Katru rītu, saņemot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes brigādes diennakts statistiku, lasāms, ka ugunsdzēsēji devušies dzēst degošus dūmeņus.
Jau rakstīts, ka statistika rāda – pērn ugunsdzēsēji glābēji vairāk nekā 550 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kur dūmvados dega sodrēji. No Vidzemē reģistrētajiem gandrīz 200 ugunsgrēkiem, kuru iespējamais iemesls bijis neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi, absolūti lielākā daļa, apmēram 150, saistīti tieši ar sodrēju degšanu dūmvados. Arī šī gada statistika jau sāk krāties.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa norāda, ka šāda tendence vērojama katrā apkures sezonā. Jo laiks kļūst aukstāks, jo vairāk krāsnis tiek kurinātas, jo biežāk deg sodrēji dūmeņos.
“Lai arī katru vasaru atgādinām, ka laiks visu iztīrīt, pārbaudīt, sakārtot, diemžēl ir cilvēki, kuri negrib tās ragavas taisīt vasarā, bet atliek un atliek darbus. Daži attopas, kad apkures sezona pie durvīm, citi tikai tad, kad dūmenis ir aizdedzies,” norāda S. Vējiņa.
Ugunsdrošības noteikumu 68.pantā teikts, ka sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām. Savukārt 69.pants vēsta, ka dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu, kas nav minēta šo noteikumu 68. punktā, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).
“Ugunsdrošības noteikumi nosaka minimālās prasības, bet pats saimnieks vislabāk zina, kā un ko viņš kurina, saprot, kāds ir skursteņa stāvoklis, un pats pieņem lēmumu, cik bieži tas jātīra, varbūt pat biežāk, nekā noteikts noteikumos. Galvenais ir to izdarīt,” piebilst S. Vējiņa.
Taču deg ne tikai sodrēji dūmeņos. Reālo situāciju labi raksturo VUGD statistika par notikumiem valstī no 17.janvāra plkst. 6.30 līdz 18.janvāra plkst. 6.30. Minēšu vien dažus ierakstus:
– plkst. 8.16 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Vangažu ielu Rīgā, kur ugunsgrēks izcēlies divpadsmit stāvu mājā. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka devītā stāva dzīvoklī deg dīvāns un sadzīves mantas 5m2 platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks;
– plkst. 11.10 VUGD saņēma izsaukumu uz Mazā Kalna ielu Rīgā, kur divstāvu dzīvojamā mājā bija jūtams sadūmojums. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka pirmā stāva dzīvoklī deg dīvāns un sadzīves priekšmeti kvadrātmetra platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks;
– plkst. 20.37 tika saņemts izsaukums uz Skrundas ielu Kuldīgā, kur ugunsgrēks bija izcēlies divstāvu dzīvojamā mājā. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka no pirmā stāva logiem nāk dūmi un tajā deg sadzīves priekšmeti un malka 4m2 platībā. Pirms VUGD ierašanās no ēkas saviem spēkiem evakuējās divi cilvēki, kuri bija cietuši un tika nodoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem;
– plkst. 21.47 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Pilskalnes ielu Ilūkstē, kur trīsstāvu dzīvojamā mājā bija jūtams sadūmojums. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka pa otrā stāva logiem nāk dūmi un tajā deg dīvāns un grīdas pārsegums 4m2 platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks.
Iespējams, lieki atgādināt, ka uzstādīts dūmu detektors būtu paglābis vismaz kādu no šiem cilvēkiem.
Komentāri