Tuvojoties gada nogalei, tuvojas laiks, kad beigsies Cēsu novada pašvaldības noslēgtais līgums ar dzīvnieku patversmi “Mežavairogi” par Cēsu dzīvnieku patversmes “Lācīši” apsaimniekošanu. “Mežavairogi” Latvijā sadarbojas ar vairāk nekā 40 pašvaldībām, nodrošinot to teritorijās klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu un patversmes, ja tāda pašvaldībā ir, uzturēšanu. Daudzus gadus dzīvnieku patversmes uzturēšana bija pašvaldības Komunālās nodaļas pārziņā, šī gada sākumā noslēgts līgums ar “Mežavairogiem”.
Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba norāda, ka šajās dienās pašvaldības komisija pārrunās līdzšinējo sadarbību, lems par jauna iepirkuma uzsākšanu. Pašvaldība ar apsaimniekotāja darbību ir apmierināta, sūdzības, kas saņemtas no iedzīvotājiem, pārrunātas ar “Mežavairogu” vadību, viņi apņēmušies visu sakārtot atbilstoši līgumam: “Ja raugās no finansiālā viedokļa, pašvaldība ir ieguvēja, izvēloties šo apsaimniekotāju. Ieguvums gada skatījumā ir apmēram 15 tūkstoši eiro.”
No novembra darbu patversmē pametusi viena no ilggadējām darbiniecēm Māra Skrinda. Viņa atzīst, ka lēmums nav bijis viegls, darbs ar dzīvniekiem ir viņas sirdsdarbs, bet šajos gados sakrājies nogurums, tāpēc bijusi vēlme kaut ko pamainīt: “Tas bija mans personīgais lēmums, bet nekur no dzīvniekiem prom neaizeju, tikai darbošos mazliet citādā jomā.”
Patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede norāda, ka patversme nav palikusi bez uzraudzības, darbinieks ir, dzīvnieki tiek aprūpēti.
Jautāta par sadarbību ar pašvaldību, viņa norāda, ka tā vērtējama kā laba: “Neesam spējuši vienoties, lai būtu pilna izsekojamība visiem patversmē nonākušajiem dzīvniekiem. Jau sākumā nācām ar priekšlikumu, tas neguva apstiprinājumu, bet šobrīd arī pašvaldībā nākuši pie atziņas, ka šāda sistēma nepieciešama.”
Tāda izveidota citos novados, kuros darbojas “Mežavairogi”, tās būtība vienkārša. Ikviens cilvēks, kurš saskaras ar nelaimē nokļuvušu dzīvnieku, zvana novada pašvaldības policijai, nevis tieši patversmei. Tad pašvaldības policija nodod rīkojumu dzīvnieku patversmei, tās darbinieki brauc ķert dzīvnieku.
“Šādā situācijā atsijājas gadījumi, kad cilvēks grib atdot pašam piederošo suni, jo pret pašvaldības policiju tomēr zināms respekts, tā var pārbaudīt dzīvnieka piederību,” norāda D. Priede.
Stāstot par paveikto šajā gadā Cēsīs, “Mežavairogu” vadītāja informē, ka sakārtotas krāsnis, tagad telpās ir siltums, lai gan nākotnē vajadzētu domāt par centrālapkures ierīkošanu: “Esam izveidojuši veterināro kabinetu, stabilu brīvprātīgo palīgu tīklu, kas efektīvi strādā. Esam uz sabiedrību vērsti, un cilvēki to novērtē.”
Arī Cēsīs ieviesta sistēma, ka pilnīgi visi dzīvnieki pirms adopcijas tiek sterilizēti, vakcinēti, čipēti un reģistrēti datu centrā. Katrs dzīvnieks, kad noķerts, tiek nofotografēts, noformēts akts, no kura viena kopija paliek pašvaldības policijā, otra – patversmē.
Nereti patversmē nonāk arī no mājām aizmukuši vai pietiekami neuzraudzīti suņi. Dzīvnieku ķērājs, noķerot suni, vispirms pārbauda mikročipa esamību. Ja tas ir, datu bāzē tiek noskaidrots dzīvnieka saimnieks, kuru informē par suņa atrašanu. Dažkārt suns nemaz nenonāk līdz patversmei, bet tiek nogādāts pie saimnieka. Tiesa, suņa atpakaļ saņemšana nav bezmaksas pasākums. Tā kā dzīvnieka nepieskatīšana ir administratīvs pārkāpums, saimniekam tiek noformēts arī administratīvā pārkāpuma protokols.
“Šie protokoli ļoti disciplinē,” norāda D. Priede. “Jāatceras, ka suns tāpat kā automašīna ir paaugstinātas bīstamības objekts. Cilvēkam ir tiesības baidīties no suņiem, bet nav tiesību savu suni nepieskatīt.”
Nu jau bijusī darbiniece M. Skrinda norāda, ka jaunais apsaimniekotājs nāca ar uzlabojumiem, ieteikumiem, jo “Mežavairogiem” jau ir gadiem izstrādāta sistēma, piemēram, dzīvnieku ķeršanā: “Darīts viss, lai dzīvnieks iespējami ātrāk nonāktu atpakaļ pie saimniekiem, un tas vērtējams ļoti pozitīvi. Manuprāt, patversmē būtu jānosaka arī konkrēts laiks, kad pieņemt apmeklētājus, pretējā gadījumā četrās stundās, kas darbiniekam jāstrādā, nav iespējams apkopt dzīvniekus, izkurināt krāsnis, pieņemt daudzos apmeklētājus, un rodas neskaidrības, pat apmeklētāju pretenzijas.”
Pašvaldība “Mežavairogiem” maksā par bezsaimnieku suņiem, kas šajā teritorijā noķerti. Maksā par 14 dienu uzturēšanu, veterinārārsta apskati, transporta izmaksām, obligātās komponentes, kas noteiktas likumā. No 15.dienas dzīvnieku uzturēšanu un veterināri medicīnisko aprūpi veic “Mežavairogi”.
Atbildot uz jautājumu, vai “Mežavairogi” būtu gatavi arī turpmāk apsaimniekot “Lācīšus”, D. Priede uzsver, ka viss atkarīgs no konkursa nosacījumiem: “Esam gatavi strādāt, gribētos nedaudz citādus nosacījumus, kuros būtu lielāka skaidrība. Zinām, ko Cēsu patversmē uzlabot. Noteikti vajadzīga atsevišķa kaķu māja, nepieciešams pārbūvēt dzīvnieku voljerus, lai viss atbilst prasībām.”
Komentāri