NBS Instruktoru skolā uzturējās 25 bērni no Ukrainas. Viņu tēvi krituši vai pazuduši bez vēsts tur notiekošajā militārajā konfliktā. Jau ceturto gadu turpinās Latvijas un Ukrainas aizsardzības nozares darbinieku sadarbība, sniedzot atbalstu militārā konfliktā cietušajām Ukrainas militārpersonām un viņu ģimenēm.
Par Ukraiņu bērniem rūpējās Jaunsardzes un informācijas centrs, lielāko ieguldījumu sniedza Cēsu jaunsargi instruktora Guntara Norbuta vadībā, kuri gādāja, lai viesu dienas būtu maksimāli piepildītas un nebūtu laika citām domām. Viesošanās laikā bija kopīgas ekskursijas uz Cēsu pili, zooloģisko dārzu “Rakši”, Dabas muzeja apmeklējums un Vecrīgas apskate, atpūta Jūrmalā, atrakcijas Ozolkalnā, piedzīvojumi – braucot ar laivām, pavadot nakti teltīs mežā, sacenšoties savā starpā dažādos sporta veidos.
Noslēguma pasākums piektdienas vakarā notika NBS atpūtas bāzē “Pipariņi”, tajā piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāvji.
Aizsardzības ministrs atzina, ka šis ir nozīmīgs solis kopējā palīdzības sniegšanā: “Protams, viena nedēļa nespēj izdzēst sāpi, kas ir bērnos, šo traģēdiju nevar aizmirst, bet var kaut nedaudz nolikt malā drūmās domas. Kā tikšanās reizē uzsvēra Ukrainas aizsardzības ministrs, ne vienmēr kā palīdzība nepieciešami ieroči, dažkārt šādi atbalsta pasākumi ir daudz nepieciešamāki.”
Uzrunājot bērnus, ministrs izteica cerību, ka šajā nedēļā viņi ieguvuši daudz pozitīvu emociju, kas pavadīs mājupceļā: “Jums dzīvē šobrīd, iespējams, nav tik daudz krāsu, kā jūsu jaunajiem draugiem Latvijā, bet jums ir izteiktāka prasme sajust patiesās vērtības, kuras mēs varbūt nedaudz esam zaudējuši. Mums vajadzētu mācīties šīs vērtības izprast tagad, nevis brīdī, kad atnāk liela nelaime.”
Pēc svinīgā brīža ministrs uzvalku nomainīja pret brīvāku apģērbu, kopā ar bērniem pavakariņoja, pārrunājot viņu iespaidus, kā arī kopīgi uzspēlēja tautas bumbu.
Ukrainas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotā Alisa Podoļoka bērniem solīja, ka pienāks diena, kad arī viņu valstī iestāsies miers: “Ukrainas diplomātija visā pasaulē, arī Latvijā vērsta uz to, lai mūsu valstī iestātos miers. Ja neticētu, ka tas kādu dienu notiks, es te nestrādātu.”
Sarunā ar “Druvu” viņa pastāstīja, ka šogad jau apmēram simts bērnu viesojušies Latvijā. Notiek sadarbība ar daudzām organizācijām.
“Izbraucot uz citām valstīm, bērni redz, kā dzīvo cilvēki citur Eiropā. Ukrainā daudz runā par integrēšanos Eiropā, par plusiem un mīnusiem, šī bērniem ir iespēja pašiem par to pārliecināties, pēc tam to pastāstīt mājās. Viņi ir kā mazie diplomāti, kuri te stāsta par notiekošo Ukrainā, bet, atgriežoties mājās, pastāstīs, kā dzīvo Latvijā,” pārdomās dalījās Alisa Podoļoka.
Kopā ar bērniem Latvijā uzturējās arī Ukrainas Nacionālās gvardes informācijas atbalsta grupas priekšnieks, pulkvedis Viktors Golumbevskis. Viņš pastāstīja, ka ne tikai bērniem, bet arī viņam par šo vizīti paliks vispozitīvākais iespaids: “Jau no pirmajām stundām tikām aprūpēti, uzņemti un tiešām sajutāmies kā mājās. Zinot, ka bērnu ģimenēs notikusi traģēdija, ka viņi šajā vecumā to ļoti pārdzīvo, mūsu un Latvijas puses uzdevums bija pilnībā aizpildīt viņu laiku, lai nebūtu, kad par to domāt. Lai katrs bērns justos uzmanības centrā 24 stundas diennaktī, un Guntars Norbuts ar savu komandu to paveica izcili. Nezinu, kā viņam tas izdevās, es visu nedēļu vēroju viņu darbībā, un varu tikai apbrīnot viņa prasmes. Man no viņa ir daudz, ko mācīties.”
Pats G. Norbuts atzina, ka strādājis ar bērniem no dažādām valstīm, un bērni visur ir bērni: “Tiesa, jāņem vērā konkrēto bērnu, jauniešu dzīvesstāsti, smalki jājūt robeža, ko nedrīkst pārkāpt. Ja ir vēlme viņiem palīdzēt, svarīgi kaut uz laiku izņemt no ikdienas vides. Rūpējāmies, lai viņiem nebūtu laiks domām par traģēdijām, kas piedzīvotas. Tiesa, parunājām par šiem skarbajiem notikumiem, viņi man atvērās, bija gatavi runāt par to. Man viņi uzticēja savus stāstus, jo biju diendienā ar viņiem. Redzu, ka šajās dienās bērni mainījušies, palikuši atraktīvāki, atvērtāki, vairāk gatavi kontaktēties. Pašam ir gandarījums, ka izdevies viņu ikdienu padarīt kaut nedaudz gaišāku,” teica G. Norbuts.
Ukraiņu bērni sarunās atzina, ka dosies mājās ar gaišām domām, jo dienas Latvijā bijušas ļoti aizraujošas. Ļera un Božena “Druvai” pastāstīja, ka viss bijis tik interesanti, ka dienas likušās pārāk īsas: “Te ir lieliska valsts, lieliska pilsēta, mēs labprāt atgrieztos atkal. Sadraudzējāmies ar vietējiem jauniešiem, visi atsaucīgi, draudzīgi. Mājās dosimies ar tiešām pozitīvām domām, būs nedaudz žēl, ka jābrauc prom. Ceram, ka draudzība turpināsies, viņi atbrauks kādreiz pie mums, mēs atkal atgriezīsies Latvijā. Arī citiem stāstīsim, ka šurp droši var braukt, jo te ir tik jauki kā mājās.”
Komentāri