Maija Buša un Ilgvars Lūkins atzīst, ka dzīve Kūdumā ir klusa. “Viss te ir likvidēts. Pat pastu pagājušajā gadā aiztaisīja. Labi, ka uz vietas vēl ir veikals, citādi nebūtu nekā. Kādreiz sporta svētki notika, kultūras namā bija pasākumi. Tagad tā ēka ir privatizēta, un sporta laukums aizaug. Viss kluss un tukšs. Arī sabiedriskais transports kursē nelaikā, pilsētu izbraukt nemaz nav iespējams. Ja jātiek uz Cēsīm, lūdzam kādu ar privāto automašīnu, samaksājam piecus latus, mūs izvadā, kur vajag. Kaut kā jau jādzīvo ir,” domās dalās Maija un atzīst, ka uz pagasta centru tikpat kā nebrauc. Tik vien kā reizi mēnesī maksāt dzīvokļa īri. Nedaudz biežāka braukšana sanākot uz pilsētu, lai iegādātos pārtiku un sadzīvē nepieciešamo.
“Ja vajadzīgs cukurs ievārījumam, izdevīgāk to nopirkt pilsētā. Tur lētāk. Bet ir labi, ka arī tuvumā ir veikals. Vismaz maizīti varam nopirkt, kad savajagas,” piebilst Maijas kundze.
Ilgvars saka: “Žēl, ka vietējais ārsts nomira. Tagad uz Raiskumu reizi nedēļā brauc dakteris no kaimiņpagasta. Ir lielas rindas, ilgi jāgaida. Pie vietējā daktera varēja tikt, kad vajadzēja, tagad, kad sanāk.”
Maijas kundze vērtē, ka dzīve laukos iet uz leju. To panāk valdība.
“Ja kādreiz Kūdumā katrā mājā turēja pa govij, tad tagad teju nevienā mājā vairs lopu nav. Gaili vairs nevar dzirdēt iedziedamies. Arī darba vietu laukos nav. Kāds zemnieks varbūt iedod darbu, bet citādi te nav kur naudu nopelnīt. Ne velti bērni ir prom un nedomā par atgriešanos. Te tiešām nav ko darīt. Mums, veciem, neko daudz nevajag, bet jaunajiem nākotnes laukos nav. Tik, cik atbraukt atpūsties,” saka Maija un turpina: “Bet paši žēloties par dzīvi gluži nevaram. Ja divi pensionāri dzīvo kopā, ir vieglāk. Ja vēl zāles nav jāpērk, tad izdzīvot var labi. Vasarā savārām ievārījumus un iekonservējam gurķus. Ejam sēņot un ogot. Mazdārziņā kartupeļus un burkānus izaudzējam. Par dzīvi nesūdzamies, bet netrūkst cilvēku, kuri tiešām izdzīvot nevar. Ko tad vairs nauda ir vērta? Kādreiz par pieciem latiem sapirkām pilnus tīkliņus, ka ne atnest. Tagad ar pieciem latiem veikalā nav ko darīt. Un kas būs tālāk? Bailes pat domāt.”
Komentāri