„Gājēji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Lielai daļai ir pilnīgi vienalga, vai luksoforā deg sarkana vai zaļa gaisma,” secina Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Andris Pāže.
Līdz ar jaunā mācību gada iesākšanos un atvaļinājumu laika beigšanos policija pastiprinātu uzmanību pievērš ne tikai tam, vai ceļu satiksmes noteikumus ievēro autovadītāji, bet arī gājējiem. Jau pirmajās septembra nedēļās izdarīti gājējiem ne visai labvēlīgi secinājumi, policistus ne tikai mūsu rajonā, bet arī valstī kopumā satrauc gājēju paradumi. Septembra sākumā divās dienās sodīti 30 gājēji Piebalgas – Raiņa ielas krustojumā. Vienā no
pirmajām skolas dienām A. Pāže trīs stundās konstatējis 133 gājējus, kuri pārkāpj noteikumus. Ņemot vērā mācību gada sākšanos, izteikti vien brīdinājumi. Taču A. Pāže atzīst – daļa būtu pelnījusi sodus, jo, visticamāk, noteikumus pārkāpuši ne reizi vien.
Problēma atspoguļojas arī statistikā – kopumā šogad sodīto gājēju skaits ir palielinājies. Līdz septembrim sodītas jau 180 personas, pērn šajā periodā sodīti 130. A. Pāže vērtē, ka tas ne tik daudz ir saistīts ar gājēju paradumu maiņu, bet ar policijas aktīvāku rīcību.
Policija uzmanību pievērš ne tikai cilvēkiem uz gājēju pārejām un regulētos ielu krustojumos, bet arī neregulētos, kā arī vietās, kur pāreju nav. A. Pāže uzsver: „Līdz šim lielākoties gan policijas, gan gājēju pārmetumi izteikti autovadītājiem. Taču arī paši gājēji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Šķiet, reti kurš atminas, kā jāpāriet gājēju pārejas, kā jāšķērso ceļš un pa kuru ceļa pusi jāpārvietojas. Arī skrituļslidotāji un velosipēdisti nereti pārkāpj noteikumus, traucējot gājējiem. Viņi piemirst, ka pa ietvēm drīkst pārvietoties vien tad, ja netiek traucēti gājēji.
Lai kādi ir iebildumi, tomēr gājējiem ir būtiski ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Kaut gan liela daļa to nevēlas pieņemt, arī gājēji ir satiksmes dalībnieki, kas turklāt ietekmē pārējo satiksmes dalībnieku drošību. 20 procenti no visiem negadījumiem ir saistīti ar gājējiem, tas ir ievērojams skaits.”
Šogad bijuši vairāki traģiski notikumi. Bojā gājis nepilngadīgs velosipēdists, kā arī divas gājējas. Abas bija ģērbušās tumšās drēbēs, turklāt nebija izmantojušas atstarotājus. Kopumā negadījumu skaits, kuros cieš gājēji, šogad ir palielinājies. Pērn bijuši deviņi negadījumi, šogad jau 12. Statistika ir skarba, īpaši ņemot vērā to, ka gājēji sevi var pasargāt, ja ievēro drošības priekšnoteikumus.
Pavērojot notiekošo ne tikai Cēsu ielās, bet arī uz ceļiem lauku apdzīvotās vietās, kā arī ārpus tām, jāsecina, ka noteikumi patiešām netiek ievēroti un nereti rodas bīstamas situācijas. Bērni un arī pieaugušie, nepaskatoties, kas notiek uz ielas, skrien pāri, daļa neņem vērā, ir vai nav gājēju pāreja, luksoforā iedegusies zaļa vai sarkana gaisma, turklāt nereti cilvēki burtiski izlec mašīnas priekšā. Savukārt krēslā un tumsā autovadītājiem ir gandrīz neiespējami redzēt tos gājējus, kuri par savu drošību nedomā un iet pa ceļu bez atstarojošiem elementiem vai lukturīša.
