Par to, ka Latvijai jākļūst par zaļāko valsti pasaulē, tiek runāts, taču arī skaidrs, ka šo mērķi var sasniegt tikai tad, ja visiem iedzīvotājiem būs atbildīga attieksme pret vidi, vietu, kurā dzīvojam. Sapratne ir jāveido, cilvēki jāizglīto, viņiem jābūt iespējai dzīvot videi draudzīgi. Un reizē kādam arī jākontrolē.
Tikšanās reizē “ZAAO” reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe” pašvaldību vadītāji, pārstāvji runāja par jau paveikto atkritumu apsaimniekošanā, vērtēja, kas darāms tuvākajā nākotnē. Nupat apspriešanai nodoti Ministru kabineta (MK) “Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju” projekts. Ne viens vien šo plānu jau nosaucis par ambiciozu, bet ir jārēķinās, ka tās ir Eiropas Savienības (ES) prasības, kas būs jāpilda.
Atkritumi jāpārstrādā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atkritumu apsaimniekošanas normatīvo regulējumu uzlabojumu darba grupas vadītāja vietnieks Edgars Atlācis iepazīstināja ar gaidāmajām pārmaiņām atkritumu apsaimniekošanā. “Ir norādīti skaidri mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020.gadam, un par to atbildīgas pašvaldības. Mērķus mēs zinājām, bet nebija atbildīgā,” sacīja Edgars Atlācis un atgādināja, ka līdz 50 procenti mājsaimniecību atkritumu ir jāpārstrādā. Atkritumu dedzināšana netiek uzskatīta par pārstrādi, ir jārada pārstrāde, jauni produkti. “Šķirojot paliks tas, ko nav, kur likt, un tas tiks apglabāts poligonos. 2030.gadā poligonos apglabāt drīkstēs tikai desmit procentu savākto atkritumu. Patiesībā tas ir pelnu daudzums, kas paliek pēc sadedzināšanas. Tas ir ambiciozs mērķis. 70 procenti būvniecības atkritumu būs jāizmanto lietderīgi jau 2020. gadā,” skaidroja Edgars Atlācis un uzsvēra, ka ES aprites ekonomikas mērķis ir padarīt produktu vairākkārt izmantojumu. “Patērētāju sabiedrībā nebūs viegli iedzīvināt sapratni par remontējamību, atjaunojamību, jo pretī ir attieksme – ražot lētāk un vairāk,” sacīja Edgars Atlācis.
Būvgružus nedrīkst vest uz mežu
SIA “ZAAO” piedāvā aizvest būvgružus, piedāvā konteinerus un maisus, kurus aizved, kā arī iedzīvotājiem ir iespēja pašiem būvgružus nogādāt 11 eko laukumos Ziemeļvidzemē. “Līdz šim katrs, kam bija vajadzīgs pakalpojums, izvēlējās komersantu, kurš visu aizved, kurp, neviens īpaši neinteresējās. Un diemžēl bieži būvgruži nonāca mežā, proti, kāds par zemu maksu savāca un kaut kur izgāza. MK noteikumu mērķis ir novērst, ka negodīgi komersanti ierīko šķirotās atkritumu savākšanas laukumus, bet tie iedzīvotājiem nav pieejami, jo netiek apsaimniekoti. Šāds regulējums bija ļoti vajadzīgs.
Līdz ar jaunajiem noteikumiem pašvaldība būs atbildīga ne tikai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā, bet arī par mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu. Pašvaldība izvēlēsies vienu divus apsaimniekotājus abiem pakalpojumiem,” pastāstīja E.Atlācis. Operators iesniegs maksas aprēķinu, pašvaldība apstiprinās būvniecības atkritumu savākšanas tarifu. Iedzīvotājiem arī mainās pienākumi. Ja mājsaimniecībā rodas būvniecības atkritumi, viņi drīkst izvēlēties tikai to pakalpojuma sniedzēju, ar kuru pašvaldībai noslēgts līgums, bet tas gan neattiecas uz būvfirmām.
“Būvgruži nu reiz ir tie atkritumi, kurus var izmantot. Līdz 2020.gadam būvniecībā un būvju nojaukšanā radītie atkritumi jāsamazina līdz 70%,” paskaidro “ZAAO” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Vīgants.
Šķiro un mazāk maksā
Dalītā atkritumu savākšana – tas izdevīgi gan iedzīvotājiem, atkritumu ražotājiem, gan atkritumu apsaimniekotājiem, jo tālāk savākto var nodot pārstrādei. “Noteikumos ļoti skaidri pateikts, kādi ir reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru uzdevumi. Kā tam strādāt, lemj pašvaldības. Svarīgi, lai visā Ziemeļvidzemē būtu vienota sistēma, vienoti standarti. Jāmeklē labākie dalītās atkritumu savākšanas risinājumi. Cena par savāktajiem dalītajiem atkritumiem samazinās, pieprasījums mazs, bet zinām, ka tā ir nākotne – atkritumi ir izejvielas ražotājiem. Eksperimenta kārtībā atkritumu šķirošanu piedāvājam arī privātmājās Valmierā, Burkānciemā, un Saulkrastos, būs arī Cēsīs. Patlaban ar rezultātiem nevaram būt apmierināti. Tā ir nākotne – katrai mājsaimniecībai nodrošināt dalītās savākšanas konteinerus,” stāstīja SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais un uzsvēra, ka tikai kopā “ZAAO” īpašnieki – 28 pašvaldības – var radīt sistēmu un to iedzīvināt.
