Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Dzimusi Valmierai un Latvijai

Mairita Kaņepe
00:00
06.11.2016
150
Liene Lavina Kalnaella 1

Valmieriete Liene Laviņa – Kalnaella ir uzaugusi aktieru ģimenē un teātra aizkulises sakās pazīstam teju no dzimšanas. Tāpēc nav brīnums, ka, kļuvusi par kino režisori, valmieriete Liene savai pirmajai pilnmetrāžas filmai izraudzījās īpašu cilvēku – Valmieras teātra aktrisi, kuru pati pazīst visu savu mūžu. Režisores dokumentālā filma “Tev, Rūķi!” pirmizrādi piedzīvoja brīdī, kad aktrisei Rutai Birgerei bija jau 91 gads. Iepriekšējā gadā režisore un filmēšanas grupa bija sekojusi līdzi aktrises Rutas Birgeres dienām Valmierā – kā mājās, tā teātrī. Ruta Birgere ir īpaša ar to, ka aizvien turpina strādāt savā profesijā. Filmā parādīts, kā top jauns iestudējums Valmieras teātrī. Šogad tā ir vēsture, jo Ruta Birgere 92 gadu vecumā jau spēlē lomu nākamajā izrādē, un tā ir Valmieras teātra šīs sezonas sensācija “Muiža kaņepēs”.

Sākot veidot filmu “Tev, Rūķi!”, valmierieti Lieni Laviņu – Kalnaellu interesējuši aktrises Rūtas Birgeres garajā dzīvē satiktie cilvēki – aktrises sastapšanās ar savas dzīves režisoriem, kā arī spēja pat 90 gadu vecumā iet līdzi laikam un atlaist pagātnē nepielūdzami zudušo laiku. Kino režisori un aktrisi satuvinājusi izpratne par dzīvi, un tāpēc savijies sirsnīgs un asprātīgs stāsts par Latvijā šobrīd vecākās profesionālās aktrises ikdienu. Tā, protams, ir ikdiena mājās, kuru Rutiņa pavada galvenokārt vienatnē savā vienistabas dzīvoklītī. Tas ir vienā no parastām Valmieras daudzdzīvokļu mājām.

Filma sākas brīdī, kad teātris repertuārā iekļauj jaunu lugu, kuras tēma liek domāt par vecās un jaunās paaudzes attālināšanos, vārdu sakot, par mūsdienu Indrāniem. Par to, kāpēc dzīves izskaņa mātei un tēvam paiet pirtiņā, nevis mājās pie bērniem.

Režisore Liene Laviņa – Kalnaella stāsta, ka Ruta Birgere, ar kuru viņu šķir daudz gadu, iedvesmojusi pārskatīt pašai savu dzīvi un izvērtēt tādas īpašības kā apņēmība, sirsnība un tolerance, kā arī spēju dzīves garumā palikt optimistam, tādam būt arī dziļā vecumā. “Pati sāku meklēt atbildes uz svarīgiem jautājumiem, piemēram, ko nozīmē vecums, kad tas sākas un cik atšķirīgs var būt cilvēku skatījums pret to,” filmas pirmizrādei “Tev, Rūķi!” tuvojoties, sacīja režisore. Veidojot filmu par Valmieras deviņdesmit gadnieci, režisore sapratusi, ka vide un cilvēki ir tie, kas katrā cilvēkā notur gribasspēku dzīvot un būt laimīgam. Rutai Birgerei tie ir teātra darbinieki Valmierā. Viņu tik pozitīvā attieksme pret mazo, salīkušo sieviņu, kura turpina kaismīgi mīlēt dzīvi un mākslu. Skatītāji šo teātra attieksmi var nolasīt arī jaunākajā izrādē, kur mazais teātra rūķītis – Birgere – burtiski tiek nēsāta uz rokām. Ruta Birgere, vecumdienām pienākot, sacījusi: “Nekad neesmu gribējusi būt zvaigzne, vienmēr esmu gribējusi kalpot teātrim un to darīšu līdz pēdējai minūtei.”

Šos vārdus nemaz nevajag dzirdēt no valmierietes mutes, pietiek ar to, kas jūtams teātrī un dokumentālajā filmā. Oktobrī Lienes Laviņas-Kalnaellas dokumentālā filma “Tev, Rūķi!” nacionālo filmu festivālā “Lielais Kristaps” saņēma galveno balvu nominācijā “Labākā debija”. Apbalvošanas ceremonijā Rīgā režisore un viņas varone – Valmieras teātra rūķītis Ruta Birgere – kāpa uz skatuves, lai saņemtu balvu. Šo notikumu tūkstošiem skatītāju Latvijā varēja vērot tiešraidē no galvaspilsētas. Nav šaubu, ka daudziem divu Valmieras sieviešu – režisores Lienes un aktrises Rutas -darbs un domas par dzīvi filmā liks meklēt iespēju noskatīties Valmierā uzņemto dokumentālo filmu.

