XXIII ziemas olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25. februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, startēs arī divas Cēsu Sporta skolas absolventes – biatloniste Baiba Bendika un distanču slēpotāja Inga Paškovska.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas sēdē pirmdien apstiprināja Latvijas olimpiskās izlases sastāvu, kurā iekļauti 35 sportisti deviņos sporta veidos. 14 sportistiem šī būs olimpiskā debija, arī Baibai un Ingai.
Biatloniste Baiba Bendika par iespēju iegūt olimpisko ceļazīmi samērā droši jutās jau pēc iepriekšējās sezonas. Atlasē tika ņemts vērā sezonas pēdējais trimestris, jau tad sportiste atzina, ka, rādot tādu sniegumu kā pērn, ceļazīme būs rokā.
Tagad Baiba atzīst, ka tomēr gaidījusi labāku sezonas sākumu: “Diemžēl bija problēmas ar šautenes stobru, tik veiksmīgi neizdevās arī slēpju sagatavošana un grupu izvēle, tāpēc uz papīra viss izskatījās ne tik labi, kā gribētos. Izanalizējot situāciju, gan sapratām, ka viss notiek pēc plāna.”
Biatloniste stāsta, ka neliela svētku sajūta bijusi pēc Antholcas sprinta – pēdējā starta, ko ņēma vērā atlasē uz olimpiskajām spēlēm, jo beidzot oficiāli bija zināms, ka ceļazīme rokā.
Runājot par gatavību olimpiskajiem startiem, viņa norāda, ka darīts viss, lai labāko formu sasniegtu tieši uz olimpiādi. Gadu mijā strādāts pie tā, lai uzlabotu slēpošanas tehniku, tagad galvenais noturēt veselību un aizbraukt uz olimpiādi ar pietiekami daudz enerģijas.
Phjončhanas trase nav gluži sveša, pērn B. Bendika tur startēja Pasaules kausa posmā. Viņa stāsta, ka trase ir interesanta – ātra un grūta vienlaikus, ar ātriem un sarežģītiem nobraucieniem, bet kopumā tā viņai patīkot.
“Domāju, katra profesionāla sportista sapnis ir startēt olimpiādē, tāds mērķis jau sen bijis arī man, tāpēc liels prieks, ka varēšu pārstāvēt savu valsti un radīt pozitīvas emocijas sev, ģimenei, visiem paziņām. Vērtēju, ka satraukums pirms starta būs stipri lielāks nekā parasti, bet ceru, ka, aizbraucot uz trasi, tas pazudīs. Protams, vēl vairāk nekā iepriekš gribēsies nostartēt labi, jo otra iespēja tik ātri nepienāks,” atzīst B. Bendika.
Slēpotāja Inga Paškovska neslēpj, ka sajūtas, uzzinot, ka iekļauta olimpiskajā izlasē, ir neaprakstāmas, jo piepildījies gan viņas, gan visas ģimenes sapnis: “Sportistam tas ir viens no dzīves mērķiem, tāpēc esmu ļoti laimīga un pateicīga visiem, kuri bija ar mani kopā gan priekos, gan bēdās. Uz šo mērķi esmu gājusi no paša sākuma, un iekļūšana olimpiskajā sastāvā ir apliecinājums, ka man tas izdevies.”
I. Paškovska Phjončhanā startēs sprintā klasikā, 10 km brīvajā stilā un dāmu komandu sprintā kopā ar otru olimpieti Patrīciju Eiduku. Inga atzīst, ka sacensībās jābūt gatavai uz visu, jo distanču slēpošana ir specifisks sporta veids, patiesību sakot, vesela zinātne, jo slēpes, to sagatavošana dod lielu daļu no rezultāta.
“Sacensību rūdījums man ir, bet uztraukums vienalga liels, jo nezinu, kāda būs trase, kādi laikapstākļi sagaidīs, grūti arī pateikt, kā organisms reaģēs uz aklimatizāciju.
Protams, baida konkurence, kas sagaidīs, bet sports tāds ir, viens stiprāks, otrs – vājāks, bet kopā esam kā viena liela ģimene. Nav tādu sacensību, kad es neparādītu, kas manos spēkos, tikai dažreiz tas izdodas labāk, citreiz sliktāk,” atzīst I. Paškovska.
“Druva” jautāja, vai sportisti nesatrauc Latvijas “dīvānu ekspertu” komentāri, kuri parasti distanču slēpotājiem nav glaimojoši, jo šajā spēcīgajā konkurencē mūsējie nav starp vadošajiem. Inga norāda, ka tas ir pēdējais, par ko viņa satraukšoties: “Par to varu tikai pasmieties, lai mani dēvē par tūristi, jo atšķirībā no šiem “dīvānu ekspertiem” es braucu uz olimpiskajām spēlēm, jo tieši es centos un kaut ko darīju lietas labā, lai to sasniegtu.
Esmu ļoti pateicīga saviem vecākiem Anitai Paškovskai un Ivaram Paškovskim, kuri bija man klāt priekos un bēdās, arī savai trenerei Ilzei Cekulei, trenerim Ilgonim Pogulim, liels paldies manai dakterei Līgai Cīrulei, kā arī cilvēkam, kurš nekad neatteica grūtos brīžos – Mārim Čakaram.”
Trenere I .Cekule stāsta, ka, lai arī Inga vairs nav viņas audzēkne, līdzi tiek justs, ja vajag, sniegs padomu vai citu palīdzību: “Man prieks par abām mūsu skolas audzēknēm, kuras te sākušas savas sportiskās gaitas un izaugušas Priekuļu slēpošanas – biatlona bāzē. Baiba savulaik bija pat Olimpiskā centra jauno talantu programmas dalībniece. Abas startējušas valsts jaunatnes izlasē, tāpēc var teikt, ka uz olimpisko mērķi gājušas ilgi un pacietīgi, ieguldot lielu darbu treniņos.”
B. Bendikas pirmais treneris Juris Stīpnieks stāsta, ka viņš šo informāciju zinājis pirms oficiālās paziņošanas: “Man jau pačukstēja, ka Baiba brauks uz olimpiādi, un ir patiess prieks par viņas veikumu, jo sniegums arvien uzlabojas. Pieaug ātrums, ja izdodas sašaut, var būt labs rezultāts. Par medaļām nesapņosim, gribētos, lai izdara to, ko var izdarīt. Katrā ziņā man nervu spriedze, vērojot olimpisko biatlonu, būs krietni lielāka.”
Komentāri