Cēsu ģimnāziste, mācās Itālijā
Šoreiz stāstīšu par to, kā itāļi izklaidējas un pavada brīvo laiku. Itālija ir centrs daudzām krāšņām norisēm. Lūk, daži piemēri: mode, māksla, teātris, arhitektūra, arī pirtis ir no šejienes, jo pirmās termas parādījās senajā Romā, Apenīnu pussalā. Nodzīvojusi gandrīz piecus mēnešus Sardīnijā, esmu šo to secinājusi, ko īsti nozīmē dzīvot itāļu stilā.
Dzīve šeit no pirmā acu uzmetiena var likties neitrāla un pat garlaicīga. Sešas dienas no septiņām darbs vai skola. Brīvās stundas – sestdienu vakari un svētdienas. Šajās dienās atver diskotēkas, nakts klubus, kinoteātrus. Visizplatītākā izklaide ir kino. Itāliešu ģimene vidēji kinoteātrī noskatās vienu filmu nedēļā.
Viss pārsteidzoši mainās pirmajās pavasara nedēļās, kad sākas karnevāli. Itālijā ir tikai divas vietas, kur pa īstam māk svinēt šos svētkus- Venēcijā un Sardīnijā. Venēcijas karnevāls ir pazīstams visā pasaulē – baroka stila kleitas un izrotāta pilsēta, daudz mūzikas un spēļu, viss, kas rada iespaidu, ka esi nokļuvis 18., 19. gadsimtā. Sardīnijas karnevāls notiek no 3. līdz 16. februārim. Tas ir liels nacionāls pasākums, kura ietvaros gan sardi, gan itāļi atceras salas grūto vēsturi. Kā sala dalās divās daļās, tā arī karnevāls dalās austrumu un rietumu karnevālā. Austrumos pasākums ir tendēts uz vēsturi un kultūru, savukārt rietumos viss notiek tūristu izklaidēšanai. Pirmā diena sākas ar parādi, visi karnevāla dalībnieki maskās, mūzikas pavadījumā iziet cauri pilsētai un reizē piedalās konkursos, kuros nosaka labāko masku grupu, labāko tērpu un prezentācija, ar kuru jāaizbiedē sliktie gari, lai nekas netraucētu karnevāla jautrību. Parādes dienā ir jāpaliek nomodā visas 24 stundas!
Otrajā dienā pie sardiem notiek vīna, mirtes (Sardīnijas nacionālais dzēriens, vairāk nekā 50o stiprs) un karnevāla saldumu degustācija.
Trešajā dienā ir „Sa Sartigla”, tās ir zirgu sacensības, jātnieku turnīrs, ātrumsacensības, veiklības pārbaudes utt. Šādās parādēs piedalās profesionāļi. Sardīnijā netrūkst patronu, kuru īpašumā ir daudz zirgu un algoti jātnieki, kas specializējas noteiktās jāšanas kategorijās.
Ceturtajā dienā ir pirmās dienas karnevāla parādes atkārtojums, kad dalībnieki dalās grupās pēc tērpu līdzības vai piederības. Nāk skolēni, pastnieki utt., protams, neviens netraucē pievienoties kādai citai grupai – jo vairāk ļaužu, jo jautrāk.
Piektā diena ir klusuma diena (šajā gadā tā ir ceturtdiena), kad visi iet uz baznīcu, atstāj kādu velti, lūdz piedošanu, gremdējas pārdomās.
Tā ir karnevāla oficiālā programma, kura visā salā ir daudzmaz līdzīga. Katra province un pilsēta to papildina ar dažādiem pasākumiem. Parasti turpinājumā notiek atsevišķas maskotu etnisko grupu parādes. Vispazīstamākā ir mamojadas. Vīrieši, tērpti aitas vilnā un buļļu maskās, pie muguras piekārtiem zvaniem, pa pusei apiet, pa pusei izlēkā (tā, lai skanētu zvani) visu pilsētu. Ir arī vergi, kas iet, stiepjot uz muguras ratus, kuros sēž cilvēks ar melni nokrāsotu seju. Tas simbolizē Sardīnijas pārticību un afrikāņus, kas, iekarojot salu, paverdzināja vietējos iedzīvotājus.
Pēdējā dienā ir sava veida ķekatas, kad karnevāla tērpos ģērbti bērni iet veikalos, prasa dāvanas un dala loterijas biļetes. Vēlāk pilsētas centrā notiek svinības ar ugunskuriem, saldumiem un loterijām, kuru balvas ir ķekatniekiem dotās dāvanas.
Komentāri