Kontrole stingra
Vispirms jau iedzīvotājiem jāizskaidro, kas jauns atkritumu apsaimniekošanā, kā viņiem pareizāk rīkoties, un reizē arī jāmotivē iesaistīties. “Tāpēc arī cilvēki jāaudzina, jāparāda ceļš, ka var samazināt izmaksas un nedarīt pāri videi,” saka Aivars Sirmais, atgādinot, ka katrā pašvaldībā jābūt zinošam atbildīgajam par atkritumu apsaimniekošanu, kurš var sniegt padomus.
Pašvaldībām jāseko, kur paliek atkritumi, kam tos nodod. “ZAAO” ir izveidota tiešsaistes datu bāze, un pašvaldības var uzzināt, tātad arī kontrolēt, kurām mājsaimniecībām ir noslēgti līgumi. “Līdz šim pašvaldības interesējās, kam ir līgumi, kam nav, iesniedzām sarakstus, tagad šīs ziņas var viegli atrast. 13 pašvaldībās šī sistēma darbojas, būs arī citās,” informē Mārtiņš Vīgants. Pagaidām četrās pašvaldībās Ziemeļvidzemē pašvaldību policistus “ZAAO” ir nodrošinājis ar planšetdatoriem, braucot pa novadu, var ērti apskatīties, vai konkrētai mājsaimniecībai ir līgums par atkritumu izvešanu. Par šādu iespēju interesējas arī citas domes, un sadarbībā vieglāk strādāt ir gan atkritumu apsaimniekotājam, gan pašvaldībām.
“Pašvaldību mājaslapās būtu jābūt informācijai par pieejamajiem pakalpojumiem, to sniedzējiem, kā arī to, cik kas maksā,” bilda Mārtiņš Vīgants.
Atbildīgas pašvaldības
“Pašvaldībām uzgrūž visu,” strikti saka Amatas novada pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis un uzsver: ” Dzirdot par cēlo mērķi, tas nav izpildāms. Tā ir utopija. Ar būvgružiem, ja tās nav krāsas, lakas, nav problēmu. Taču iedzīvotāji nav gatavi atkritumus šķirot, uzņēmēji pārstrādāt. Varbūt mainām iepakojumu veidus, lai atkritumu mazāk. Pārstrādes industrijas Latvijā nav. Kur liks visu sašķiroto, glabās kaut kur, un pēc tam?” pārdomās dalās Māris Timermanis.
Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone nav tik skeptiska: “”ZAAO” ir mērķis un pieredze. “ZAAO” kopā ar pašvaldībām izvērtēs situācijas katrā novadā, kopā izdarīsim. Tikai jāstrādā, tad var atrisināt visas problēmas.”
SIA “Bureau Veritas Latvia” valdes locekle, sertifikācijas vadītāja, vadošā auditore Iveta Lazdiņa atzina, ka reģionos atkritumu apsaimniekošanā ir gan dažāda izpratne, gan modeļi. “Ziemeļvidzemē ir iedibināta sistēma, tā strādā, apmierināti ir gan iedzīvotāji, gan pašvaldības,” uzsvēra Iveta Lazdiņa. Viņa atcerējās kādu semināru pirms apmēram pusotra gada. “Tajā lielākoties bija pašvaldību pārstāvji no Viduslatvijas. Kad “ZAAO” vadītājs Aivars Sirmais stāstīja, kā strādā uzņēmums, viņam neticēja, ka vispār tāda sistēma darbojas, ka iedzīvotāji tiešām maksā, ka tiek kontrolēts, vai ir noslēgti līgumi, ka pakalpojums ir izdevīgs iedzīvotājiem. Tā kā dzīvoju Ieriķos un esmu “ZAAO” kliente, cēlos kājās un stāstīju, ka tā tiešām ir, ka tā nav utopija, ka pie manis savācējmašīna brauc un tas notiek regulāri. Man arī jautāja, vai papildu vēl nav jāmaksā šoferim, ka viņš tik labvēlīgs. Latvijā novados kārtība ir ļoti dažāda. Ir jābūt sistēmai, kas pieņemama gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējam, gan pašvaldībai. Kā arī jāievēro likumi, jāstrādā ilgspējai,” pārdomās dalījās ieriķiete Iveta Lazdiņa un atzina, ka par atkritumu pārstrādi gan ir nopietni jādomā dažādos līmeņos.
Komentāri