaldības bija pieteikušas 10 407 darba prakses vietas. 2009.gadā projekta īstenošanas pirmajos trīs mēnešos kopumā tika iesaistīti 19 295 bez iztikas līdzekļiem palikušie bezdarbnieki.
Lai izvērtētu projekta nozīmi Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitā, tā ietekmi uz darba tirgu, makroekonomiku, programmā iesaistīto bezdarbnieku ienākumu izmaiņām, NVA veic pasākuma īstenošanas novērtējumu. Tiek pētīts arī viss piedāvātā atbalsta komplekss, ko sniedz šis pasākums bezdarbniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem. Darba praktizēšanas pašvaldībās pasākuma novērtējumu plānots pabeigt un rezultātus apkopot nākamā gada martā.
LETA
Komentāri