A. Pāže uzskata – daudzi gājēji ir nepacietīgi un nevēlas sagaidīt luksofora gaismu maiņu, taču daļa gājēju uzskata, ja mašīnas nebrauc, arī sarkanā gaisma nav jāievēro. A. Pāže atzīst – tas ir nepieņemams arguments, jo autovadītājiem pie sarkanās gaismas ir jāapstājas, ir gājējs vai nav. Tāpat noteikumi jāievēro arī kājāmgājējiem.
Neapdomīgi ielas un ceļus šķērso visdažādākā vecuma cilvēki, no skolēniem līdz sirmgalvjiem, taču katrs atrod kādu atrunu bīstamajai rīcībai.
„Jau no bērnudārza vecuma vajadzētu apgūt ceļu satiksmes noteikumus. Skolās tie būtu tikai jāskaidro un jāatgādina, bet vecāku pienākums ir tos iemācīt. Lielai daļai pieaugušo ir autovadītāju apliecības, viņi ceļu satiksmes noteikumus ir apguvuši un var iemācīt savām atvasēm. Bet ko gan bērns var iemācīties, ja vecāki viņu pārrauj pāri ielai pie sarkanās gaismas vai neatļautā vietā? Mazais darīs tāpat. Ko vainot, ja notiek nelaime?
Nesen redzēju, kā kāda jaunā māmiņa uz mirkli apstājās uz trotuāra pie sarkanās gaismas un par spīti transporta līdzekļu plūsmai ratiņus jau bija uzstūmusi uz gājēju pārejas. Tomēr ir arī pozitīvas situācijas. Kāds mazs puika atturēja mammu no došanās pāri ielai pie sarkanās gaismas. Jācer, ka mamma to atcerēsies uz priekšdienām,” pastāstīja A. Pāže.
Uzmanīgiem jābūt ne tikai pie gājēju pārejām ar luksoforiem, bet arī neregulējamās pārejās. Lai gan lielākā daļa uzskata, ka gājējam uz pārejas ir priekšroka, tomēr pirms uziešanas uz ceļa ir jāpārliecinās, vai transporta līdzekļi ir pietiekamā attālumā.
Pagājušajā gadā izskanēja plaša kampaņa, brīdinot par melnajiem jeb neredzamajiem gājējiem. Ik gadu par šo problēmu tiek runāts, tomēr šādu gājēju aizvien ir daudz. A. Pāže uzskata – jo vairāk atstarojošu elementu, jo labāk: „No savas drošības nav jākaunas.” Labāk uzvilkt apģērbu ar atstarojošajiem elementiem vai uzlikt vairākus atstarotājus, turklāt pārliecinoties par to efektivitāti.
Nereti dzirdēts arguments, ka pilsētās atstarotāju izmantošana nav aktuāla, tomēr atliek vien aiziet uz pilsētas nomali vai kaut līdz gājēju pārejai pie veikala „Mego”, un jebkurš autovadītājs piekritīs – gājēju saskatīt ir ļoti, ļoti grūti. Arī ceļu satiksmes noteikumos teikts – atstarojošie elementi jāizmanto neapgaismotos ceļa posmos, neatkarīgi no tā, kur tas ir – ārpus apdzīvotas vietas vai pilsētā. A. Pāže atzīst, ka drošību uzlabot var arī pilsētas vadība, ielu rekonstrukcijas plānos paredzot apgaismotas gājēju pārejas.
Vērtējot, kā uzlabot drošību uz ceļiem, A. Pāže secina, ka jebkuram satiksmes dalībniekam būtu jāapzinās, ka ar savu rīcību ietekmē kopējo drošību. Diemžēl brīdinājumu un aicinājumu nopietnību liela daļa apzinās vien tad, kad nelaime jau notikusi.
Vēl viens mehānisms, lai noteikumi tiktu ievēroti, ir sodi. Pašlaik normatīvie akti gājējiem par noteikumu pārkāpumiem paredz divus soda veidus – brīdinājumu vai naudas sodu līdz 20 latiem.
Komentāri