Ziemeļvidzemes reģiona VDI Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors Juris Suseklis stāsta, ka ik mēnesi nākas izskatīt dažāda smaguma darba vietās notikušos nelaimes gadījumus. Pie tam nekad nemēdzot būt divi vienādi negadījumi.
“Visvairāk mūs izbrīna fakts, ka ļoti bieži cietušie slēpj nelaimes gadījuma cēloņus. Cilvēki mūsdienās par naudu ir gatavi parakstīties, ka negadījums noticis citādāk un ar to nav saistīts darba devējs vai darba vieta. Taču, kad viņiem vairs nelokās pirksti un darba devējs viņus tādus pamet, tad nāk pie mums un lūdz palīdzēt. Bet tad jau ir par vēlu. Vienīgi tiesas ceļā, meklējot lieciniekus, kaut ko var pierādīt,” reālo situāciju skaidro J. Suseklis un atskatās dažos pagājušajā mēnesī izmeklētajos nelaimes gadījumos. Traumē roku
Viens no nelaimes gadījumiem noticis kādā rajona kokapstrādes uzņēmumā.
“Koku preses operators saskaņā ar darba uzdevumu no ceha meistara saņēma rīkojumu tīrīt līmēšanas darbgalda padeves ruļļus. Un ir skaidrs, ka tīrīšanas laikā jābūt izslēgtiem visiem rotējošiem mehānismiem – ruļļiem, ventilatoriem. Taču te redzam darbinieka domu gājienu – kāpēc slēgt, ja esmu pieredzējis darbinieks. Ja neskaitāmas reizes jau šādi esmu tīrījis un viss bijis kārtībā. Rezultātā darbiniekam ruļļos ierāva roku. Laimīgā kārtā rokai tika norauta tikai āda un nobrāzta rokas kaulu virspuse,” stāsta valsts darba inspektors un uzsver, ka kokapstrāde ir uzskatāma par vienu no bīstamākajām nozarēm.
“Šajā gadījumā redzam, ka pats darbinieks ir ignorējis visu, ko mācījies un par ko parakstījies, noklausoties instruktāžas. Cilvēks apzinās, ka nedrīkst tā darīt, bet dara. Diemžēl šādus cilvēkus pasargāt nevaram,” saka inspektors un piebilst, ka no darba devēja puses konkrētajā situācijā netika konstatēti nekādi pārkāpumi. Taču darbinieks pārkāpis virkni dažādu instrukciju. Aprok tranšejā
Kāds cits rajonā noticis nelaimes gadījums liecina par to, ka nereti darba devēji absolūti nedomā par darbinieku drošību darba vietās.
“Šajā gadījumā cilvēks strādāja tranšejā, tā iebruka, apberot ar zemi cilvēku līdz kāju augšstilbiem. Darbinieks guva smagu traumu – augšstilba komplicētu lūzumu. Un te nu jāsaka – darbiniekam pārmest nevarēja neko. Pirmkārt, cilvēks darbā bija pieņemts par krāsotāju, bet reāli veica inženierkomunikāciju izbūvi. Otrkārt, instruēts pazemes darbu veikšanai nebija,” situāciju analizē J.Suseklis un piebilst, ka šajā gadījumā nebija izvērtēti arī darba vides riski un noteikts, kādi individuālie vai kolektīvie aizsardzības līdzekļi jāizmanto.
“Šajā gadījumā bija jāievēro tas, kā malas bija jāatrok vai jānostiprina, lai tās neiebruktu. Protams, firmas vadītājs atzina, ka šajā sfērā strādājot septiņus gadus un šis ir pirmais nelaimes gadījums. Taču tā bieži gadās, ka tikai pēc pirmā nelaimes gadījuma darba devējs sāk pievērst uzmanību darba drošībai,” un J.Suseklis atzīst, ka sods darba devējam šajā situācijā varētu būt līdz pat tūkstoš latiem. Nodarbina nepilngadīgo
Valsts darba inspektors atzīst, ka bieži saskaras ar to, ka darba devēji neievēro visas prasības, kas saistītas ar nepilngadīgo nodarbināšanu.
“Kāds uzņēmējs darbā bija pieņēmis nepilngadīgu jaunieti, kurš darba vietā cieta nelaimes gadījumā. Puisis, veicot darba pienākumus, pacēla 35 kilogramus smagu metāla vāku, tas izlīdēja no rokām un uzkrita uz kājas. Sākoties izmeklēšanai, bija skaidrs, ka darba devējs nav ievērojis visus noteikumus, kas saistīti ar nepilngadīgo nodarbināšanu,” saka valsts darba inspektors un uzsver, ka darba devējam pirms darba līguma noslēgšanas ir pienākums informēt vienu no bērna vecākiem par darba vides risku novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu attiecīgajā darba vietā.
“Pēc likumdošanas bērns var būt līdz pat astoņpadsmit gadiem, ja viņš nav beidzis pamatskolu un neturpina mācības.
Taču, atgriežoties vēl pie šīs situācijas, jāsaka – nepilngadīgie darba vietās vispār nedrīkst celt smagumus, to nosaka likums, un tas darba devējam ir jāievēro,” stāsta J.Suseklis.
Komentāri