“Atvērto baznīcu diena” un Baznīcu nakts ieinteresēja tos, kuri gribēja ko jaunu uzzināt, kuri varbūt citkārt neuzdrošinājās vērt dievnamu durvis.
Sv. Jāņa baznīcas draudze interesentiem piedāvāja plašu programmu. Jau ieejot dievnamā, īpašu gaisotni radīja ziedi no dārznieces Gunas Rukšānes kolekcijas: eremūri, īrisi, dekoratīvie sīpoli. Dienas gaitā notika dažādi koncerti. Cits nāca klausīties kokli, cits gribēja dzirdēt ērģeles.
Draudzes locekle Biruta Mežale atgādina, ka draudzes vīzijā jeb nākotnes redzējumā, kurp vēlamies nokļūt, uzsvērts: “Mēs topam par atvērtu un laimīgu cilvēku baznīcu. Kaut vienreiz gadā ikviens var ienākt, kad vēlas, pasēdēt, noskaitīt lūgšanu, uzrakstīt aizlūgumu, ir kāds, kurš paskaidros, kā to izdarīt, var vienkārši apskatīt dievnamu, nedomājot, ka var traucēt kādu liturģisku pasākumu.”B.Mežale uzsver, ka līdz ar pavasari baznīca ir atvērta katru dienu.
Interesanta bija draudzes rosinātā diskusija “Viņas (pilsētas) vārtus dienā nekad neaizslēgs, jo tumsas tur nav.” (Atkl. 21:25.) B.Mežale, viņa arī Cēsu novada domes deputāte, pastāsta, ka diskusijas mērķis bijis noskaidrot, ko baznīca var dot pilsētai un pilsēta baznīcai. “Baznīcai ir jāiziet ārpus mūriem. Var teikt, pirmais mēģinājums bija ar Bētlemes skatu, kad ieinteresējās bērni, jautāja vecākiem, kuri, ja nezināja, meklēja atbildes. Ir jārada interese,” “Druvai” stāsta B.Mežale. Sarunā piedalījās novada Kultūras un Tūrisma centra un draudzes pārstāvji.
“Runājām, lai divas dienas gadā – Lielajā Piektdienā un Klusajā Sestdienā – pilsētā nenotiek skaļi pasākumi. Ka Kristus dzimis, augšāmcēlies zina, bet, izrādās, ir cilvēki, kuri nezina, ka sists pie krusta, gulējis kapā. Protams, klusāks varētu būt Adventē, bet to nemainīt,” pastāsta B.Mežale.
Diskusija raisījās par to, vai baznīcas apskatei būtu jāpērk biļetes. Draudze uzskata, ka dievnama apmeklējums ir par ziedojumu, bet, lai baudītu skatu no torņa, jāpērk biļete.
“Informācijai par to, kas notiek baznīcā, jābūt arī novada mājaslapā. Pie baznīcas durvīm ir afišu stends, ne katram ir telefons, lai sekotu draudzes jaunumiem. Komunikācijai jābūt labākai, jo informācija bieži ir novēlota,” viedokli pauž cēsniece un uzsver, ka baznīcā notiek daudzi vērtīgi koncerti.
“Tūristi jūsmo par dievnama ēku, bet ar ēku vien nepietiek. Dievnams ir ikvienam, tas ir patvērums, un neviens nezinām, kad tas mums būs vajadzīgs,” teic B.Mežale un vērtē, ka aizvadīta piepildīta diena, daudzas ģimenes nesteidzīgi iegriezušās baznīcā.
Uz plašu programmu dienas garumā aicināja Cēsu katoļu draudze.
“Zinām, cik ikdienā svarīga ir saprašanās. Arī Baznīcu nakts to veicina. Kaut kas cilvēkus pamudināja ienākt dievnamā. Visu dienu nāca pa vienam, ģimenes. Būtisks jau nav ārējais, bet tas, ko cilvēks gūst sev ,” pārdomās dalās priesteris Bernards Kublinskis. Draudzes locekle Dace Valnere pastāsta, ka programmu veidojuši visi kopā, domājot, ko paši var izdarīt un kas cilvēkiem patiktu. “Visiem šķita, ka vakarēšana ir tas, ko paši gribētu un varam piedāvāt viesiem. Tā bija kopā būšana arī mums pašiem pēc ierobežojuma laika. Varam satikties un justies brīvi,” saka D.Valnere, bet draudzes locekle Veronika Kalniņa uzsver, ka sen nav redzējusi tik daudz smaidīgu cilvēku.
“Ja agrākos gados cilvēki ieskrēja baznīcā, paskatījās un skrēja tālāk, šoreiz nesteidzās, uzkavējās dievnamā, pakavējās pagalmā, parunājās,” teic cēsnieks Juris Lagzdiņš. Draudzes locekļi pauž gandarījumu par atsauksmēm, ka katoļu baznīca iekārtota tik gaumīgi. Dažs pat neticējis, ka draudze var veikt tādas pārmaiņas. Kopš Ukrainas kara sākuma dievnama askētiskā zāle ir izgaismota dzeltenā un zilā krāsā.
Daudzus ieinteresēja prāvesta Ronalda Melkera digitālā prezentācija par katoliskās baznīcas vēsturi Cēsīs un draudzes dzīvi mūsdienās. Daudzi atzina, ka nav aizdomājušies, nav zinājuši.
“Cēsis un katoļu draudze ir neatdalāmas. Viss sākās 1206.gadā, kad priesteris Daniels nokrista pirmos vendus. Pamazām izveidojas draudze, tiek uzcelta lūgšanu kapela, vendi iesaistās evaņģelizācijā, izveidojas draudze, pilsēta aug, uzceļ Jāņa baznīcu, tad uzbūvē Katrīnas baznīcu. Cēsīs darbojas jezuīti, kuri pārtulko pirmo grāmatu latviski, pirmā Dziesmu grāmata iznāca Cēsīs. Tad 300 gadu katoļiem nav savas baznīcas. Tā ir vēsture, par ko neiedomājamies, tāpat kā par tiem, kuri Cēsīs atjaunoja katolisko baznīcu,” pastāsta prāvests Ronalds Melkers.
Dzīvā sarunā baznīcas pagalmā “Druva” satika četras kundzes. Sarunas tēma vienkārša – cik jauki satikties. Gunta Kaugare ir cēsniece, Lodes – Apšu draudzes locekle, atnākusi ciemos pie katoļiem. “Te ir jauki, visi atsaucīgi, priecīgi,” teic Gunta.
Dievnami bija atvērti, gan lai tikai ieietu vai paklausītos kādu koncertu, gan lai iepazītu un atrastu to, kā līdz šim pietrūcis. Vakarā deviņos Latvijā skanēja: “Dievs Tēvs debesīs…”
Komentāri