Masu mediji jau kopš filmas pirmizrādes mēģinājuši izzināt, kāpēc Liene, pievēršoties savai pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai, no visiem valmieriešiem izraudzījusies 90 gadnieci Rutu. Režisore saka: “Aizdomājos par vecumu, kā katrs to izdzīvosim. Pašai dzīvē gadījās ieraudzīt, kā ir, kad ģimenes loceklis noveco. Vari salīdzināt, kā bija un kā ir tagad. Visiem ir kļūdas, kuras varēja novērst. Cik atceros Rutu Birgeri, viņa vienmēr bijusi sieviete gados. Pēc kādas izrādes satiku viņu teātrī un mums bija brīnišķīga saruna. Tad viņai bija 91 gads. Sapratu, ka Rutas prāts ir tik veselīgs, ass, viņai ir apskaužama atmiņa, bet ar ķermeni laiks dara savu. Šķiet, ka aktrise bija konfliktā ar sevi – iespundēta ķermenī, lai gan galva ir svaiga un jauna.”

Ruta ir pieradusi pie žurnālistiem, filmēšanas. Tāpēc baidījos, ka sarunās ar mani viņa varētu būt teatrāla – kā uz skatuves. Baidījos, ka nenoķeršu “īsto” Rutu Birgeri. Vēl tagad nezinu, vai man tas izdevās. Ar varoni vajag pavadīt daudz laika, lai “īstums” tiktu notverts. Sākumā pati viņu filmēju, ierakstīju skaņu un vēl režisēju, jo gatavoju video ieskatu projekta pieteikumam. Manuprāt, tas bija vērtīgi, ka filmēšanas sākumā bijām divatā, pēc tam ieradās brigāde – četru puišu komanda.”

Jautāta, vai viņa sev pazīstamo aktrisi iepazinusi kā citu cilvēku, režisore saka: “Teātrī viņai visu laiku apkārt ir cilvēki, bet mājās viņa ir viena, ir jūtama vientulība. Ja arī mājās Rutu sagaidītu kā teātrī, tā būtu pavisam cita filma. Tagad skatītājs redz kontrastu – populārākā aktrise teātrī, bet mājās – viena savā ritmā. Es būtu priecīga, ja cilvēki, noskatoties “Tev, Rūķi!”, aizdomātos, jo domāšanas process kā darbība ir svēta lieta. Lai cilvēki padomātu par savu novecošanos, par cilvēkiem apkārt, par to, kādi grib būt 90 gadu vecumā. Rutai teātris ir svēta lieta, tas notur viņu formā. Ceru, ka filma spēj skatītāju aizvest pie kāda viņam svarīga aspekta – sievišķība, ģimene, profesija. Nav pat svarīga, pie kāda, galvenais, lai gribētos domāt.”

Kā mainījās režisores pašas skats uz veikumu, kad filma izvirzījās Latvijā kino jomā augstākajai balvai? Uz to režisore saka: “Kad skatījos filmu pēc vairākiem mēnešiem kino balvas “Lielais Kristaps” seansā, ieraudzīju to mazliet citādāk. Domāju par dažām ainām – vai tās vajadzēja. Šī ir mana pagaidām garākā filma, iepriekšējās bija darbi studiju gados. Diezgan labi festivālos aizgāja dokumentālā filma “Aiz žoga” – par Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem zēniem. Man kaimiņos dzīvoja zēns, viņš bija bišķiņ huligāns. Dzirdēju, ka viņš ir aizvests uz Cēsīm, konkrēti uz šo iestādi. Tad domāju, vai viņš ir izlaists, vai varēs dzīvot normāli. Tas bija interesants projekts, bet nevienam studentam neieteiktu pirmo darbu filmēt ieslodzījuma vietā. Tam ir jānobriest. Pēc filmas bija psiholoģiski grūti. Filmēšana “Tev, Rūķi!” bija kā putukrējums, salīdzinot ar “Aiz žoga”, jo filma ir “jāizlaiž” caur sevi, es to pat sajūtu fizioloģiski. Filma par Rutu Birgeri ir arī cieņas izpausme Valmieras Drāmas teātrim. To iemūžināt man bija goda lieta, to darīju ar baudu, tāpēc ka filma paliks nākamajām paaudzēm.”

Filmas tapšanu savulaik novērtēja un atbalstīja ne tikai Nacionālais kino centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds. Tās tapšanu atbalstīja arī Valmieras pilsētas pašvaldība. Filma “Tev, Rūķi!” tapa Jura Podnieka studijā. Tās operators ir Aigars Sērmukšs.

“Dokumentālais kino ir mans, jo emocijas ir īstas un cilvēki iemūžināti noteiktos dzīves periodos. Man kā režisorei ir gods būt klāt un piedzīvot to kopā ar viņiem,” uzsver režisore Liene Laviņa – Kalnaella.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi