Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Eksperti: Latvijā gaidāms cukura cenu pieaugums

Druva
11:32
05.11.2010
17

Pēdējo divu mēnešu laikā cukura cenas biržās palielinājušās par 20% līdz 40%, kā rezultātā nedaudz varētu kāpt cukura cenas arī Latvijas tirdzniecības tīklos, norādīja Mārketinga padomes direktore Inguna Gulbe.

“Vairākās valstīs tirgū tiek novirzīti uzkrājumi, lai mazinātu augošās cukura cenas mazumtirdzniecībā. Tādējādi pasaules kopējie uzkrājumi ievērojami samazinās. Nemainoties situācijai pasaulē, arī Latvijā cenas varētu nedaudz palielināties atbilstoši pasaules cenu izmaiņām, ņemot vērā arī zemo konkurenci vietējā tirgū,” sacīja Gulbe.

Viņa atzina, ka pēdējā laikā pasaules biržās vērojamo cukura cenu kāpumu līdz pat 40% patlaban ietekmē tirgus pamatrādītāju – pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Krievijā, Pakistānā un Ķīnā vietējais piedāvājums būs mazāks sakarā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Indijā ražošanas apjomi atbildīs prognozēm, valsts zināmus apjomus eksportēs. Tomēr galvenais tirgu ietekmējošais faktors ir Brazīlijas ražošanas apjomu samazinājums, jo Brazīlija nodrošina lielāko daļu no pasaules jēlcukura eksporta.

Arī Latvijā lielākās cukura izplatītājas – AS “Nordic Sugar” pārstāvji “Nozare.lv” atzina, ka informācija par cukura cenu celšanos pasaules tirgos atbilst patiesībai, un patlaban cukura cena pasaules biržās ir sasniegusi vēsturiski ļoti augstu līmeni, jēlcukura cenai svārstoties no 0,16 līdz 0,17 latiem par kilogramu.

Kā vienu no iemesliem cukura cenu izmaiņām Eiropā “Nordic Sugar” mazumtirdzniecības vadītājs Skandināvijas un Baltijas valstīs Henriks Bramsteds nosauca cukura nozares reformu Eiropā. “Eiropā noslēgumam pietuvojusies cukura reforma, kā rezultātā darbu apturējušas vairāk nekā 80 cukurfabrikas un kopējā cukura ražošana ir samazināta par vairāk nekā sešiem miljoniem tonnu. Eiropā patlaban cukuru ražo par trim miljoniem tonnu mazāk, nekā tas nepieciešams iekšējam patēriņam, līdz ar to radusies nepieciešamība segt starpību no pasaules tirgiem. Ir izveidojusies situācija, ka augstās cenas pasaules tirgos un samazinātās cenas Eiropas iekšējā tirgū padarījušas Eiropas tirgu par nepievilcīgu pasaules cukura eksportētājiem,” klāstīja Bramsteds.

Turklāt Eiropas zemniekiem pieaugušas alternatīvās iespējas audzēt citas lauksaimniecības kultūras, kas ir ienesīgākas nekā cukurbietes. Abi šie aspekti nosaka cukura cenas stāvokli ne tikai Latvijā, bet arī visās citās Eiropas valstīs, sacīja Bramsteds, akcentējot, ka “Nordic Sugar” novērtē savu mājas tirgu, tai skaitā arī Latvijas, nozīmību un plāno cukura piegādes, stingri pieturoties pie saistībām, ko tas apņēmies.

Savukārt jau iepriekš “Nozare.lv” AS “Nordic Sugar” viceprezidents Johans Nīkels norādīja, ka cukura cenu veikalā veido vairākas pozīcijas.

“Pirmkārt, tā ir izejvielas cena un ražošanas izmaksas, kas atkarīgas no cukurbiešu lauku ražības un cukura daudzuma saldajās saknēs, kā arī ražošanas efektivitātes. Otrkārt, svarīgas ir transportēšanas izmaksas – gan cukurbiešu ceļš uz rūpnīcu, gan gatavās produkcijas transportēšana pie patērētāja – degviela, laika patēriņš, jūras vai zemes transports. Trešais faktors – tirdzniecības izmaksas. Tās atkarīgas no katra mazumtirgotāja iespējām un vēlmes piedāvāt pircējiem izdevīgāko cenu, kā arī no servisa līmeņa un sortimenta. Jāņem vērā, ka, salīdzinot cukura cenas dažādās Eiropas valstīs, cukura cenu ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis, kas, piemēram, Polijā ir 7%, bet Latvijā -21%,” sacīja Nīkels.

“”Nordic Sugar” nediktē cenas, bet līdzās citiem cukura piegādātājiem piedāvā cukuru, turklāt rod iespēju piedāvāt pircējiem izdevīgu cenas, kvalitātes un apjoma līdzsvaru. Tieši pateicoties sīvajai konkurencei, kas radusies pēc tirgus atvēršanās, Latvijas pircēji var baudīt ievērojamu cukura cenu kritumu līdz pat 50 santīmiem par kilogramu,” sacīja Nīkels, piebilstot, ka patlaban ar cukura importu Latvijā nodarbojas vēl vairāki uzņēmumi – Lietuvas “Arvi”, Polijas “Melvit” un “Polski Cukker”, Lielbritānijas “Tate&Lyle” un citi, kā arī virkne dažādu pārtikas produktu vairumtirgotāju, kas fasē no dažādām vietām importētu cukuru.

Kā ziņots, “Jelgavas cukurfabrika” pēc savas darbības pārtraukšanas aktīvus, tostarp preču zīmi “Jelgavas cukurs” un tobrīd fabrikā saražoto, bet vēl nesafasēto cukuru, nodeva dāņu cukura ražotājam AS “Danisco Sugar”, kas pēc apvienošanās ar “Nordzucker” tagad darbojas ar nosaukumu “Nordic Sugar”.

AS “Nordic Sugar” nozarē darbojas vairāk nekā 100 gadus. Ražotnēs Dānijā, Zviedrijā, Somijā un Lietuvā strādā 1550 darbinieki, tajās gadā tiek saražots apmēram miljons tonnu cukura apmēram 100 miljonu latu vērtībā.

Kopš 2009.gada marta “Nordic Sugar” iekļāvies Vācijas kompānijas “Nordzucker Group” sastāvā, kopā veidojot otru lielāko cukura ražotāju Eiropā.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
163

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
428
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi